Tuvākie pasākumi

Novembris 2018
Sv P O T C Pk S
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1

Meklēt lapā

Medijos

 
2018. gada 26. septembrī

Top īsfilmas par Brīvības ielām deviņās Latvijas pilsētās


Latvijas valsts simtgades programmā top dokumentālā filma "9 pilsētas – viena iela" un deviņas īsfilmas, kas vēstīs par Brīvības ielām deviņās Latvijas pilsētās, portālu "Delfi" informē iniciatīvas īstenotāji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA). Tā vēstījums – "No Brīvības līdz brīvībai". Iniciatīvas ietvaros top īsfilmas par katru no lielajām republikas pilsētām – Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu, Valmieru un Ventspili.

Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors stāsta: "Latvijas valsts simtgadē vēlamies dāvāt ikvienam iespēju atklāt Latvijas Brīvības ielu stāstus. Katrā no Latvijas lielajām pilsētām ir iela ar šādu nosaukumu, kas glabā brīvības cīņu stāstus un uzvaras garšu. Deviņās īsfilmās šķetinām šo ielu vēsturi, iedzīvotāju atmiņas un pārdomas, atklājot notikumus, kas caur Brīvības ielu stāstiem vijas no Baltijas jūras līdz Daugavai un Gaujai. Šie stāsti ved mūs no pilsētu vēstures uz nākotni – nākotni brīvībā."

Filmu izstrādā SIA "Platforma Filma". Filmu plānots pabeigt šā gada decembrī, bet 26.oktobrī reģionu dienu aktivitāšu – Brīvības ielu stāsts un Ainavu dārgumu – kopīgajā pasākumā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks sniegts ieskats filmā. Plānots šā gada decembrī filmu demonstrēt nacionālās apraides televīzijā.

Iniciatīva "Brīvības ielas stāsti" ir viens no Latvijas valsts simtgades pasākumiem. Šo iniciatīvu īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Latvijas Lielo pilsētu asociācija sadarbībā ar deviņām republikas pilsētām, tajā skaitā ar galvaspilsētu Rīgu.


2018. gada 4. septembrī

Valdība par izglītības kvalitātes kritērijiem un skolēnu skaitu vidusskolās, kā arī pedagogu atalgojumu lems pēc nedēļas


Šodien, 4. septembrī, valdības darbakārtībā bija iekļauti divi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti: „Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē atbilstoši minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam, un kritērijiem maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam” un „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 „Pedagogu darba samaksas noteikumi””. Ja valdība atbalstītu abus normatīvos aktus, pedagogu minimālais atalgojums par vienu likmi tiktu paaugstināts no pašreizējiem 680 eiro līdz 710 eiro.

Pēc ilgām diskusijām un sociālo partneru iebildumiem par noteikumu projektu „Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē atbilstoši minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam, un kritērijiem maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam” Ministru prezidents Māris Kučinskis pieņēma lēmumu abu normatīvo aktu projektu izskatīšanu atlikt par nedēļu.

Redzot, cik sarežģīts ir lēmumu pieņemšanas process, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 6. septembrī pieteiks piketu, kas norisināsies 18. septembrī pie Saeimas. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga informēja: ja valdībā izdosies vienoties par abu MK noteikumu projektu pieņemšanu, tad piketa pieteikumu LIZDA atsauks. „Patlaban nav pārliecības, ka iepriekš panāktās vienošanās tiks ņemtas vērā, tādēļ arodbiedrība gatavojas streikam,” teica I. Vanaga.

Sociālie partneri — Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), Latvijas Privātskolu asociācija — valdībai iebilda, ka IZM tos nav iepazīstinājusi ar MK noteikumu projektiem, kuros paredzētas tādas normas, kuras tie nevar atbalstīt. LIZDA priekšsēdētāja I. Vanaga norādīja uz nepieciešamību precizēt MK noteikumu projekta „Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē atbilstoši minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam, un kritērijiem maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam” nosaukumu, papildinot to ar izglītības kvalitātes kritērijiem. I. Vanaga un LLPA aicināja izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski noteikumu, ar kuriem tiek noteikts skolēnu skaits vidusskolas klasēs, projekta normās lietot ne tikai saikli „un”, bet arī „vai”, lai gadījumos, kad skolai nav iespējams izpildīt abus nosacījumus, skolēnu skaits atbilstu vismaz vienam no tiem. LLPA izpilddirektors Viktors Valainis atgādināja, ka šāda vienošanās tika panākta Saeimā, skatot grozījumus Izglītības likumā, bet jaunajos noteikumos par to jau ir aizmirsts vai tā tiek ignorēta. I. Vanaga ierosināja nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi gan pašvaldību, gan privātajām, gan augstskolu dibinātajām vidusskolām. Viņa un LLPA arī aicināja kvalitātes aprēķina formulā neizmantot datus par skolēnu skaitu 1. septembrī, bet gan reāli centralizētos eksāmenus (CE) kārtojošo skolēnu skaitu, tāpēc ka skolotāji nevar ietekmēt skolēnu migrāciju un uzņemties atbildību par to. Sociālie partneri K. Šadurskim atgādināja, ka Izglītības likuma normā, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, bija noteikts — valdībai līdz šā gada 31. augustam bija jāpieņem MK noteikumi, kuros nosaka skolēnu skaitu vidusskolas klasēs un izglītības kvalitātes prasības; tas netika laikus izdarīts, bet tagad noteikumu projekti tiek virzīti steigā, bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.

Jau ziņots, ka 31. augustā izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis preses pārstāvjus informēja par kārtību un kritērijiem, kādā valsts turpmāk nodrošinās pedagogu darba samaksu vidusskolās, par galveno kritēriju izvirzot skolas sniegto izglītības kvalitāti.

Galvenie kvalitātes kritēriji būs izglītības programmu īstenošanas kvalitāte un 12. klases izglītojamo obligāto CE indekss, kura aprēķinā izmanto šādus datus: obligāto CE rezultāti; gada atzīme mācību priekšmetā; skolēnu skaits skolā 1. septembrī; to skolēnu skaits, kuri nav kārtojuši obligātos CE.

2020.–2030. gadā obligātajam CE indeksam jābūt vismaz 30–40 %, 2025.–2030. gadā — līdz 50 %, bet pēc 2030. gada — 60 %. Ja kvalitātes rādītāji neatbildīs prasībām, pirmajā gadā skola līdz 15. augustam saņems brīdinājumu, otrajā gadā saņems tikai 50 % no valsts budžeta līdzekļiem, bet trešajā gadā skolas pastāvēšanu noteiks skolas dibinātāja lēmums un budžets.

„Valsts finansē pedagogu atalgojumu tad, ja vispārējās izglītības iestāde primāri izpilda kvalitātes kritērijus, piemēram, patlaban ir 40 skolu, galvaspilsētu ieskaitot, kur vidusskolas beidzēji CE matemātikā spējuši izpildīt pat mazāk par 20 %. Šīs skolas vēlos saukt par jauniešu nākotnes karjeras kapsētām, jo viņiem dzīvē nav perspektīvas,” uzskata K. Šadurskis.

Kvantitatīvie kritēriji: 22 skolēni 10. klasē un 120 — vidējās izglītības pakāpes klašu grupā 9 republikas pilsētās, 12 Pierīgas novados, 21 reģionālās attīstības centrā, kur ir divas pašvaldības vidusskolas vai vairāk; 20 skolēnu 10. klasē un 54 — vidējās izglītības pakāpes klašu grupā pārējos novados, reģionālās attīstības centros, kur ir viena valsts ģimnāzija un viena vidusskola vai tikai viena vidusskola. Izņēmuma gadījumi: 12 skolēnu 10. klasē vai 33 — vidējās izglītības pakāpes klašu grupā, ja skola īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz starptautisku līgumu; 8 skolēni 10. klasē vai 22 — vidējās izglītības pakāpes klašu grupā, ja skola atrodas pierobežas teritorijā, kur ir Eiropas Savienības ārējā robeža.


2018. gada 18. jūnijā

Lielo pilsētu asociācija: ES naudas sadalē Latvijai agresīvāk jāiestājas par savām interesēm


Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma sadalē nākamajā plānošanas periodā Latvijai agresīvāk jāiestājas par savām interesēm, tostarp var arī pilnībā bloķēt pašreiz piedāvāto budžeta sadales ieceri. Tā intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis.

Eiropas Komisijas piedāvātajās ES naudas sadales iecerēs redzams, ka Latvijas intereses nav saklausītas, bet tas ir vairāk Eiropas dienvidu valstu lobēts piedāvājums, sacīja Valainis. Viņš norādīja, ka par to liecina elementi jauniešu bezdarba mazināšanai, sociālie pabalsti.

Viņaprāt, Latvijai jāmaina pieeja sarunās par ES budžetu: “Šis rezultāts parāda to, ka līdz šim sarunas bijušas ļoti slikti vērtējamas. (..) Dienvidu valstis ir perfekti nolobējušas savas intereses, un mums jādomā, kādā veidā agresīvāk iestāties par savām interesēm.”

Piemēram, būtu jāizvērtē iespēja, ka valdības vadītājs var bloķēt visu piedāvājumu kopumā, norādīja Valainis.

Arī Ārlietu ministrija nepiekrīt EK piedāvājumam par 13% Latvijai samazināt kohēzijas finansējumu. Līdz šim kohēzijas finansējuma noteikšanā lielāka nozīme bija valsts iekšzemes kopproduktam, savukārt pašlaik lielāka nozīme piešķirta bezdarba, tostarp jauniešu bezdarba līmenim. Taču Latvijā bezdarba līmenis ir samērā zems, kam par iemeslu ir arī cilvēku aizbraukšana. Tāpēc Latvija vēlas, lai tiktu ņemta vērā arī depopulācija, un ministrija sola par to cīnīties, skaidroja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševiča (“Vienotība”).

Vienlaikus viņa atzina, ka pilnībā saglabāt līdzšinējo ES finansējumu nav iespējams Lielbritānijas plānotās izstāšanās dēļ. Un, tā kā nākotnē aizvien vairāk finansējuma būs pieejams jaunās ekonomikas un inovācijas virzieniem, tāpēc esot jāstrādā pie tā, lai Latvijas zinātnieki un pētniecības institūti spētu piesaistīt vairāk naudas, kas būs paredzēta nevis noteiktai valstij, bet mērķiem.


2018. gada 31. maijā

LLPA: Latvija nedrīkst piekrist ES fondu daudzgada budžeta sadalījuma piedāvājumam

Latvijas Lielo pilsētu asociācija ( LLPA), iepazīstoties ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto Eiropas Savienības (ES) fondu nākamā ilgtermiņa budžeta pēc 2020. gada sadalījumu, aicina Latvijas valdību un tās vadītāju ieturēt stingru pozīciju un nekādā gadījumā nepiekrist piedāvājumam, kas šobrīd parāda, ka Latvijas ieteikumi EK nav ņemti vērā, dod Latvijai ievērojamu finansējuma samazinājumu un uz mums joprojām raugās kā uz Eiropas provinci.

EK piedāvātais budžeta sadalījums un finansējuma mērķi ir būtiskā pretrunā ar pilsētu un valsts attīstības plāniem un Latvijas valdība nevar piekrist šādam fondu sadalījumam, kad Baltijas valstīm ir būtisks Kohēzijas politikas līdzekļu samazinājums – Latvija zaudēs 13% no kopējā Kohēzijas politikas atbalsta, Lietuva un Igaunija – 24%. Tai pašā laikā tādām valstīm kā Itālija, Grieķija, Spānija, Somija, atbalsta pieaugums ir no 5 līdz 8%.

Izvērtējot piedāvājumu, ir redzams, ka nav ņemta vērā un izskatīta depopulācijas problēma, kas Latvijai ir ļoti svarīga. Formulas, pēc kuras aprēķināts Kohēzijas politikas finansējums dalībvalstīm, kritēriji Latvijai nav labvēlīgi, t.sk. arī iekļaujot kritērijus, kas Latvijai nav būtiskākā problēma – piemēram, klimata pārmaiņas, migrācija.

Šobrīd redzams, ka samazinājums kapitālajiem ieguldījumiem varētu būt līdz pat 45%, kas ir bāzes infrastruktūra, kur tieši nepieciešami visvairāk ieguldījumi Latvijā, piemēram, ceļu un ielu infrastruktūrā. Savukārt izceltas ir tā saucamās "mīkstās" aktivitātes, kas ir naudas izlietošana bez reāla nākotnes ieguldījuma un atdeves.

"Mēs esam par kvalitatīvām investīcijām, kas ir balstītas uz vietējām vajadzībām un kas nodrošinās izaugsmi ilgtermiņā. Mēs nedrīkstam fokusēties uz īstermiņas pabalstiem, iemetot sevi vēl lielākā atpalicības līmenī, salīdzinot ar ES vidējo līmeni", norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Uz iespējamo, Latvijai negatīvo lēmumu par ES fondu sadalījumu pēc 2020. gada, LLPA norādīja jau maija sākumā, kad ES sākotnējais budžeta piedāvājums deva skaidru signālu uz Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu Latvijai, kas radīs būtisku ietekmi uz pilsētu un valsts attīstību.


 2018. gada 29. maijā

Lielo pilsētu asociācija: Mājokļu nepieejamība – liela problēma Latvijā


Latvijas lielākajās pilsētās tuvāko gadu laikā plānots radīt teju 2000 jaunu darbavietu, to intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, atzīstot, ka šī mērķa sasniegšanu var apgrūtināt mājokļu nepieejamība, kas ir liela problēma Latvijā.

Pēc viņa teiktā, arī Latvijas lielās pilsētas saskaras ar darbaspēka trūkumu, un pašvaldības meklē iespējas, kā maksimāli efektīvi piesaistīt darba rokas, risināt mobilitātes un citus jautājumus. "Bet šobrīd šī problemātika ir ļoti izteikta lielajās pilsētās," atzina Valainis.

Viņaprāt, svarīgi būtu mainīt Nodarbinātības valsts aģentūras darbību, darbaspēka apmācībā vairāk vēršot uzmanību uz katras lielās Latvijas pilsētas individuālajām vajadzībām, kas pašlaik netiek nodrošinātas.

"'Ļoti būtiski būtu uzlabojumi tieši plānošanas ziņā. Pilsētas mums ir ļoti atšķirīgas, tās savā veidā kļūst arvien unikālākas ar savām attīstības stratēģijām.

Un nav tā, ka visām pilsētām vajag metinātājus. Tos vajag konkrētām pilsētām un konkrētiem reģioniem. Citur attīstās citas nozares, un tur ir cita specifika," teica Valainis.

Vēl, viņaprāt, būtu jāiesaista tehnikumi noteiktu profesiju apguvē, kas pašlaik nenotiekot. "Pēc iespējas ātrāk jāmēģina tas darba ņēmējs savest kopā ar darba devēju," sprieda asociācijas vadītājs.

Tāpat liela problēma Latvijā ir mājokļu nepieejamība. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valstī uzbūvēti 2% jauni daudzdzīvokļu nami, kas pārsvarā uzcelti Rīgā un Jūrmalā. "Pārējā Latvijā mēs redzam izteiktu pieprasījumu pēc īres namiem," sacīja asociācijas vadītājs.

Pēc viņa teiktā, pilsētas ir apņēmušās tuvāko gadu laikā izveidot teju 2000 jaunas darbavietas. "Ja šajā periodā netiks risināts mājokļa jautājums, tad tiem cilvēkiem būs ļoti grūti nodrošināt normālus darba apstākļus, jo tā pieejamība šobrīd ir sliktā līmenī," sacīja Valainis.

Viņš atzina, ka ir pašvaldības, piemēram, Valmiera, kur īres nami tiek celti par pašvaldības naudu. Taču tas atstāj lielu slogu uz pašvaldības budžetu un ietekmē attīstību.

Tādēļ īres namu celšanai ir nepieciešams valsts atbalsts, un pašlaik kopā ar Ekonomikas ministriju tiek meklēti risinājumi.

"Mēs jau to vairākus gadus esam aktualizējuši, par īres namu būvniecību," sacīja Valainis.

Pēc viņa teiktā: ja cilvēks no laukiem pārceļas uz pilsētu, bet viņam nav pastāvīgas dzīvesvietas, tad "nākamā pietura cilvēkam jau ir brauciens ārpus Latvijas". 

"Šobrīd mēs redzam šo kā vienu no lielākajām problēmām, ko gribam ļoti strauji risināt. Ja radīsies šīs jaunās darbavietas, pieprasījums būs, cilvēki brauks. Viņiem ir jābūt vietai, kur dzīvot," teica Valainis.


2018. gada 8. maijā

Pašvaldības nemierā ar piedāvāto minimālo skolēnu skaitu vidusskolās


Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nav apmierinātas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto minimālo skolēnu skaita slieksni vidusskolās. Valdības noteikumi, kas piedāvā šādu slieksni noteikt, top, pamatojoties uz Izglītības likuma grozījumiem, kurus Saeima pieņēma pērnā gada nogalē. Jau šā mēneša beigās noteikumus, kas noteiks minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, plānots iesniegt apstiprināšanai valdībā.

Otrdien, 8.maijā, notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM pirmo reizi plašāk iepazīstināja ar topošajiem noteikumiem, kas noteiks minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2020.gadā.

Atbilstoši šim piedāvājumam, lielajās pilsētās skolēnu skaitam klasē jāsasniedz vismaz 25, bet vidusskolas klasēs kopumā jāmācās vismaz 138 skolēniem. Pierīgā un reģionālajos attīstības centros, piemēram, tādās pilsētās kā Cēsis, Talsi un Kuldīga, klasē būtu jābūt vismaz 22 skolēniem, bet vidusskolā kopumā – ne mazāk kā 120 skolēniem. Savukārt mazākās pilsētās un novados klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem, bet vidusskolā kopumā – ne mazāk kā 54.

IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece gan uzsver, ka ne visām skolām būs saistoši šie kritēriji: "Ja šī skola izpildīs kvalitātes rādītājus, skolēnu skaits uz to neattieksies.

Tātad mums ir divas iespējas: vai nu es nodrošinu atbilstošu skolēnu skaitu, vai arī nodrošinu kvalitāti un valsts mani turpina finansēt ar mazāku skolēnu skaitu."

No uz Saeimas komisijas sēdi aicināto pašvaldību organizāciju pārstāvju teiktā noprotams, ka, neraugoties uz to, ka ar plānotajiem kritērijiem jau iepazīstināti gan pašvaldību vadītāji, gan izglītības pārvalžu vadītāji, viedokļi par šo kritēriju pamatotību arvien atšķiras.

"Lielās pilsētas ir par citiem skaitļiem. 22 un/vai 120 kopā," pauda Latvijas Lielo pilsētu asociāciju pārstāvošā Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane.

Neapmierinātību ar ministrijas piedāvāto skolēnu skaita slieksni mazākās pašvaldībās izteica arī LPS padomniece Ināra Dundure. Tam esot jābūt zemākam. "Reģionos un Pierīgā tie praktiski varētu būt 18, kas arī šobrīd ir reāli izpildāms."

Tikmēr Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, kurš ir arī Baltinavas domes deputāts, steidza atgādināt, ka sarunās par topošajiem kritērijiem IZM solījusi pierobežas pašvaldībām noteikt atšķirīgus, proti, ievērojami zemākus sliekšņus. Tas esot nepieciešams, lai saglabātu vidusskolas arī Latvijas austrumu pierobežā.

"Lai valsts būtu droša pierobežā, tai jābūt apdzīvotai, tur jābūt valsts un pašvaldību iestāžu tīklam. Cilvēkiem ir jājūt, ka viņi ir vajadzīgi šai valstij. Tas ir ļoti būtiski," sacīja Slišāns.

Valdības dienaskārtībā jaunie noteikumi, kas tapuši ar mērķi optimizēt skolu tīklu, varētu nonākt šā mēneša beigās. Par tiem vēl gaidāmas karstas diskusijas. 


2018. gada 7. martā

Asociācija: Latvijas pilsētām jāparedz 10% no ES kohēzijas naudas


Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) vēlas panākt, lai no nākamā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda - 2020.gada - Latvijas pilsētām tiktu atvēlēti 10% no kopējās Latvijai atvēlētās ES Kohēzijas fonda naudas. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Pēc viņa sacītā, ES investīciju naudu vajadzētu koncentrēt reģionālajos attīstības centros. "Lai tā nebūtu izkliedēta un lai nerodas situācijas, ka notiek lielas investīcijas vietā, kur Nacionālajā attīstības plānā pat nav paredzēta izaugsme. Nauda ir jāiegulda tieši vietās, kur arī nākotnē paredzēta izaugsme," teica asociācijas vadītājs.

Viņš norādīja, ka ES naudas plānošanas dokumentos varētu paredzēt konkrētu summu, ko no kopējās Latvijai atvēlētās ES Kohēzijas fonda naudas varētu paredzēt reģionālajiem attīstības centriem.

"Mēs runājam, ka tie varētu būt 10% no kopējā Kohēzijas fonda finansējuma līdzekļiem, kas varētu tikt ierakstīti ES līmeņa dokumentos, lai tas tiktu ieguldīts pilsētās," sacīja Valainis.

Turklāt vajadzētu ļaut pilsētām pašām rīkoties ar ES kohēzijas fonda naudu, kuras mērķis ir izlīdzināt starp ES valstīm pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. 

"Mēs pierādījām to, ka vairāk vajag uzticēties pilsētām. Ir laiki mainījušies, un mēs panācām to, ka pilsētām tiks dota lielāka uzticība attiecībā uz to, ka būs iespēja atgriezties, ka pilsētas pašas varēs plānot investīcijas atbilstoši savām attīstības programmām," teica Valainis.

free joomla template
© Latvijas Lielo pilsētu asociācija 2012