Tuvākie pasākumi

Novembris 2018
Sv P O T C Pk S
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1

Meklēt lapā

Latvijas Republikas Valsts prezidentam A. god. Raimondam Vējonim

Par Ministru kabineta veidošanu

Iepazīstoties ar Valsts prezidenta 2018. gada 7. novembra rīkojumu Nr. 1 “Par Ministru kabinetu”, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 56. pantu Jānis Bordāns tiek aicināts sastādīt Ministru kabinetu un J. Bordāna valdības deklarācijas projektu (turpmāk – deklarācijas projekts), ir radušās pamatotas bažas par pašvaldību nākotni, balstoties uz zemāk minētajiem apstākļiem.

Deklarācijas projektā daudzi no izvirzītajiem mērķiem lielā mērā var nevēlami ietekmēt pašvaldību un līdz ar to arī visas valsts turpmāko darbību un attīstību. Tajā plānotas vairākas reformas, kas cieši saistītas ar pašvaldību pastāvēšanu, taču šādu mērķu izvirzīšanā un risinājumu izstrādē nav ņemts vērā pašvaldību viedoklis, tādā veidā pieļaujot iespēju, ka tiks pārkāpta Eiropas vietējo pašvaldību harta (turpmāk – Pašvaldību harta), kas Latvijā ratificēta jau 1996. gada 22. februārī. Pašvaldību hartas 4. panta sestajā daļā skaidri tiek pateikts, ka “plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā”, taču šobrīd valdības veidošanas procesā šī norma tiek pārkāpta, ne vien izvirzot tādus mērķus, kas pašvaldībām nav labvēlīgi, bet arī nekonsultējoties ar tām.

Deklarācijas projektā plānotas vairākas nepārdomātas reformas, kas var izraisīt nevajadzīgu konfrontāciju ar pašvaldībām. Piemēram, plānotā administratīvi teritoriālā reforma ar mērķi apvienot pašvaldības bez plāna, kā uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, no jauna raisīs tikai depopulācijas problēmas. Mehāniska pašvaldību apvienošana sadārdzinās pakalpojumus, attālinot tos no iedzīvotājiem. Šajā situācijā zaudējumi var daudzkārt pārsniegt ieguvumus. Mūsu ieskatā ir jārisina jautājums par pašvaldību patstāvības veicināšanu, nevis mehānisku to apvienošanu. Jau no šiem piedāvātajiem risinājumiem redzams, ka novadus un reģionus plānots stiprināt ar nepareizajiem instrumentiem, kas tikai novedīs pie pretējā.

Attiecībā uz plānoto nodokļu politiku reģionos: tāds priekšlikums kā lielāka pašvaldību līdzfinansējuma noteikšana projektiem bez pašvaldību finansiālās bāzes palielināšanas var apdraudēt pašvaldības, ļoti būtiski ietekmējot to finansiālo situāciju. Lai šādu priekšlikumu varētu izskatīt, sākotnēji ir jālabo nodokļu reformu kļūdas un jāpalielina pašvaldību finanses. Visā deklarācijas projektā kopumā paredzēti daudzi jauni valdības izdevumi, taču tajā nav atspoguļots, kā šādā gadījumā tiktu kompensēts pašvaldību nodokļu ieņēmumu samazinājums. Piemēram, paredzēts turpināt samazināt pašvaldību nodokļu ieņēmumus (būtiski paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu strādājošajiem un pensionāriem, atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa saprātīga izmēra mājokļus), kas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veido gandrīz 500 miljonu eiro zaudējumus pašvaldību budžetos. Tādēļ nepieciešams konkrētajā deklarācijas projektā pašvaldībām arī ilgtermiņā garantēt vismaz 19,6% no nodokļu ieņēmumiem (tos garantējot ar vispārējās dotācijas palīdzību), par ko tika panākta vienošanās pašreizējās nodokļu reformas kontekstā. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu pašvaldību budžetu stabilitāti un nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.

Neatbalstām deklarācijas projektā iekļauto priekšlikumu veicināt lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju pārdošanu. Tas ir solis uz totālu privatizāciju, kas krasi novājinās valsti. Lai saglabātu valsts varu, vajag ne tikai nodokļus, bet arī valstij piederošus uzņēmumus, tai skaitā stratēģiski nozīmīgās nozarēs. Pašvaldību uzņēmumu daļēja privatizācija, nekonsultējoties ar pašvaldībām, ir pretrunā ar Pašvaldību hartu, un šis jautājums ir ārpus valdības kompetences. Tāpat valsts ostu pārņemšana pilnā valsts kontrolē ir Pašvaldību hartas pārkāpums, jo atņem teritoriālajai kopienai piederošu mantu.

Arī Jāņa Bordāna pārstāvētās partijas priekšvēlēšanu programmā parādās vairākas nacionalizācijas iezīmes, kas nākotnē var apdraudēt pašvaldību pastāvēšanu, pat neizvērtējot, kādas sekas tas var atstāt. Kā piemēru var minēt ieceri vidējo izglītību pārņemt valsts pārziņā, kas sadārdzinās izglītības izdevumus gan valsts, gan pašvaldību pusē. Līdz šim nav pietiekami izvērtēts, kā šāda veida reformas ietekmēs valsts iekārtu un pašvaldību autonomu pastāvēšanu.

Papildus vēl jāmin, ka deklarācijas projektā, deklarējot cīņu par tiesiskumu, nav ņemts vērā normatīvisms: nav izvirzīts uzdevums samazināt tiesību normu daudzumu un apjomu, kas pašvaldību gadījumā ir identificēts kā būtisks attīstību kavējošs faktors. Pašvaldības uz normatīvisma mazināšanu vērsa uzmanību arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 29. kongresā, kad tika pieņemta rezolūcija “Normatīvisma mazināšanas ceļa karte” (rezolūcija atrodama šeit: https://www.lps.lv/lv/par-lps/kongress/4001-lps-29-kongresa-pienemta-normativisma-mazinasanas-cela-karte).

Ņemot vērā minēto, vēršam Jūsu uzmanību un lūdzam turpmākajā valdības veidošanas procesā ievērot pašvaldību tiesiskās intereses, respektējot starptautiskās tiesību normas, tai skaitā jau minēto Pašvaldību hartu, kas jau sākotnējā valdības veidošanas procesā būtiski tiek pārkāpta. Aicinām valdības veidošanas procesā ņemt vērā pašvaldību viedokli.

Nobeigumā vēlamies uzsvērt, ka valsts nav atrauta no pašvaldībām un otrādi, tāpēc tādā būtiskā un nozīmīgā brīdī, kad tiek veidota valdība, izvirzot tās sasniedzamos mērķus, ir jādod iespēja pašvaldībām iesaistīties un jāņem vērā to viedoklis, ne tikai lai ievērotu starptautiskās normas, bet arī lai veicinātu produktīvu un uz attīstību vērstu valsts un pašvaldību sadarbību, kā rezultātā ieguvēji būs iedzīvotāji.

Gints Kaminskis,

LPS priekšsēdis

Andris Rāviņš,

LPS priekšsēža vietnieks, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents

Gints Kukainis,

LPS priekšsēža vietnieks,

Latvijas Novadu apvienības priekšsēdētājs

2018. gada 14. novembrī

free joomla template
© Latvijas Lielo pilsētu asociācija 2012