Tuvākie pasākumi

Jūlijs 2018
Sv P O T C Pk S
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

Meklēt lapā

Preses relīzes

Preses relīzes

2018

2018. gada 31. maijā

LLPA: Latvija nedrīkst piekrist ES fondu daudzgada budžeta sadalījuma piedāvājumam

Latvijas Lielo pilsētu asociācija ( LLPA), iepazīstoties ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto Eiropas Savienības (ES) fondu nākamā ilgtermiņa budžeta pēc 2020. gada sadalījumu, aicina Latvijas valdību un tās vadītāju ieturēt stingru pozīciju un nekādā gadījumā nepiekrist piedāvājumam, kas šobrīd parāda, ka Latvijas ieteikumi EK nav ņemti vērā, dod Latvijai ievērojamu finansējuma samazinājumu un uz mums joprojām raugās kā uz Eiropas provinci.

EK piedāvātais budžeta sadalījums un finansējuma mērķi ir būtiskā pretrunā ar pilsētu un valsts attīstības plāniem un Latvijas valdība nevar piekrist šādam fondu sadalījumam, kad Baltijas valstīm ir būtisks Kohēzijas politikas līdzekļu samazinājums – Latvija zaudēs 13% no kopējā Kohēzijas politikas atbalsta, Lietuva un Igaunija – 24%. Tai pašā laikā tādām valstīm kā Itālija, Grieķija, Spānija, Somija, atbalsta pieaugums ir no 5 līdz 8%.

Izvērtējot piedāvājumu, ir redzams, ka nav ņemta vērā un izskatīta depopulācijas problēma, kas Latvijai ir ļoti svarīga. Formulas, pēc kuras aprēķināts Kohēzijas politikas finansējums dalībvalstīm, kritēriji Latvijai nav labvēlīgi, t.sk. arī iekļaujot kritērijus, kas Latvijai nav būtiskākā problēma – piemēram, klimata pārmaiņas, migrācija.

Šobrīd redzams, ka samazinājums kapitālajiem ieguldījumiem varētu būt līdz pat 45%, kas ir bāzes infrastruktūra, kur tieši nepieciešami visvairāk ieguldījumi Latvijā, piemēram, ceļu un ielu infrastruktūrā. Savukārt izceltas ir tā saucamās "mīkstās" aktivitātes, kas ir naudas izlietošana bez reāla nākotnes ieguldījuma un atdeves.

"Mēs esam par kvalitatīvām investīcijām, kas ir balstītas uz vietējām vajadzībām un kas nodrošinās izaugsmi ilgtermiņā. Mēs nedrīkstam fokusēties uz īstermiņas pabalstiem, iemetot sevi vēl lielākā atpalicības līmenī, salīdzinot ar ES vidējo līmeni", norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Uz iespējamo, Latvijai negatīvo lēmumu par ES fondu sadalījumu pēc 2020. gada, LLPA norādīja jau maija sākumā, kad ES sākotnējais budžeta piedāvājums deva skaidru signālu uz Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu Latvijai, kas radīs būtisku ietekmi uz pilsētu un valsts attīstību.


2018. gada 15. maijā

LLPA aicina atlikt likumprojekta " Vietējo pašvaldību referenduma likums" iesniegšanu Saeimā un izvērtēt tā iespējamos drošības riskus

Latvijas Lielo pilsētu asociācija ( LLPA), pievienojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ( VARAM) viedoklim un šodien ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai ar aicinājumu atlikt likumprojekta "Vietējo pašvaldību referenduma likums" iesniegšanu Saeimā un uzsākt diskusiju par likumprojekta lietderīgumu kopumā. LLPA aicina izvērtēt drošības riskus, ko var radīt tā stāšanās spēkā.

LLPA , tāpat kā VARAM, norāda uz problēmjautājumiem saistībā ar likumprojektu, kā arī vērš Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas uzmanību uz to, ka šāda veida likumprojekts ir jāizvērtē no drošības aspekta, proti riskiem, kas var rasties nelietderīgi izmantojot likumā noteiktās normas un ietekmi uz valstī jau plānoto reformu gaitu. Šādus riskus LLPA saskata, piemēram, attiecībā uz skolu tīklu optimizācijas reformu, kā arī lēmumu pieņemšanas ātrumu, ko šī likumprojekta stāšanās spēkā var negatīvi ietekmēt.

LLPA aicina Saeimas komisiju pārdomāt un izsvērt likumprojektā virzītās normas tā, lai demokrātija neradītu draudus valsts un pašvaldības ilgtermiņa attīstības plāniem.


2018. gada 13. maijā 

Lielās pilsētas neatbalsta pamatizglītības uzsākšanu no sešiem gadiem

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai ar norādi, ka lielās pilsētas šobrīd vairs neatbalsta pamatizglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav savlaicīgi sagatavojusi un apspriedusi ar reformas ieviešanu saistītus būtiskus pamatjautājumus.

No LLPA puses līdz šim tika izteikts atbalsts iecerei samazināt vispārējās izglītības ieguves kopējo laiku, tomēr līdz šim sniegtie IZM skaidrojumi par nepieciešamību pamatizglītību uzsākt no sešu gadu vecuma nerada pārliecību, ka tā ir racionāla, pārdomāta un šobrīd ieviešama reforma.

Vēstulē LLPA norāda uz vairākiem būtiskiem aspektiem, par kuriem no IZM puses joprojām nav skaidra skatījuma un atbilžu. Tas attiecas uz sešgadniekiem piemērotu mācību saturu, darba organizāciju un programmas akreditāciju pirmsskolas izglītības iestādēs, mācību procesa ilgumu, sešgadniekiem piemērotas mācību vides un vietas izveidi, pedagogu profesionālo kompetenci un atalgojumu, kā arī ne mazāk svarīgu jautājumu par bērna labsajūtas un tiesību ievērošanu un emocionālo gatavību uzsākt skolas gaitas sešu gadu vecumā izvērtēšanu.

Šobrīd LLPA uzskata, ka nav gūta pārliecība par izmaiņu lietderīgumu un vidējās izglītības ieguvi līdz 18 gadu vecumam var risināt arī citādi, nevis uzsākot mācības 1. klasē no sešu gadu vecuma. Jau šobrīd vecākiem ir izvēle savus bērnus sūtīt skolā no sešiem gadiem, bet tas neprasa neplānotus un nelietderīgus ieguldījumus no pašvaldībām.

“IZM kā valsts politikas veidotāja izglītības nozarē nav savlaicīgi sagatavojusi un apspriedusi ar reformas ieviešanu saistīto normatīvo dokumentu projektus, un tas rada nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā un vieš bažas par projekta sekmīgu īstenošanu. Par pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma pašvaldībām ir jādiskutē kopā ar ekspertiem, lai saprastu un novērstu riskus, kas saistās ar bērnu psihoemocionālo stāvokli un gatavību skolas uzsākšanai, mācību vides nodrošināšanu, pedagogu tālākizglītību un sākotnējo izglītību un citiem jautājumiem. Analizējot minētos apstākļus, neskaidros jautājumus un reformas būtisko ietekmi uz pašvaldību budžetiem un sabiedrību kopumā, LLPA neatbalsta tālāku šī likuma virzību,” norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.


2018. gada 10. maijā

Lielo pilsētu vadītāji aicina Ministru prezidentu uz stingrāku rīcību Latvijas interešu aizstāvībai ES fondu nākamajā daudzgadu budžetā

10. maijā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu vadītāji, tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, lai pārrunātu sākotnējo ziņojumu no Eiropas Savienības (ES) par nākamā finanšu perioda daudzgadu budžeta piedāvājumu 2021.–2027. gadam. Lielās pilsētas aicināja M. Kučinski prasīt asāku rīcību no Ārlietu ministrijas un citām institūcijām Latvijas interešu aizstāvēšanai, lai Latvija nākamajā periodā nezaudētu 20 % finansējuma, kā to šobrīd rāda pirmais piedāvājums no ES.

LLPA pēc iepazīšanās ar sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) oficiālo priekšlikumu Eiropas Savienības nākamajam ilgtermiņa budžetam 2021.–2027., kas tika publiskots š. g. 2. maijā, sarunā ar Ministru prezidentu norādīja uz diskutablākajiem jautājumiem. Pirmkārt, jau Kohēzijas politikas finansējuma samazinājums, kas radīs būtisku ietekmi uz pilsētu attīstību, un jaunās Briselē izstrādātās formulas elementi un to ietekme uz Latviju, lielajām pilsētām.

Tika pārrunātas lielo pilsētu un visas Latvijas kopējās iespējas un intereses iesaistīties jauno politiku iniciatīvās, kas piedāvātas EK priekšlikumā, piemēram, vienotā tirgus, inovācijas un digitalizācijas politika u. c., kā arī notika diskusija par to, kā tiks veikta Latvijas nacionālās pozīcijas par EK priekšlikumu nākamajam ilgtermiņa budžetam izstrāde.

Sarunas sākumā M. Kučinskis atzina, ka šis ir īstais brīdis augstu aktualizēt ES fondu nākamā finanšu perioda jautājumu, un atzīmēja, ka ir kopēja izpratne ar LLPA par Latvijas pozīciju un sarunām par to, lai Latvija neko nezaudētu no Kohēzijas politikas nākotnē. Šī ir situācija, kad ir jārīkojas tagad, atzīmēja M. Kučinskis.

Pilsētas atzīmēja, ka paralēli ES daudzgadu budžeta diskusijai un nacionālās pozīcijas gatavošanai ir jādemonstrē pieredze ar projektiem līdz šim, jārāda veiksmes stāsti un arī jānorāda uz šķēršļiem un problēmām, kas nav ļāvušas sasniegt labākus rezultātus.

“Mēs esam gandarīti, ka sarunās sapratām kopējo virzienu, kurā tagad jāiet un jārīkojas proaktīvi un ātri, citādāk maija beigās saņemsim ziņojumu no ES, kurā Briselē jau būs izlemts par mūsu Latvijas attīstības plāniem pēc 2021. gada, un tad kaut ko mainīt būs grūti. Šobrīd sākotnējā finansējuma piedāvājumā uzrādītais 20 % samazinājums Latvijai nozīmē vismaz vienu tādu Rail Baltic projektu mazāk, tāpat arī mazāk investīciju infrastruktūrā, mazāk jaunu un atjaunotu ceļu, skolu utt.,” skaidro Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.


2018. gada 26. aprīlī 

Lielās pilsētas aicina Ekonomikas ministriju un Konkurences padomi mainīt fokusu no iedomātām problēmām uz darbu iedzīvotāju interesēs

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvju, lielo pilsētu vadītāji, tikās ar Ekonomikas ministru A. Ašeradenu, un sarunās tika aktualizēti nozīmīgi jautājumi lielajām pilsētām. Tikšanās laikā notika diskusija par lielopilsētu pēdējā laika saskari ar Konkurences padomi un nepamatotiem un neizvērtētiem ierobežojumiem pašvaldību uzņēmumiem, kas neliecina par Konkurences padomes darbību iedzīvotāju interesēs. Tāpat tikšanās laikā tika izskatīts jautājums par īres namu būvniecību un attīstību reģionos.

Ņemot vērā jautājuma būtiskumu un nepieciešamību nodrošināt funkcionētspējīgu rezultātu, LLPA šodien aicināja ekonomikas ministru A. Ašeradenu uz sarunu par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”. Tika pārrunāti vēl neskaidrie jautājumi saistībā ar likumprojektu, proti, par Konkurences padomes kompetenci pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā, un LLPA norādīja uz neskaidrībām, kas pilsētām vēl joprojām ir par likumprojektu un Konkurences padomes nostāju.

Galvenais mēru akcents šā likumprojekta sakarā bija par Konkurences padomes attieksmi un nostāju pret pašvaldību uzņēmumiem. Mēri norādīja, ka tas ir jautājums, kas skaidri jādefinē un jāizprot, jo šā brīža situācija un vairākas Konkurences padomes darbības liecina par to, ka pašvaldību uzņēmumi tiek uzskatīti par blēžiem un ir ierobežojami to darbībā un dalībai brīvajā tirgū. Jautājums ir par to, vai valsts un arī Konkurences padome izvērtē katru situāciju atbilstoši principam - kas valstij un iedzīvotājiem ir izdevīgāk -, vai arī atkarībā no tā, kam pieder uzņēmums.

“Ņemot vērā situāciju saistībā ar Konkurences padomes darbību, šobrīd ministrijas iniciētie grozījumi Konkurences likumā nav prioritāri risināmais jautājums. Sākotnēji ir jārisina jautājumi par konkurences piemērošanu un Konkurences padomes, mūsu ieskatā, šobrīd nepareizo darbības fokusu, tostarp sadarbības trūkumu,” norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Mēri minēja vairākus uzskatāmus piemērus no dažādām pilsētām, kur kādā nozarē darbojās vairāki uzņēmumi, tostarp pašvaldības uzņēmums, bet no kopējiem nomaksātajiem nozares nodokļiem vismaz 90 % nāk tikai no pašvaldības uzņēmuma, tādā veidā parādot reālo ainu par to, kas ir godprātīgs nodokļa maksātājs un kas nē. Tostarp pašvaldībai bieži nākas nodrošināt dažādus iedzīvotājiem nepieciešamus pakalpojumus, kuros privātie uzņēmēji nevēlas piedalīties. Piemērs tam ir Valmiera, kur pašvaldība nodrošina zobārstniecības pakalpojumus arī naktī, jo nav neviena privātā uzņēmēja, kas to vēlētos darīt.

LLPA norādīja, ka, ņemot vērā konkrētus piemērus par Konkurences padomes darbību, šobrīd lielās pilsētaslikumprojektu neuzskata par prioritāri risināmu problēmu, neatbalsta tā tālāku virzību. Abas puses vienojās, ka tuvākajā laikā atkārtoti tiksies, lai pārrunātu ar konkurenci saistītus jautājumus nozarēs, kur pašvaldību iesaiste ir nepieciešama likumā noteikto autonomo funkciju izpildei, piemēram, ūdenssaimniecības jomā, atkritumu apsaimniekošanas jomā u. c.

Saistībā ar īres namu būvniecību reģionos LLPA informēja ministru par pilsētu aktivitāti šajā jomā un jautājuma svarīgumu, uz ko pilsētas bija norādījušas jau pirms diviem gadiem. Jautājums tagad atkal ir aktualizējies saistībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par Ekonomikas pārskatu Latvijā 2017. gadā. OECD ir izteikusi jaunas rekomendācijas Latvijai par mājokļu pieejamības uzlabošanu, sākot ar tiesiskā regulējuma sakārtošanu, administratīvās procedūras vienkāršošanu būvatļauju saņemšanai un finansējuma palielināšanu zemo izmaksu īres mājokļiem teritorijās ar pieaugošu nodarbinātību.

Ministrs norādīja, ka ministrija šobrīd skata šo jautājumu un izvērtē situāciju un to apliecinošos datus, un tālākos rīcības soļus.

Ekonomikas ministrija prezentēja datus un savu skatījumu par situāciju, kā arī tālākos risinājumus, no kuriem viens ir izdalīt finansējuma atbalstu pašvaldībām daudzdzīvokļu namu būvniecībai. Atbalsts būtu ap 30 % no būvniecības izmaksām. Tiks izstrādāti vairāki nosacījumi dalībai šai atbalsta programmā, proti, prasības, kādām piedāvātajiem būvniecības projektiem un īres nosacījumiem būs jāatbilst.

LLPA atbalsta šādu Ekonomikas ministrijas pieeju un vienojās sadarboties, daloties ar LLPA speciālistu zināšanām un skatījumu, idejas straujākai virzībai un īstenošanai.


2018. gada 20. aprīlī

Lielās pilsētas vērš Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanību uz neskaidrajiem jautājumiem par skolas mācību uzsākšanu no sešiem gadiem

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvji - pašvaldību speciālisti izglītības jautājumos - tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem un pārrunāja aktuālos jautājumus izglītības jomā. Visplašākās diskusijas bija par jautājumiem saistībā jauno mācību saturu, tostarp kontekstā ar jautājumu par pamatskolas uzsākšanu no sešu gadu vecuma.

Sapulcē tika pārrunāti jautājumi saistībā ar jauno mācību saturu un to, kāda ir šā brīža virzība un sagatavotība kompetenču pieejas mācību satura īstenošanā izglītības iestādēs, kā arī par jaunajām prasībām pedagogu profesionālajai kvalifikācijai, ieviešot konceptuāli jaunu pedagogu sistēmu Latvijā kompetencē balstītas izglītības nodrošināšanai. Jaunā mācību satura kontekstā tika skatīts arī jautājums par sešgadniekiem un vecumam atbilstoša mācību satura pielāgošanu.

Garākas diskusijas raisīja plašs jautājumu loks par pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma un pašvaldību gatavību to īstenot, ja tiek pieņemti grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Abas puses diskutēja par vairākiem būtiskiem un neskaidriem aspektiem šai jautājumā, tostarp par vides pielāgošanu, mācību saturu, regulācijas mehānismu pārejas posmam no pirmskolas un sākumskolu, atstājot daļu skolniekus pimsskolas iestādē apgūt pirmās klases programmu un daļai to darot jau skolā. LLPA norādīja, ka šī iecere radīs situāciju, kurā pašvaldībām ir grūtāk plānot bērnu plūsmu un nepieciešamos ieguldījumus. Visaktuālākais šis jautājums ir Rīgā, kur pārejas posmu arī divu gadu laikā, ņemot vērā vēl tik daudz neskaidro jautājumu, būs ļoti grūti īstenot.

“Lielajām pilsētām joprojām ir daudz jautājumu, uz kuriem nepieciešamas skaidras atbildes, lai reformas attiecībā uz mācību uzsākšanu no sešiem gadiem varētu tikt īstenotas veiksmīgi visās pilsētās. Jautājumi ir svarīgi, jo saistīti ar pašvaldību attīstības un budžeta plānošanu. Pārmaiņu ieviešana var būt liels izaicinājums, īpaši lielākajām pilsētām, un ir nepieciešams jau tagad rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, kas šobrīd apgrūtina pašvaldību tālāko plānošanas darbu šai jautājumā,” norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

LLPA un IZM pārstāvji vienojās, ka asociācija apkopos vēl neskaidros jautājumus un iesniegs tos atbižu sniegšanai ar konkrētiem skaidrojumiem.

Sanāksmē pārrunāja arī jautājumu par valodas reformas izglītības ieviešanu, kas īstenojama saskaņā ar izsludinātajiem grozījumiem Izglītības likumā un grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Izglītības speciālistu galvenais jautājums bija par skolotāju kvalifikācijas prasībām un to pielāgošanu.


2018. gada 13. aprīlis

FM ar lielajām pilsētām paraksta vienotu nostāju ES fondu ieviešanā pēc 2020. gada

Šī gada 13. aprīlī Rīgā iesniegšanai Eiropas Komisijai tika parakstīts Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Lielo pilsētuasociācijas (LLPA) nostājdokuments par ES fondu ieguldījumiem un to ieviešanu, lai veicinātu pilsētvides attīstību. Tajā tiek pausta vienota nostāja, ka pēc 2020. gada ir jāvienkāršo teritorijai piesaistīto ES fondu investīciju ieviešana, lai maksimāli efektīvi nodrošinātu attīstību atbilstoši konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām.

“ES fondu atbalsts Latvijai pēc 2020. gada būs pieejams – tas ir skaidrs. Tomēr līdz ar to šobrīd ir ļoti svarīgi pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem un citiem sniegt Eiropas Komisijai savu viedokli par to, kādā tieši veidā nākotnē ieguldīt ES fondus vēl gudrāk un efektīvāk, lai tie nes maksimālu labumu valsts iedzīvotājiem. Tādēļ ir tapis šis dokuments, kurā paužam vienotu Latvijas deviņu lielo pilsētu un Finanšu ministrijas kā ES fondu Vadošās iestādes nostāju,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Savukārt Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors, uzsver, ka “ne tikai Latvijā, bet visās ES dalībvalstīs problēmas ES fondu ieviešanā rada pārlieku liela birokrātija. Mūsu mērķis ir rosināt ES fondu ieviešanas prasības padarīt elastīgākas un pielāgot šodienas izaicinājumiem. Nākotnē šis jautājums kļūs vēl aktuālāks, jo pilsētas kļūst individuālākas, ar savām atšķirīgām vajadzībām un mērķiem. Mums jādara viss, lai turpmāk pilsētās varētu veiksmīgi īstenot ES fondu projektus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām, lai Brisele mums visiem asociējas kā palīdzīga roka nevis kā birokrātija.”


2018. gada 28. martā

Lielās pilsētas ar VARAM ministru diskutē par pašvaldību domju sēžu organizācijas kārtības izmaiņām un par pudeļu depozītu sistēmu

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvji, lielo pilsētu domju priekšsēdētāji un speciālisti, šodien, 28. martā, tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru K. Gerhardu, lai pārrunātu divus būtiskus jautājums. Viens no šobrīd aktuāliem jautājumiem ir saistībā ar domju iekšējo darba organizāciju un VARAM kompetenci, iesaistoties tās regulēšanā.

LLPA aicināja ministru uz tikšanos, lai noskaidrotu, kāds ir VARAM viedoklis par domju kompetenci pašvaldības nolikumā noteikt savu domju sēžu kārtību un procedūru, kādā tiek izskatīti jautājumi sēdēs, tostarp noteikt ierobežojumus jautājumu skaitam un laika apjomam deputātu jautājumu uzdošanai domju sēdēs.

"Pašvaldību pamattiesības nosaka iespēju pašiem organizēt savu darbu. Asociācijas biedri aicina ministru izvērtēt problēmu ne tikai no šobrīd aktuālā jautājuma aspekta Rīgas domē, kas ir pacelts diskusiju līmenī ar ministriju un pievērsis lielu sabiedrības uzmanību, bet ņemot vērā, ka tas ir tikpat aktuāli arī citās pašvaldībās. Domju sēdēs tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi, un visām sarunām ir jānotiek konstruktīvi un pēc būtības. LLPA uzskata, ka domju sēdes nekādā gadījumā nevajag pārvērst par platformu dažāda veida izrāžu inscenēšanai. Pašvaldībās, tāpat kā Saeimā, plašākas diskusijas, iedziļināšanās jautājumos un sava viedokļa padziļināta demonstrēšana notiek komitejās, kur arī katrs no domes deputātiem darbojās," norādīja Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka LLPA sagatavos vienotu pozīciju par nepieciešamajām izmaiņām un precizējumiem likumā "Par pašvaldībām", lai novērstu likuma nepilnības, kuru dēļ šobrīd var veidoties situācijas, kad nav iespējams nodrošināt normālu domju sēžu darbu.

"Ir nepieciešamas kopējas vadlīnijas, nosakot principus, ko nevar pārkāpt, tādā veidā paralizējot visas domes darbu, bet nodrošinātu iespēju visiem domes deputātiem saprātīgā laikā lemt par domes sēdes jautājumiem un pieņemt lēmumus balsojot," uzsver V. Valainis.

Tāpat LLPA uzklausīja arī ministra viedokli par VARAM iecerētajiem grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas likumā un pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, kā arī prezentēja asociācijas viedokli šai jautājumā. LLPA norādīja, ka pudeles veido mazāk nekā 10 % no kopējā šķirojamā iepakojuma daudzuma.

LLPA speciālisti piedāvā izvērtēt citu valstu pieredzi, piemēram, Vācijas, kas šobrīd pāriet uz sistēmu, kurā iedzīvotājiem piedāvā visu veidu šķirojamos atkritumus (plastmasu, skārdu, papīru un citus) mest vienā šķirošanas konteinerā. Tas ir ērtāk gan iedzīvotājiem, gan arī nodrošina jau esošo atkritumu šķirošanas sistēmu darbību turpmāk, turklāt ar pilnu jaudu. Ieviešot tikai pudeļu depozītu sistēmu, tas neatrisinās atkritumu šķirošanas problēmu, bet var radīt papildu neērtības tirdzniecības vietām, kurām būs jānodrošina lielas platības, kur uzglabāt nodotās pudeles, un diez vai tas būs iespējams attālākos reģionos, kur pārsvarā darbojās tikai maza izmēra veikali. Tāpat jāatgādina, ka iedzīvotājiem pie šādas sistēmas būs jārēķinās ar sākotnēji lielākiem izdevumiem, norēķinoties par iegādāto preci, kas būs atzīmēta kā depozīta prece.


2018. gada 8. martā

LLPA Briselē panāk kopīgu izpratni ar EK un EP pārstāvjiem par lielāku atbalstu Kohēzijas politikai Latvijā un ieguldījumiem pilsētu attīstībai

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), atgriežoties no vizītes Briselē, informē, ka sarunās ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem ir izdevies panākt izpratni par Kohēzijas politikas nozīmi Latvijā arī turpmāk un nepieciešamību 10 % Kohēzijas politikas līdzekļu novirzīt tieši pilsētu attīstībai. Kohēzijas politikai pēc 2020. gada jākļūst par modernu politiku, un pilsētvides projektus pilsētām jāļauj īstenot atbilstoši savām attīstības stratēģijām. LLPA šonedēļ atgriezās no divu dienu vizītes Briselē, kuras laikā ar dažādiem EP un EK pārstāvjiem tika diskutēts par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu ietvaru pēc 2020. gada un Kohēzijas politikas turpmāko nozīmi ES budžetā.

“Pēdējā laikā izskan dažādas baumas un informācija par to, ka ES budžeta apjoms varētu samazināties, tādēļ šobrīd ir īstais brīdis aktīvi skaidrot ES institūciju atbildīgajiem pārstāvjiem līdzšinējo ES fondu pievienoto vērtību, kā arī to nozīmi tautsaimniecības straujākai attīstībai nākotnē, ļaujot Latvijai pietuvināties ES attīstības līmenim,” norāda V. Valainis, LLPA izpilddirektors.

Latvija joprojām nav sasniegusi ES vidējo attīstības līmeni, tādēļ ES fondi ir būtisks atbalsts modernas tautsaimniecības īstenošanai un attīstības veicināšanai Latvijā.

“Kohēzijas politika mums dod iespēju iegūt lielāku attīstības ātrumu. LLPA iestājas par modernu Kohēzijas politiku, kur ieguldījumi teritorijās ir atbilstoši to vajadzībām un saskaņā ar to attīstības stratēģijām. Līdz šim Kohēzijas politikas līdzekļi, īstenojot integrētās teritoriālās investīcijas, Latvijā ir bijis instruments, kā atbalstīt spēcīgus attīstības centrus un reģionus Latvijā. Tikšanās laikā ar EP deputātiem un EK pārstāvjiem norādījām, ka ieguldījumiem pilsētattīstībai pēc 2020. gada būtu jābūt 10 % no Kohēzijas politikas finansējuma,” skaidro V. Valainis.

Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājs Ž. Artuī tikšanās laikā informēja LLPA par iespējamo ES daudzgadu budžeta ietvaru pēc 2020. gada, kurā būtiska nozīme būs investīciju pievienotajai vērtībai ES līmenī. Latvijai ir skaidri jādefinē, kas ir mūsu galvenie izaicinājumi. EP pārstāvis arī aicināja Latvijas EP deputātus būt aktīviem un iesniegt konstruktīvus priekšlikumus par nākamā plānošanas perioda prioritātēm.

Sarunā LLPA akcentēja, ka Kohēzijas politikā ir jāievēro dažādu teritoriju īpašās iezīmes. Katram attīstības centram ir jāveido savas ekonomiskās specializācijas, kas nozīmē arī fleksiblāku pieeju pilsētvides attīstības projektu ieviešanā. EP deputāts piekrita nepieciešamībai pēc fleksibilitātes ES fondu ieviešanā nākamajā periodā.

EP deputāts, otrais pastāvīgais ziņotājs par ES daudzgadu budžeta finanšu ietvaru, J. Olbrihts skaidroja par iespējamajām finansējuma izmaiņām jaunajā ES budžeta ietvarā, kas saistīts gan ar Brexit jautājumu, gan ar jaunajām iniciatīvām.

Sarunā panācām kopīgu izpratni par mērķētu investīciju apjomu no Kohēzijas politikas ieguldījumiem tieši pilsētās.

J. Olbrihts uzsvēra, ka papildus tam pilsētām jāskatās arī par iespējām piesaistīt finansējumu pilsētattīstībai no dažādām politikām.

Tāpat vizītes laikā notika tikšanās ar EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ?enerāldirektorāta ?enerāldirektora vietnieku N. Popenu un tika pārrunāts, kāda varētu būt nākotnes Kohēzijas politika. Tika gūta abpusēja izpratne par nepieciešamību Kohēzijas politikā pilsētām īstenot pilsētvides projektus atbilstoši savām attīstības stratēģijām. Šo jautājumu LLPA ir aktualizējusi jau sen, un šobrīd pēc sarunām redzam, ka tas varētu būt iekļauts arī EK jaunajā Kohēzijas politikas piedāvājumā.

N. Popens informēja, ka integrēto teritoriju investīcijas pēc 2020. gada motivēs sasaistīt ar funkcionālo teritoriju aspektu, dodot papildu priekšrocības projektiem, kas paredz vairāku teritoriju, pašvaldību sadarbību. LLPA gan norādīja, ka jau šobrīd veiktie integrēto teritoriālo investīciju (ITI) ieguldījumi pilsētās sniedz pozitīvu devumu arī blakus pašvaldībām.


2018. gada 1.martā 

LLPA aicinās ekonomikas ministru uz tikšanos par grozījumiem Konkurences likumā, lai nodrošinātu funkcionētspējīgu rezultātu

28. februārī notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru, lielo pilsētu mēru, tikšanās, kuras laikā tika pārrunāti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp par plānoto Deinstitucionalizācijas projektu īstenošanu lielajās pilsētās, Konkurences likuma izmaiņām un LLPA biedru braucienu uz Briseli, lai pārrunātu jautājumus par nākamo ES fondu plānošanas periodu.

Attiecībā uz likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā" LLPA biedri vienojās par nepieciešamību aicināt uz tikšanos ekonomikas ministru, lai pārrunātu šobrīd joprojām neskaidros jautājumus par plānoto Konkurences padomes kompetenci pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā un novērstu neskaidrības, kas radās biedriem pašreizējā redakcijā. LLPA biedri uzsvēra, ka ir par dialogu un viedokļu apmaiņu šai jautājumā, lai nodrošinātu funkcionētspējīgu rezultātu.

Sanāksmē piedalījās Labklājības ministrijas pārstāvji un abas puses pārrunāja LLPA jau kopš 2017. gada rudens aktualizēto jautājumu par deinstitucionalizācijas projektu un tam paredzēto ES fondu finansējumu, ieviešanas iespējām un šķēršļiem pilsētu pašvaldībās atbilstoši integrēti teritoriālo investīciju ieviešanas principam - atbilstoši pilsētu reālajām vajadzībām saskaņā ar to attīstības plāniem. Puses pārrunāja Labklājības ministrijas sniegto informāciju par projektu sasniedzamajiem rādītājiem katrai no pilsētām un tam atbilstošo ES fondu finansējuma apjomu. Pēc sanāksmes dati par deinstitucionalizācijas projektiem tiks precizēti, lai pilsētas atkārtoti izvērtētu.

Tāpat biedri pārrunāja 6. martā plānoto braucienu uz Briseli, kur norisināsies LLPA tikšanās ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvjiem par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru pēc 2020. gada un Kohēzijas politikas turpmāko nozīmi Eiropas Savienības budžetā.


2018. gada 22. februārī
 
LLPA aicina ministru prezidentu aizstāvēt nacionālās intereses Kohēzijas politikas investīciju turpmākai nepieciešamībai
 
LatvijasLielopilsētuasociācija (LLPA) ir nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Mārim Kučinskim ar aicinājumu aizstāvēt nacionālās intereses Kohēzijas politikas investīciju turpmākai nepieciešamībai Latvijā un šā gada 23. februāra Eiropas Savienības (ES) valstu un valdības vadītāju neformālajā sanāksmē paust stingru viedokli šai jautājumā.

LLPA iepazīstoties ar informāciju par plānoto laika grafiku ES dalībvalstu iesaistē diskusijās par ES daudzgadu finanšu ietvaru pēc 2020. gada, aicina M. Kučinski piektdien plānotajā sanāksmē ar citu ES valstu vadītājiem, akcentēt Kohēzijas politikas prioritāro nozīmi nacionālas nozīmes attīstības centru un visas Latvijas attīstības veicināšanā.

Kohēzijas politikas pamatmērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības ES reģionu un dalībvalstu starpā, kas LLPA ieskatā ir ļoti būtiski Latvijai. Latvija joprojām nav sasniegusi ES vidējo attīstības līmeni, kas būtu vismaz 75 % iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju no ES valstu vidējā līmeņa. IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijāstarpība ar citām ES valstīm, kas atrodas virs vidējā līmeņa, joprojām ir liela, un izteikti iezīmējas tieši reģionālā atšķirība.

“Lielās pilsētas uzskata, ka tieši Kohēzijas politikas ieguldījumi ir ļoti būtisks finansiāls papildu instruments Latvijaisociālekonomisko attīstības līmeņa atšķirību mazināšanai un tautsaimniecības attīstībai, tādēļ aicinām ministru prezidentu aizstāvēt nacionālās intereses šai jautājumā, lai nodrošinātu konverģences mērķu sasniegšanu, veicinātu ekonomikas transformāciju un konkurētspēju, mazinot ienākumu un labklājības plaisu starp dalībvalstīm un reģioniem. Kohēzijas politikas nozīme ES budžeta ietvarā pēc 2020. gada ir būtiski jāpalielina, veicinot līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku teritoriālo attīstību, ievērojot dažādu teritoriju īpašās iezīmes,” norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

LLPA jau iepriekš ir aktīvi iesaistījusies šī jautājuma virzīšanā un pērnā gada nogalē jau tikās gan ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski, gan Eiropas Komisijas budžeta komisāru Ginteru Etingeru, vēršot uzmanību uz Kohēzijas politikas nozīmi Latvijā arī nākamajā ES fondu plānošanas periodā.


2018.gada 31. janvāris

Ar vienotu Brīvības ielas stāstu atzīmēs Latvijas simtgadi deviņās republikas pilsētās

2018. gada janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu, Valmieru un Ventspili uzsāk kopīgu Latvijas simtgades iniciatīvu "Brīvības ielu stāsts deviņās republikas pilsētās".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards "Brīvības ielu stāstam" īpaši veltītā preses konferencē uzsvēra: "Latvijas valsts simtgade ir nozīmīgs notikums ikvienam latvietim, ikvienam valsts iedzīvotājam. Svētku simtgadei tuvojoties, mēs aizsākam jaunu iniciatīvu, kas izcels pilsētu ielām un laukumiem sniegtā "Brīvības" nosaukuma vērtību latviešu tautai. Ar "Brīvības ielu stāstu" mēs akcentēsim Latvijas reģionu lomu valsts attīstībā, kā arī aicināsim iedzīvotājus izzināt valsts reģionu nozīmi Latvijas vēsturē un nākotnē. Jāuzsver, ka šī iniciatīva ir vērsta ne tikai uz kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī uz ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, lai kopā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, NVO un citiem sadarbības partneriem definētu redzējumu turpmākajai reģionu attīstībai."

"Brīvības ielu stāsta" koncepcijas autors Gints Grūbe sacīja: "Latvija savā ziņā ir īpaša ar to, ka "brīvības jēdziens" visbiežāk likts dažādu vietu apzīmējumos, lai apzīmētu sapni par savu valstiskumu un šo sapni nostiprinātu. Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas, bulvāri un laukumi, kam dots Brīvības vārds. Lielākoties vārds "brīvība" likts Brīvības cīņu jeb Latvijas Neatkarības kara kontekstā, galvenokārt ielas šos nosaukumus ieguvušas pēc Latvijas Republikas nodibināšanās. Daļā no pilsētām un apdzīvotajām vietām šāds nosaukums turpinājis pastāvēt arī padomju okupācijas periodā. Izpētot 9 republikas pilsētu ielu nosaukumu tapšanas vēsturi, bija iespējams tālāk veidot "Brīvības ielu stāsta" programmu."

Iniciatīvas galvenais vēstījums ir "No brīvības līdz brīvībai". Tās laikā gada garumā paredz īstenot dažādu formātu izstādes, diskusiju forumus, konkursus un konferences. Pasākumi ļaus apzināt un novērtēt Latvijas pēdējo simts gadu notikumus un varas maiņas, dzimtu, ģimeņu un indivīdu dzīvesstāstus katra reģiona un novada vietas izpētes kontekstā un veidot valsts nākotnes stratēģiju nākamajiem simts gadiem, iesaistot iniciatīvas īstenošanā visu pilsētuiedzīvotājus un novadniekus. Iniciatīvas mērķis ir akcentēt republikas pilsētu lomu valsts tapšanas procesos un turpmākajā attīstībā, pievērst uzmanību aktivitātēm reģionos.

Katrā no deviņām republikas pilsētām tiks īstenotas kopīgas "Brīvības ielu stāsta" aktivitātes dažādos formātos:

• izstāde "Brīvības stāsti atmiņu lietās", kur kopā ar pedagogiem, vēsturniekiem, novadpētniekiem, skolēniem un dažādu paaudžu iedzīvotājiem apzinātas saglabātās atmiņas un vēstures liecības fotogrāfijās, lietās un stāstos,

• "Brīvības forums", kurā kopā ar katras pilsētas, reģiona izcilākajiem prātiem, personībām visdažādākajās jomās notiek diskusijas par Latvijas valsts attīstību nākamajā simtgadē.

 

2017

2017.gada 3.novembris.

Lielās pilsētas aicina Eiropas Komisijas komisārus atbalstīt Latvijasintereses kohēzijas politikas pēc 2020. gada izstrādē

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu mēri šodien, 3.novembrī, tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un aicināja komisāru atbalstīt un stiprināt Latvijas intereses Eiropas Savienības (ES) fondu nākamā plānošanas perioda izstrādes gaitā.

Tikšanās laikā LLPA iepazīstināja V.Dombrovski ar statistisko informāciju par situāciju Latvijā un par attīstību galvaspilsētā un reģionos. Neskatoties uz jau līdz šim ieguldītiem ES fondu līdzekļiem, vidējos IKP rādītājus ES Latvijai sasniegt vēl neizdodas. LLPA norādīja, ka finansējums arī turpmāk nepieciešams, lai mazinātu nevienlīdzību, kas arī ir kohēzijas politikas mērķis.

"Latvijas līdzšinējā politika darbā ar ES fondu jautājumu ir novecojusi attiecībā uz sadarbību ar ES. Vācija, Francija un citas valstis jau tagad aktīvi piedalās savu priekšlikumu definēšanā saistībā ar nākamo plānošanas periodu pēc 2020. gada un arī Latvijai vajadzētu uzņemties lielāku līderību savu priekšlikumu izvirzīšanā. Mums ir raksturīgi sagaidīt ziņojumu no Briseles un tad mesties to kritizēt. Uzskatām, ka valdībai vajadzētu vairāk strādāt šai virzienā. Daudz laika tiek veltīts esošajam plānošanas periodam, bet par nākotnes perspektīvām un izaicinājumiem, kā arī to mājasdarbu, kas mums vēl darāms, šobrīd par maz tiek domāts," norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

V.Dombrovskis tikšanās laikā uzsvēra, ka tas ir ļoti pareizi un svarīgi sākt gatavoties nākamajam plānošanas periodam jau tagad. Sarunas par fondu līdzekļiem pēc 2020.gada būs sarežģītas, tāpēc ir svarīgi jau savlaicīgi būt klāt procesā.

Šonedēļ LLPA tikās arī ar Eiropas Komisijas budžeta komisāru Ginteru Etingeru. Gan G. Etingers, gan V. Dombrovskis tikšanās reizē ar LLPA apliecināja, ka kohēzijas politika Latvijā turpināsies arī pēc 2020.gada. Etingers norādīja, ka Latvijai jāturpina un arvien vairāk jāstāsta par paveikto ES fondu ietvaros.

"Mums ir jāstrādā un jārunā ar EK jau tagad un tā, lai nākamajā periodā Latvija saņemtu vismaz tik pat fondu līdzekļu, cik līdzšinējā periodā. Lielajām pilsētām jau tagad ir redzējums, kādam jābūt šim finansējumam un kur tas būtu jāiegulda. Kohēzijas fondi nozīmē jaunus ceļus, atjaunotas skolas, bērnudārzus, slimnīcas un citus svarīgus ieguldījumus pamatinfrastruktūrā. Sarunās ar abiem komisāriem vērsām uzmanību uz jau paveikto un norādījām, cik vitāli svarīga Latvijai ir kohēzijas politika arī nākotnē," skaidro V.Valainis.


2017.gada 13.oktobris.

LLPA aktualizē vairākas aktuālas problēmas sociālajā jomā

Šodien, 13.oktobrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tikās un apspriedās ar Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem par pašvaldību aktuālajām problēmām sociālajā jomā, kas republikas pilsētu domju speciālistu ieskatā apgrūtina pašvaldību sociālās jomas funkcijas izpildi.

Tikšanās būtiskākie jautājumi bija par disfunkcionālajām ģimenēm un proporcionālu atbildības sadalījumu starp vecākiem un institūcijām - LLPA norādīja, ka nepieciešama ciešāka sadarbība starp institūcijām un vienotāka izpratne par vērtējamiem apstākļiem un standartiem.

Tāpat plaši tika diskutēts jautājums un iespējamie risinājumi par indivīdu tiesību ievērošanu saistībā ar problēmsituācijām, kuras rada cilvēki, kuriem ir lieku mājsaimniecības priekšmetu vākšanas sindroms un/vai vēlme turēt daudz dzīvnieku nepiemērotos apstākļos. Visas puses vienojās, ka LLPA veidos darba grupu, kas meklēs risinājumus un iespējamās izmaiņas tiesiskajos regulējumos, lai sakārtotu situāciju.

LLPA aktualizēja jautājumu par situācijām, kad pašvaldībām tiek noteikti arvien jauni uzdevumi un pienākumi, paredzētas jaunas normas, kuru īstenošanai netiek paredzēts/ plānots papildu valsts finansējums. LLPA aicināja Labklājības ministriju deliģējot katru jauno uzdevumu, ņemt vērā un respektēt pašvaldību norādīto ietekmi uz pašvaldību budžetu, uzņemoties jaunas funkcijas.


2017.gada 6.oktobris.

Lielās pilsētas ar Ministru prezidentu pārrunā valsts budžeta jautājumus un vienojas par tālākajiem rīcības soļiem un sadarbības stiprināšanu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šonedēļ tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinsku un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un diskutēja vairākus pilsētām būtiskus jautājumus saistībā ar valsts budžetu 2018. gadam, kā arī vienojās par nākamajiem soļiem sadarbības stiprināšanai vairākos būtiskos jautājumos.

Pēc ilgstoša darba kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību šā gada 4. oktobrī tika nostiprināta vienošanās ar Ministru prezidentu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, proti, ka prognozētais nodokļu ieņēmumu kopapjoms pašvaldību budžetā saimnieciskajam gadam nebūs mazāks par 19,6 % no prognozētajiem nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā. Tāpat ir panākta vienošanās, ka pašvaldībām tiek garantēta valsts budžeta likumā noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze 100 % apmērā.

“Pēc ilgstoša darba panākta ļoti nozīmīga vienošanās. Rezultāts liecina par veiksmīgu lielo pilsētu sadarbību ar valdību, un šis gads atzīmējams kā ļoti produktīvs vairāku pašvaldībām nozīmīgu jautājumu risināšanā ar valdības vadītāju,” norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Tāpat tikšanās laikā ar M. Kučinski un Danu Reiznieci-Ozolu tika diskutēti vēl vairāki būtiski jautājumi, tostarp pilsētuvadītāji norādīja uz nepieciešamību stiprināt veselības aprūpes finanšu avotu uzraudzību un pārvaldību. Ministru prezidents ar sapratni uzklausīja viedokli par to, ka LLPA ieskatā ir nepieciešams iekļaut arī pašvaldību pārstāvi Nacionālā veselības dienesta konsultatīvajā padomē, kuras darbība noteikta jaunajā likumprojektā “Veselības aprūpes finansēšanas likums”.

Papildus LLPA pārrunāja ar Ministru prezidentu dzīvojamā fonda nepietiekamības problēmu ārpus galvaspilsētas, vēršot uzmanību, ka nesenajā vizītē Latvijā OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija, runājot par fiskālo politiku un strukturālajām reformām, papildus akcentēja arī mājokļu jautājuma problemātiku. Māris Kučinskis ar izpratni uzklausīja pilsētu vadītāju viedokli šai jautājumā un atzina, ka nepieciešams meklēt risinājumus jautājuma sakārtošanai.

Attiecībā uz Eiropas Savienības kohēzijas politiku pēc 2020. gada puses vienojās, ka līdzdarbosies un veidos vēl ciešāku sadarbību starp pilsētām un Finanšu ministriju.


2017. gada 31. augustā

Iecerētā izglītības reforma jāīsteno pārdomāti, nesasteidzot procesus

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir nosūtījusi Izglītības un zinātnes ministrijai lielo pilsētu viedokli par likumprojektiem “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un “Grozījumi Izglītības likumā”. LLPA vērš ministrijas uzmanību uz vienu no galvenajiem jautājumiem šai reformā, proti, pāreju uz pamatizglītības apguvi no sešiem gadiem. Lielo pilsētu izglītības speciālisti kaut gan atbalsta šādas normas ieviešanu, tomēr norāda, ka ir lielas bažas par to, kāds būs reformas īstenošanas mehānisms un ka noteiktais uzsākšanas laiks - 2018.gada 1.septembris - ir pāragrs pārmaiņu kvalitatīvai ieviešanai.

Joprojām ir neskaidri jautājumi par to, kādas tieši būs prasības mācību videi un saturam sešgadnieku apmācībai, kaut arī pašvaldības budžeta plānošana 2018.gadam sākas jau tagad. LLPA uzskata, ka sagatavošanas darbiem jāatvēl ilgāks laika periods, lai visas pašvaldības un izglītības iestādes spētu nodrošināt atbilstošu mācību vidi, mācību saturu un pedagogus sešgadnieku apmācībai, nenodarot kaitējumu bērnu veselībai un spējai iekļauties mācību procesā pilnvērtīgi.

“Ir saprotams, ka ir būtiskas atšķirības, kāda mācību vide ir piemērota sešgadniekam un kāda šobrīd ir piedāvāta septiņgadniekam vai pat astoņgadniekam, taču šobrīd nav zināms tieši kādas prasības tiks noteiktas un kādi sagatavošanas darbi jāveic pašvaldībām, lai nodrošinātu piemērotu mācību procesu. Jau šobrīd notiek plānošana ES fondu līdzekļu apguvei izglītības iestāžu infrastruktūras pārbūvē, tādēļ vēl jo vairāk pašvaldībām ir jābūt skaidrībai, kādas izmaiņas veicamas papildus jau plānotajām. Šogad lielajās pilsētās mācības pirmajā klasē uzsāk gandrīz 11 000 skolēnu. Aprēķinot, cik piecgadnieku šogad uzsāks mācības pirmskolas izglītības iestādēs, redzam, ka tie ir gandrīz 9000 bērnu. Tas nozīmē, ka ar tādu, gandrīz dubultlielu, pirmās klases skolēnu skaita pieaugumu jārēķinās nākamgad, ieviešot mācību uzsākšanu no sešiem gadiem,” norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Tikšanās laikā ar izglītības ministrijas pārstāvjiem LLPA pārrunāja iespēju noteikt šīm pārmaiņām pakāpenisku ieviešanu, lai pašvaldības varētu veikt nepieciešamās infrastruktūras izmaiņas mācību vides pielāgošanai, proti, papildināt likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” ar norādi, ka vispārējās pamatizglītības apguves no sešu gadu vecuma īstenošana/uzsākšana sākas no 2018.gada 1.septembra, savukārt tā ieviešana iespējama divu gadu periodā.


2017. gada 26. jūlijā

Daugavpils kļūst par LLPA prezidējošo pilsētu

2016. gada 26.jūlijā par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošo pilsētu kļūst Daugavpils. LLPA prezidenta amatā uz prezidentūras laiku stāsies Daugavpils pilsētas mērs Andrejs Elksniņš. Prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā un iepriekšējais gads bija Ventspils pilsētas prezidentūras gads.   

"Kā vienu no galvenajām asociācijas darba prioritātēm redzu efektīvu Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma apguvi, godīgu un līdzsvarotu līdzekļu sadali, kā arī LLPA pozīciju stiprināšanu valdībā, nodrošinot ciešāku līdzdalību likumdošanas procesa gaitā," skaidro A.Elksniņš, LLPA prezidents.


2017. gada 4. aprīlī

Plāns par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu jāskata paralēli ar nodokļu reformu

4.aprīlī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikās ar Labklājības ministrijas (LM) speciālistiem, lai pārrunātu LLPA iebildumus par LM izstrādātā projektu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2018.-2020.gadam” . LLPA uzskata, ka plāns par iedzīvotāju minimālo ienākumu palielināšanu ir atbalstāms, bet tam nepieciešams papildinājums , kas paredz būtisku valsts finansiālo atbalstu tā īstenošanai.

LLPA tikšanās laikā aicināja LM šo plānu skatīt paralēli ar Finanšu ministrijas veidoto Valsts nodokļu politiku 2017.-2020.gadam un norādīja, ka jebkurām papildus funkcijām un izdevumiem , kas tiek uzliktas pašvaldībām, pretīm jābūt plānam par to finansējumu. Visas jaunās iniciatīvas, tai skaitā ,piemēram, arī Nekustāmā īpašuma nodokļa reforma, kas rada ievērojamu fiskālo efektu uz pašvaldību budžetiem, ir jāskata kopā ar pārējām reformām, kā arī jārod risinājumi un finanšu avoti vai resursi, kā neradīt papildus slogu pašvaldību budžetiem.

" Pašvaldībām tiek uzdots arvien vairāk papildus funkcijas, kas būtiski ietekmē vietvaru budžetus un tādā veidā rada risku tam, ka tiek apdraudēta jau esošo funkciju kvalitatīva un pilnvērtīga izpilde. Valstij, uzdodot arvien jaunus pienākumus pašvaldībām, ir jārod iespēja nākt ar līdzfinansējumu. Arī šajā gadījumā, kad LM virza izstrādāto plānu par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, tajā ir iekļauti pasākumi, kas būtiski ietekmēs pašvaldību budžetus jau no nākamā gada. Lielās pilsētas atbalsta inicitatīvu un ilgtermiņa skatījumu par minimālo ienākumu palielināšanu nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām Latvijā, bet neredz iespēju plāna īstenošanai bez valsts atbalsta," norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.


2017. gada 28. martā

Lielo pilsētu vadītāji aicina Ministru prezidentu uz kopīgu darbu nodokļu politikas izmaiņu izstrādē

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvji, republikas pilsētu pašvaldību vadītāji, tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, aicināja valdības vadītāju uz ciešāku sadarbību un kopīgu darbu pie valsts nodokļu politikas 2017.- 2021.g. izmaiņu izstrādes. LLPA aicina M.Kučinski jau tagad nodrošināt lielajām pilsētāmciešāku sadarbību un sarunas ar Finanšu ministriju (FM) šai jautājumā, kā arī dot iespēju LLPA iepazīties rakstveidā ar pilnu FM sagatavoto piedāvājumu par turpmāko valsts nodokļu politiku.

LLPA tikšanās laikā uzsvēra, ka izprot nodokļu politikas reformas nepieciešamību, bet tai būtu jābūt vērstai uz sabiedrības labklājības līmeņa palielināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Darbs pie šīm reformām ir jādara kopā ar pašvaldībām, jo tieši novados un pilsētās dzīvo Latvijas nācija. Pilsētas ir ieinteresētas un gatavas dalīties ar savu ekspertu vērtējumu un ieteikumiem par jaunās nodokļu politikas projektu pēc tā saņemšanas.

"Sarunas laikā mēs izteicām savus priekšlikumus par valsts nodokļu politikas reformas pilnveidošanu, kurai jābūt vērstai uz ilgtspējīgas un reģionāli sabalansētas Latvijas valsts tautsaimniecības attīstības nodrošināšanu, īpaši ņemot vērā šī brīža nevienlīdzīgo teritoriālo attīstību Latvijā. LLPA cer drīzumā iepazīties ar Finanšu ministrijas sagatavotu kopīgu skatījumu un aprēķiniem - vienotu dokumentu, kur būs redzama kopaina nākamo gadu nodokļu politikai Latvijā", saka Aivars Lembergs, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents. Ministru prezidents tikšanās laikā atzina, ka ciešāka lielo pašvaldību iesaiste jaunās nodokļu politikas izstrādes un izvērtēšanas procesā būtu atbalstāma un vērtīga un šai procesā visām pusēm ir jādalās ar informāciju, jādiskutē un jāstrādā kopā.

Tikšanās laikā LLPA un Ministru prezidents vienojās par: - iespēju LLPA saņemt detalizētu, izvērstu informāciju par FM sagatavoto piedāvājumu par valsts nodokļu politiku 2017.-2021.gadam; - iespēju LLPA iepazīties ar dokumenta “Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.-2021. gadam” projektu; - uzsākt divpusējas FM un LLPA sarunas par valsts nodokļu politiku 2017.-2021.gadam pirms tiek pieņemts lēmums par izmaiņām nodokļu sistēmā. 


2016. gada 9. februārī

Nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts industrializācijas veicināšanai

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim ar aicinājumu rast risinājumus, kādā veidā sniegt finansiālu atbalstu alternatīvās ekonomikas attīstības un industrializācijas veicināšanai Latvijā. LLPA aicina Ministru prezidentu izvērtēt iespējas veidot Attīstības fondu rūpniecisko ēku izveidošanai, piešķirot to īstenošanai finansējumu, kā arī LLPA ierosina papildu finansiālā atbalsta nodrošināšanai 2018.gadam izvērtēt 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu pārdali, palielināt ES fondu finansējuma novirzīšanu rūpniecisko ēku būvniecībai.

"Lielās pilsētas uzskata, ka ekonomikas attīstības projektu īstenošanai, kas sniegtu pozitīvu pienesumu visai Latvijastautsaimniecībai, ir nepieciešami kompleksi atbalsta instrumenti - ne tikai kredītresursu pieejamība, bet arī finansiāls atbalsts, tostarp no valsts," norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

LLPA tāpat norāda, ka risinot jautājumu par ekonomiskās aktivitātes attīstību, svarīgs ir investīciju piesaistes faktors, kas tālāk ietekmē arī teritoriju attīstības iespējas un iedzīvotāju labklājības veicināšanu, taču tā īstenošanai nepieciešams palielināt pilsētu finansiālo kapacitāti. Lielo pilsētu pieredze liecina, ka investoru piesaistē ļoti būtisks aspekts ir tieši infrastruktūra un tas, vai ir iespēja piedāvāt izmantošanai rūpnieciskās ēkas. Diemžēl ražošanas infrastruktūras nodrošināšanai finansiālais segums pašvaldībām ir nepietiekošs.

Vēstulē Ministru prezidentam LLPA vērš uzmanību uz sekojošiem faktiem par situāciju:

1) ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu Nr. 275 "Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprinātajā Valdības rīcības plāna 3.2. punktā tika noteikts: "Izvērtēsim iespēju atjaunot valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstam, šim mērķim novirzot finansējuma apjomu ne mazāk kā 3 % apmērā no ikgadējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem."; 2) atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 14.panta 7.punktam Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām, un, ņemot vērā minētajā likumā noteikto, tika apstiprināti Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumi Nr. 207. "Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir mērķdotācijas investīcijām, kā arī to izlietošanas un uzraudzības kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 207), kuros 2014.gadā tika ierosināti grozījumi, lai koncentrētu investīcijas pašvaldībās uzņēmējdarbības projektos (izsludināti VSS 02.12.2014.; VSS-901). Lai gan arī uz šo noteikumu bāzes būtu iespēja atbalstīt rūpnieciskos projektus pašvaldībās, to ieviešanai līdz šim nav piešķirts finansējums; 3) Eiropas Savienības fondos pastāv ierobežojumi esošajos atbalsta instrumentos pašvaldībām: a. ierobežotas iespējas atbalstīt lielos komersantus - nav iespēja piesaistīt kā partneri projektā. Vēršam uzmanību, ka, it īpaši lielajās pilsētās, ir būtiski nodrošināt labvēlīgus apstākļus tieši lielajiem komersantiem, jo tiem ir izšķiroša nozīme pilsētās attīstībā, jo tie pamatā ir izvietoti tieši lielajās pilsētās; b. nav iespēja kombinēt pašvaldību projektos atbalstu infrastruktūrai un iekārtām apstrādes rūpniecībai. Daudz lielāka efektivitāte infrastruktūras atdevei būtu gadījumos, kad pašvaldības varētu piedāvāt atbalstu arī iekārtām.


2017. gada 8. februārī

LLPA norāda uz trūkumiem procesā saistītā ar grozījumiem būvniecības normatīvajā regulējumā

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien, 8.februārī, piedalās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur norādīs uz lielo pilsētu pašvaldību identificētajiem problēmjautājumiem saistībā ar iecerētajām izmaiņām būvniecības procesa regulējumā. Lielās pilsētas jau iepriekš tiekoties ar Ekonomikas ministru A.Ašeradenu vērsa uzmanību uz, ka būvniecības procesa regulejuma uzlabojumu valstī jāsāk ar grozījumu izstrādi Būvniecības likumā, nevis atsevišķu Ministru kabineta noteikumu virzīšanu . LLPA izpilddirektors Viktors Valainis atzīmē, ka ačgāna pieeja var radīt vēl lielāku haosu būvniecības nozarē, kā tas ir līdz šim.

Tāpat LLPA jau ir norādijis, ka Ekonomikas ministrijas un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) iecerētie grozījumi būvniecības procesu reglamentējošos normatīvajos aktos nav plašāk izdiskutēti ar pašvaldībām, kaut gan paredzētie grozījumi var būtiski ietekmēt pašvaldību darbu un pašvaldību budžetus. Tai skaitā LLPA ir neizpratnē par tālāk plānotajām izmaiņām un otrās kārtas projektu saistībā ar Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), kad esošā BIS funkcionalitāte un lietojamība prasa būtiskus uzlabojumus, lai atvieglotu būvniecības procesā iesaistīto personu darbu un paātrinātu būvniecības procesu kopumā. LLPA uzskata, ka tikai pēc trūkumu un nepilnību novēršanas esošajā BIS modelī, var runāt par sistēmas attīstības otro kārtu. Tāpat bažas rada tas, ka vairākas no iecerētajām izmaiņām saistībā ar tālākām iecerēm darbam ar BIS, plānots realizēt uz pašvaldību budžeta rēķina.

LLPA ir jau lūgusi Ekonomikas ministriju pirms būtisku grozījumu būvniecības normatīvajā regulējumā tālākas virzīšanas iesaistīt lielo pilsētu deleģētos pārstāvjus šai kopīgā darbā.


2017. gada 2. janvārī

LLPA aicina atcelt pieņemtās Latvijas mediju pamatnostādnes, norādot uz dokumenta nepamatotību

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) atklātā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kultūras ministrei Dacei Melbārdei, visām Saeimas frakcijām un citām amatpersonām aicina atcelt pieņemtās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam, norādot, ka darba grupā ir veikti būtiski demokrātijas principu pārkāpumi, rezultātā pieņemtais dokuments ir uzskatāms par nepamatotu un neleģitīmu.

Vēstulē LLPA vērš uzmanību uz to, ka atsevišķi Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas pārstāvji vienpersoniski, bez citu darba grupas biedru priekšlikumu uzklausīšanas un kopēja darba grupas dalībnieku balsojuma, vienpusēji ir pieņēmuši lēmumu par gala ziņojuma atbalstīšanu redakcijā, kas kalpoja par pamatu Ministru kabinetam apstiprināt Mediju politikas pamatnostādnes 2016.–2020. gadam, tādējādi maldinot sabiedrību un citas iesaistītās puses, kā arī Ministru kabinetu.

LLPA norāda, ka darba grupā nav ņemti vērā LLPA un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju priekšlikumi, norādot uz to nekompetenci. Tāpēc var uzskatīt, ka minētās pamatnostādnes ir apstiprinātas uz darba grupas vadītāja Roberta Putņa personīgā viedokļa pamata, ignorējot LLPA, kura pārstāv vairāk nekā 50 % visu Latvijasiedzīvotāju ar tās biedru - Latvijas lielo pilsētu pašvaldību - starpniecību, un citu Darba grupā pārstāvēto publisko un juridisko personu pārstāvju viedokli.

Tāpat LLPA skaidro, ka atbilstoši vispārējiem demokrātijas principiem koleģiālas institūcijas, par tādu atzīstama arī ministrijas darba grupa, lēmumus vai vienošanos par kādu jautājumu pieņem balsojot, taču šajā gadījumā, iepazīstoties ar sanāksmju protokoliem, redzams, ka tas ticis ignorēts, un divu personu dominējošais viedoklis ticis pasniegts kā visas darba grupas vienošanās.

Līdz ar to LLPA vērš uzmanību, ka darba grupas pieņemtais gala ziņojums nav atzīstams par dokumentu ar juridisku spēku un par pretlikumīgiem ir atzīstami arī tie dokumenti, kuru pieņemšanai gala ziņojums ir kalpojis par pamatu. Proti, Ministru Kabineta rīkojums “Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” būtu atceļams.

LLPA aicina vērtēt darba grupas gala ziņojuma spēkā esamību, kā arī darba grupas vadītāja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja R. Putņa un Darba grupas vadītāja vietnieces Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas ekspertes K. Ločmeles atbildību par pieļauto patvaļu un Ministru kabineta maldināšanu, kas izraisījusi smagas sekas - pieņemts nepamatots dokuments.

Vēstule ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Kultūras ministrei D. Melbārdei, Saeimas frakcijām, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļiem un Kultūras ministrijas Darba grupas locekļiem nosūtīta š. g. 23.decembrī.

Materiāli: 
LLPA vēstule Ministru prezidentam (šī vēstule nosūtīta arī Kultūras ministrei D.Melbārdei, visām Saeimas frakcijām, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļiem, kā arī KM Darba grupas visiem locekļiem) 

2016

 

2016. gada 1.decembrī

Lielo pilsētu pašvaldību policiju pārstāvji tiekas ar iekšlietu ministru un Valsts policijas vadību - vienojas veidot darba grupu efektīvākai Valsts policijas un pašvaldības policijas sadarbībai

1.decembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvji lielo pilsētu pašvaldību policiju vadītāji tikās ar LR iekšlietu ministru R. Kozlovski un Valsts policijas priekšnieku I. Ķuzi un citiem Valsts policijas vadības pārstāvjiem. Iekšlietu ministrs pateicās Latvijas Lielo pilsētu asociācijai par aicinājumu klātienē diskutēt par nozīmīgiem jautājumiem, kas skar iekšlietu jomu, īpaši labākas sadarbības veidošanai starp Valsts policiju un pašvaldības policiju kopīgu mērķu sasniegšanai.

Tikšanās laikā tika pārrunāta Valsts policijas un pašvaldības policijas līdzšinējā sadarbība un problēmjautājumi efektīvākai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, sadarbojoties abām institūcijām. Lielo pilsētu pārstāvji norādīja, ka sadarbība ir ārkārtīgi svarīga, bet ir jāuzlabo efektivitāte. Tostarp jāveic dažādi precizējumi likumā “Par policiju”, skaidrāk definējot pašvaldības policijas funkciju un kompetences robežas. Pašvaldību policiju vadītāji norāda, ka nepieciešams saprotami definēt, kādi standarti jānosaka pašvaldības policijas darbiniekam, kā arī kādas funkcijas veic pašvaldības policija.

Iekšlietu ministrs, Valsts policijas vadība un pašvaldību policiju vadītāji vienojās veidot kopēju darba grupu, kurā tiks risināti jautājumi sadarbības uzlabošanai un par nepieciešamajiem precizējumiem normatīvajos aktos. Darba grupu veidos Iekšlietu ministrija un tuvākajā laikā informēs visas iesaistītās puses par to.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par izdienas pensijām pašvaldības policijas darbiniekiem, un ministrs norādīja, ka šis jautājums ir sāpīgs un aktuāls un tuvākajā laikā par to varētu būt diskusijas ar Labklājības ministriju.

Tikšanās laikā tika pārrunāts arī jautājums par iniciētām izmaiņām civilās aizsardzības jomas normatīvajos aktos un tajā noteikto pašvaldību kompetenci civilās aizsardzības pasākumu īstenošanā.


2016. gada 19. oktobrī

LLPA prasa lielāku konsekvenci izglītības reformas izstrādē un realizācijā

19.septembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) nosūtījusi Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim adresētu vēstuli ar aicinājumu īstenot pārdomātu, balstītu uz stratēģisku nozares redzējumu, vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.

Vēstulē LLPA pauž bažas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajām, nepietiekami izsvērtām un ne uz stratēģiskā redzējuma balstītām iniciatīvām par izmaiņām izglītībā, gan izstrādājot priekšlikumus grozījumiem likumos, kas būtiski maina izglītības sistēmu, gan sagatavojot diskusijai priekšlikumus par konkrētiem vispārējās izglītības iestāžu pastāvēšanas kritērijiem.

"Mēs gaidām, ka izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas jautājumā IZM sagatavotu informatīvo ziņojumu ar savu redzējumu un risinājumiem. Pilsētām šobrīd nav skaidrs ne IZM mērķis, ne stratēģija reformu īstenošanā. Tiek daudz runāts par reformām izglītības nozarē, veiktas vairākas no kopējā konteksta atrautas darbības, ko pasniedz zem reformu lozunga, bet nav kopēja skatījuma, nav konsekvences. Arī attiecībā uz pedagogu atalgojuma reformu LLPA jau iepriekš IZM norādīja, ka šo jautājumu nevar skatīt atrauti no visa kopējā konteksta," norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

LLPA uzsver, ka pirms kritēriju konkrētu skolu pastāvēšanai izstrādāšanas nepieciešams ministrijas izstrādāts konceptuāls un kopējs redzējums par to, kādam ir jābūt vispārējās izglītības iestāžu tīklam Latvijā reģionu attīstības politikas kontekstā, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva vispārējās izglītības apguve. Tāpat LLPA vēstulē uzsver, ka jebkuras iniciatīvas attiecībā, piemēram, uz vidusskolas klašu skaitu un lielumu, par attālumiem līdz izglītības iestādei un citiem kritērijiem, skatāmas kontekstā ar izglītības sistēmu kopumā, tostarp ar profesionālās izglītības attīstību, pedagogu atalgojuma izmaiņām un citiem būtiskiem aspektiem, arī ņemot vērā policentriskās attīstības aspektu un atšķirīgo reģionālo dalījumu.

LLPA apliecinājusi arī savu gatavību iesaistīties turpmākajā darbā pie vispārējas izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas


2016. gada 21. septembrī

Lielo pilsētu vadītāji kopā ar M.Kučinski iezīmē vairākus būtiskus tālākās darbības soļus lielo pašvaldību problēmjautājumu risinājumiem

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) pēc tikšanās ar valdības vadītāju M.Kučinski ir abpusēji parakstījuši sarunu protokolu, iezīmējot vairākas lielajām pilsētām būtiskas vienošanās, kas tika panāktas tikšanās laikā 25.augustā, kad lielo pilsētu domju vadītāji tikās ar Ministru prezidentu.

Svarīgākie sarunu jautājumi, ar kuriem LLPA vērsās pie Ministru prezidenta, bija saistībā ar valsts budžetu 2017.gadam un tā ietekmi uz pašvaldību budžetiem, tostarp par to, kā no valsts puses īstenotās iniciatīvas rada papildu slogu uz pašvaldību budžetiem. Šai sakarā LLPA īpaši iezīmēja pedagogu darba samaksas reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, norādot uz konkrētu ietekmi katras pilsētas budžetā.

"Ļoti būtisks jautājums sarunā ar Ministru prezidentu mums bija par jaunieviesto pedagogu atalgojuma modeli, kurā vērsām uzmanību uz to, ka radušies papildu izdevumi pašvaldībām būtu sedzami arī no valsts puses. Lai arī konkrēti šo rosinājumu Ministru prezidents neatbalstīja, tika panākta abpusēja vienošanās par to, ka ir jāstrādā gan pie priekšlikumu izstrādes par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, gan par izmaiņām atsevišķu pašvaldību funkciju īstenošanā," norāda LLPA prezidents Aivars Lembergs. Pārrunājot konkrētus problēmjautājumus, LLPA vienojās ar Ministru prezidentu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā tiks izveidota darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām atsevišķu pašvaldību funkciju īstenošanā.

Attiecībā uz iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā vienojās, ka LLPA deleģēs savus pārstāvjus Finanšu ministrijas izveidotajā nodokļu politikas pamatnostādņu darba grupā.

Jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu pārskatīšanu LLPA vienojās, ka Ministru kabinets Latvijas nodokļu politikas pamatnostādņu pārskatīšanas gaitā detalizēti izvērtēs visus spēkā esošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un to, vai to saglabāšana ir pamatota, kā arī izvērtēs ietekmi uz valsts budžetu. LLPA deleģēs savu pārstāvi nodokļu politikas pamatnostādņu darba grupai Finanšu ministrijā. Tāpat LLPA aicina Ministru kabinetu, ieviešot jaunu IIN atvieglojumu vienai no darba koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām - ēdināšanas izdevumiem -, paredzēt, ka ar IIN netiktu aplikti ēdināšanas izdevumi līdz 480 eiro gadā (40 eiro mēnesī.) un ka pašvaldībām tiks kompensēts negūto ieņēmumu samazinājums. Ja, ieviešot jauno IIN atvieglojumu, pašvaldībām netiks kompensēts negūto ieņēmumu samazinājums, LLPA aicinās valdību neatbalstīt IIN atvieglojuma par ēdināšanas izdevumiem ieviešanu. Tikšanās laikā tika pārrunāti vairāki jautājumi saistībā ar Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi un atsevišķu specifisko atbalsta mērķu ieviešanas kavēšanās, uz to atbildes tikšanās laikā sniedza kultūras ministre un finanšu ministre, norādot, ka visas darbības norit pēc plāna un kavēšanās procesā nebūs. Tika pārrunāts arī LLPA aktuāls jautājums par pašvaldību iespējām aizņemties, sniegt galvojumus un uzņemties ilgtermiņa saistības, ļaujot pašvaldībām pašām lemt par realizējamiem projektiem, kas netiek ierobežoti ar valsts noteiktiem aizņemšanās virzieniem, kas īpaši būtiski ir saistībā ar pašvaldību iespējām aizņemties ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu līdzekļu apguvei. Šobrīd spēkā esošajā normatīvajā regulējumā noteiktais pieļaujamais apmērs aizņēmumam nacionālās nozīmes centru pašvaldībām prioritāro projektu īstenošanai ir nepietiekams. Šai jautājumā LLPA pēc sarunas ar Ministru prezidentu jau ir iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus par aizņemšanās iespēju nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām paplašināšanu, tostarp konkrētus priekšlikumus, kādus papildu aizņemšanās mērķus nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām būtu jānosaka likumā "Par valsts budžetu 2017.gadam". LLPA vienojās, ka Ministru kabinets budžeta sagatavošanas procesā fiskāli atbildīgi pārskatīs aizņemšanās iespējas nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām. Jautājumā par ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu atmaksas pārņemšanas ietekmi uz reģionālo slimnīcu konkurētspēju LLPA panāca vienošanos, ka Ministru kabinets (Veselības ministrija) izvērtēs iespējas pārņemt reģionālo slimnīcu pašvaldību galvotās kredītsaistības, vienlaikus veicot kapitalizāciju pamatkapitāla palielināšanai ar finanšu ieguldījumu.

Savukārt, aktualizējot likumdošanas iniciatīvas, kas skar pašvaldību tiesības iesaistīties komercdarbībā un lai nesašaurinātu pašvaldības tiesības iesaistīties komercdarbībā, tikšanās laikā tika nolemts, ka LLPA aicinās Ministru kabinetu nepaplašināt Konkurences padomes kompetenci attiecībā uz pašvaldību un to kapitālsabiedrību darbību uzraudzību, ievērojot valsts atbalsta kontroles normas.


2016. gada 15. jūlijā

Pedogogu atalgojuma modeļa pilnīgai ieviešanai nepieciešams pārdalīt iedzīvotāju ienākumu nodokli par labu pašvaldībām

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir nosūtījusi ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli ar lielo pašvaldību viedokli par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Pedagogu darba samaksas noteikumi", pievienojot aprēķinus par to, cik apjomīgu ietekmi jaunā modeļa ieviešana radīs tieši pašvaldību budžetiem. Ņemot vērā milzīgo finansiālo slogu, kas saistībā ar šiem noteikumiem draud pašvaldībām, LLPA valdības vadītājam norāda, ka pilsētām būs jāsamazina izdevumi citām pašvaldības funkcijām. Tāpat pašvaldības nepietiekamā finansējuma dēļ pārstrukturēs pedagogu metodisko darbu, un tiek pieļauta iespēja, ka pedagogu metodiskais darbs jaunajā mācību gadā netiks nodrošināts esošajā apjomā.

Ņemot vērā ietekmi uz pašvaldību budžetu, LLPA aicina, veidojot 2017.gada valsts budžetu, pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli par labu pašvaldībām 1% apmērā.

"Latvijas lielo pilsētu darba prioritāte ir izglītība. Izglītības funkcijas īstenošanai tiek nodrošināti pašvaldības budžeta līdzekļi - vairāk nekā 40% vai gandrīz 50% no katras pašvaldības budžeta jau šobrīd tiek nodrošināti izglītības funkcijai. LLPA jau vairākkārt ir sniegusi informāciju IZM, ka jaunā pedagogu darba samaksas modeļa fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetu ir pārāk liela, pašvaldībām nāksies palielināt finansiālo atbalstu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana atstās būtisku ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Mēs norādām, ka šī brīža piedāvātā projekta pilnīgai izpildei un problēmas atrisināšanai nepieciešams pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli par labu pašvaldībām 1% apmērā," norāda Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Tāpat LLPA uzsver, ka joprojām ir nevienlīdzīga un nepamatota proporcijas koeficenta piemērošana mērķdotācijas sadalē vispārējai izglītībai Rīgai noteikto 16,5 salīdzinājumā ar pārējām republikas pilsētām noteikto 15,5, un uztur prasību Rīgai noteikt proporcijas koeficientu 16,0.


2016. gada 1. jūlijā

Ventspils kļūst par LLPA prezidējošo pilsētu

No šā gada 1.jūlija par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošo pilsētu kļūst Ventspils. Prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā, saskaņā ar iepriekš apstiprināto prezidējošās pilsētasrotācijas kārtību.

"Lielo pilsētu pārstāvjiem aizvadītajā gadā ir tiešām veiksmīgi izdevies aizstāvēt lielo pašvaldību intereses, kaut gads bija gan grūts, īpaši ņemot vērā asās cīņas par Eiropas Savienības fondu apguves jautājumiem un pilsētu pozīciju, kas lielajām pašvaldībām bija stingri jāaizstāv. Mēs esam gandarīti, ka ir izdevies noturēt kopīgu viedokli un būt vienotiem, aizstāvot lielo pilsētu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses. Nav lieku reizi jāatgādina, ka tieši lielās pilsētasvalstī ir nozīmīgākais ekonomikas dzinējsspēks, tādēļ jo svarīgāk ir attīstīt un pareizi pārvaldīt pilsētu izaugsmi un darbību nākotnē" , skaidro Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Tāpat lielo pilsētu vadītāji ir apstiprinājuši LLPA darbības plānu tālākajam darbam, izvirzot vairākus prioritārus virzienus, kas svarīgi lielo pilsētu pašvaldību iedzīvotājiem, tai skaitā pašvaldību attīstības jautājumi, pilsētu finanšu jautājumi, izglītības jautājumi, juridiska satura jautājumi, sociālie un veselības jautājumi, apsaimniekošanas jautājumi un sabiedriskās drošības un kārtības jautājumi.


2016. gada 14. aprīlī

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītāja amatam izraudzīts Viktors Valainis.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvji, lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, izvērtējot publiski izsludinātā konkursa rezultātus uz vakanto LLPA izpilddirektora amata vietu, ir nobalsojuši par Viktoru Valaini kā jauno LLPA vadītāju. 

Viktors Valainis šobrīd ir Latvijas Republikas Saeimas deputāts un LR Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņa pieredze un sasniegumi profesionālās darbības laukā atbilst nepieciešamajām iemaņām, lai sasniegtu LLPA izvirzītos prioritāros mērķus un veiktu aktuālos darba uzdevumus.

“Turpināt darbu LLPA pēc M. Kučinska ir liels izaicinājums, jo šobrīd šim amatam latiņa ir pacelta gana augstu, tādēļ esmu pateicīgs par manas pieredzes, kompetences un spēju novērtējumu lielo pilsētu skatījumā. Pašvaldību jautājumi man nav sveši un tādēļ ar prieku turpināšu gan LLPA iesāktos darbus, gan strādāšu ar jaunu problēmu risinājumiem un jaunu mērķu sasniegšanu lielo pašvaldību interešu aizstāvēšanai,” skaidro Viktors Valainis.

Viktors Valainis jaunajā amatā darbu uzsāks no šā gada 18. aprīļa.


2016. gada 10. februārī

LLPA aktualizē problēmas ar azartspēļu organizēšanas vietām

Šodien, 10.februārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji, speciālisti juridiskajos jautājumos, tikās ar Finanšu ministrijas (FM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārstāvjiem, lai pārrunātu problēmjautājumus saistībā ar azartspēļu darbības un organizēšanas vietām un izmaiņām, kas veicamas normatīvajos aktos.

LLPA no jauna aktualizē jautājumu par izmaiņām normatīvajos aktos, kas sakārtotu azartspēļu darbības un organizēšas jautājumus. 2015.gada aprīļa mēnesī LLPA nosūtīja FM priekšlikumus likumprojektam "Azartspēļu un izložu likums". Tālāka virzība šīm likumprojeta izmaiņām un priekšlikumu izskatīšanai nav notikusi, tādēļ LLPA vēlreiz aicina FM, VARAM un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pārrunāt tālāko darbību un vēlreiz izdiskutēt iesniegtos priekšlikumus, lai varētu risināt šos jautājumus, kas svarīgi iedzīvotājiem visās pašvaldībās.

LLPA pārstāvji norāda, ka likumā nepieciešams veikt izmaiņas attiecībā uz azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem, tai skaitā iespējamību noteikt teritorijas katrā konkrētā pašvaldībā, kur azartspēļu zāļu darbība nebūtu atļaujama.Tas ir jautājums par sakārtotu vidi, iedzīvotāju mieru un tai skaitā arī drošību. Pašvaldības savā praksē saskaras ar situācijām, kad pašvaldību atteikumi organizēt attiecīgās azartspēles spēļu zālēs tiek pārsūdzēti un tiesas lēmumi ir labvēlīgi azartspēļu organizētājiem. Neskaitāmas iedzīvotāju aptaujas liecina par to, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir pret azartspēlu darbības vietām pilsētu centros un savas dzīvesvietas tuvumā, tādēļ pašvaldībām ir jādod ar likumu noteiktas tiesības, lai spētu regulēt situāciju.

Kā atzīmē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārstāvji, ir jāatrod kompromiss starp to, kā katra pašvaldība vēlas ierobežot azartspēļu darbību konkrētās pašvaldību teritorijās un iespēju skaidri noteikt, kur tieši azartspēļu darbība nedrīkstētu notikt. Lai izvairītos no situācijas saistībā ar nelegālu azartspēļu darbības vietu rašanos, normatīvajos aktos nevar būt tikai aizliegums, vajag izstrādāt skaidri saprotamus risinājumus, kur tieši šādi biznesi nedrīkstētu darboties.

Sapulces dalībnieki vienojās, ka LLPA nākamo divu nedēļu laikā apkopos pilsētu priekšlikumus likumprojektam, kas radās šīs diskusijas laikā.


2016. gada 5. februārī

Lielo pilsētu asociācija aktualizē pašvaldības policistu izdienas pensiju jautājumu

Šodien, 5.februārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, lai aktualizētu un pārrunātu pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju jautājumu.

LLPA norādīja uz pašvaldības policistu darba riskiem, apstākļiem un slodzi, kas ir pamatots iemesls izvērtēt pašvaldības policijas darbinieku iekļaušanu to darbinieku sarakstā, kuriem pienākas izdienas pensijas.

"Pašvaldības policijas darbinieki sava darba ietvaros veic likumā "Par policiju” noteiktos pienākumus, kas ir līdzvērtīgi Valsts policijas darbinieku pienākumiem, tad tas ir vairāk nekā taisnīgi vienādi novērtēt visu tiesībsargājošo darbinieku darba riskus gan drošībai, gan veselībai un piemērot līdzvērtīgas sociālās garantijas kā pašvaldību policistiem, tā arī Valsts policijas darbiniekiem,” skaidro Juris Lūkass, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks.

A. Barča, uzklausot lielo pilsētu pašvaldības priekšnieku sniegto informāciju un argumentus, atzina, ka jautājums par izdienas pensijām pašvaldības policistiem ir vērā ņemams un noteikti izskatāms tālāk.

Tikšanās laikā tika nolemts apkopot noteiktus statistikas datus no visām lielajām pilsētām, kā arī lūgt LatvijasPašvaldību savienībai informāciju par pašvaldības policijas statistikas rādītājiem novados. Tāpat tiks apkopota informācija un komentāri no lielajām pilsētām par piedāvāto likumprojektu, kas tika izstrādāts jau 2012. gadā, bet palicis bez virzības līdz šodienai.

LLPA jau atkārtoti vērš likumdevēju uzmanību uz šo jautājumu, kas tika aktualizēts jau 2012. gadā, kad LLPA vērsās arī pie Latvijas Republikas tiesībsarga, norādot, ka pašvaldības policijas darbiniekiem ir līdzvērtīgi darba apstākļi un riski kā Valsts policijas darbiniekiem, un tādēļ ir tiesības uz izdienas pensiju. Tiesībsargs norādīja, ka ir atbalstāma atsevišķa regulējuma izstrāde, kas noteiktu izdienas pensiju piemērošanu arī pašvaldības policistiem, kā arī noteiktas sociālas garantijas.

 

2015

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2015. gada 17. novembrī

Latvijas lielās pilsētas: ES fondu projektu atkritumu apsaimniekošanas jomā prasības grūti izpildāmas

16.novembrī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri - pašvaldību izpilddirektori - tikās ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta un Investīciju politikas departamenta pārstāvjiem par pašvaldību iespējām un administratīvajiem šķēršļiem īstenot Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītus projektus atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes jomā ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā. Tikšanās laikā lielo pilsētu pārstāvji atzina, ka ES un Latvijas valsts izvirzītie mērķi atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes jomā ir ambiciozi un to īstenošanai nav šobrīd atbilstošs finansējums.

"Pašvaldības ir satrauktas par atkritumu nozarē noteikto mērķu sasniegšanas iespējām un ES atbalstīto projektu atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes jomā izpildi pie šobrīd noteiktās zemās atbalsta intensitātes 35% apmērā," norāda Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors. "Būtiski nepalielinot šiem projektiem atbalsta intensitāti, var rasties problēmas ar projekta īstenotāju atrašanu, kas būtu gatavi īstenot projektus pie šādiem nosacījumiem. Tas savukārt var negatīvi ietekmēt ES fondu finansējuma apguvi šajā ES fondu plānošanas periodā un arī ES noteikto mērķu atkritumu apsaimniekošanas nozarē sasniegšanu," uzsver M. Kučinskis.

Tajā pašā laikā M.Kučinskis atzinīgi novērtēja Atkritumu apsaimniekošanas darba grupas, kurā kopā strādā VARAM, LLPA, atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvji u.c. iesaistītās institūcijas, darbu un pauda cerību, ka tā izstrādās priekšlikumus tālākām sarunām ar Eiropas Komisiju par iespēju saņemt augstāku atbalsta intensitāti atkritumu dalīto vākšanas, pārstrādes un reģenerācijas projektu realizēšanai.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunātas būtiskākās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu paketē, kas skar pašvaldību nozares pārvaldības kompetenci un finanšu resursu apriti.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2015. gada 29. jūlijā

Lielo pilsētu vadītāji vienojās ar Valsts prezidentu par regulāru sadarbību

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, šodien, 29.jūlijā, pirmo reizi tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Sarunas laikā LLPA vienojās par sadarbību un regulāru viedokļu apmaiņu ar Valsts prezidentu, kā arī pārrunāja pašvaldību finanšu prognozējamības jautājumus un jautājumus par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma efektīvu ieguldīšanu tā, lai tas nestu labumu tautsaimniecībai un atbilstu pilsētu attīstības plāniem.

Tikšanās laikā Valsts prezidents uzsvēra LLPA nozīmi kā konstruktīvam sarunu partnerim līdz šim gan likumdošanas procesā valstī, gan dialogā ar valdību strādājot pie atbalsta mehānismiem pašvaldībām būtiskos jautājumos. Viņš norādīja, ka LLPA var kalpot kā piemērs citiem vienmēr nākot ar saviem piedāvājumiem situācijas uzlabošanai, kas balstīti konkrētos aprēķinos. "Esam vienojušies par turpmāk regulāru sadarbību ar Valsts prezidentu un sarunas laikā radām vienotu sapratni par vairākiem, šobrīd lielajām pilsētām būtiskiem, jautājumiem. Mēs priecājamies, ka Valsts prezidents izprot pašvaldību darbības īpatnības un problēmas, tādēļ jo vienkāršāk ir veidot kopēju vīziju par labāku vides radīšanu pašvaldību attīstībai un veiksmīgai darbībai arī nākotnē. Viens no svarīgākajiem mērķiem ir no valsts puses nodrošināt prognozējamu un stabilu budžeta politiku tā, lai pašvaldības var ilgtermiņā plānot savu attīstību un nemainīgi nodrošināt sev uzlikto funkciju izpildi," saka Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs, LLPA prezidents.

Viens no galvenajiem jautājumiem sarunas laikā bija par pašvaldībām pieejamo finanšu resursu stabilitāti un prognozējamību. LLPA uzskata, ka ir jāstrādā, lai pilnā mērā nodrošinātu pašvaldībām pieejamo finanšu resursu samērojamību ar pašvaldību veicamajām funkcijām, radot kompensācijas iespējas budžeta samazinājuma un jaunu uzdevumu pašvaldībām piešķiršanas gadījumos. Piemēram, jaunais pedagogu atalgojuma modelis, ko Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd virza apstiprināšanai un tālākai ieviešanai, radīs būtiskas finansiālas sekas pašvaldībās. Pilsētām bažas rada šobrīd neatrisinātais jautājums par to, kā tiks kompensēti papildus izdevumi, kas radīsies pašvaldībām, ieviešot jauno pedagogu atalgojuma modeli.

Tāpat tika pārrunāts ES fondu finansējuma apguves process un efektīvs finanšu ieguldījums tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Fondu apguves procesā valstij ir jānodrošina iespēja katrai pilsētai pašai lemt par efektīvāko finanšu ieguldījumu atbilstoši katras pilsētas attīstības plānam. Pilsētas uzskata, ka izstrādātajiem fondu apguves kritērijiem ir jābūt procesu veicinošiem, nevis bremzējošiem.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2015. gada 2. jūlijā

Rīga kļūst par LLPA prezidējošo pilsētu

Šā gada 1.jūlijā par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošo pilsētu kļūst Rīga. LLPA prezidenta amatā uz prezidentūras laiku stāsies Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš šajā amatā nomainīs Rēzeknes pilsētas mēru Aleksandru Bartašēviču. Prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā.

N.Ušakovs norāda: "Latvijas Lielo pilsētu asociācija apvieno deviņas pašvaldības, kurās dzīvo vairāk nekā puse mūsu valsts iedzīvotāju. Vadot asociāciju, Rīga uzskata par savu pienākumu stingri iestāties par viņu interesēm. Lielās pilsētas dod divas trešdaļas iekšzemes kopprodukta, piesaista investīcijas, rada darbavietas. Tas ir attīstības potenciāls , kas nodrošina arī visu citu pašvaldību, visas valsts izaugsmi."

"Šis ir bijis ļoti saspringta darba gads, kurā esam daudz strādājuši un cīnījušies par mūsu pilsētu interesēm Eiropas Savienības fondu apguves jautājumos. Tieši republikas pilsētas nodrošina ekonomikas izaugsmies iespējas valstij, tādēļ, jo nozīmīgāk ir pareizi plānot un efektīvi ieguldīt Latvijai pieejamo ES fondu finansējumu konkrētajās pašvaldībās. Novēlu jaunajam LLPA prezidentam veiksmīgu un ražīgu darbu, turpinot gan šo, gan citu aktuālo jautājumu virzību, visiem kopā nodrošinot straujāku Latvijas pilsētu attīstību," saka LLPA izpilddirektors Māris Kučinskis.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2015. gada 15. aprīlī

LLPA ar izglītības un zinātnes ministri pārrunā Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma apgūšanu

Šodien, 15.aprīlī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri - pilsētu mēri un izglītības pārvalžu pārstāvji - tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili. Aktuālākais un sāpīgākais jautājums, kas tikšanās laikā izraisīja karstas diskusijas, bija Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējuma apgūšana, priekšlikumi un kritēriji, kurus par savā pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu īstenošanai nacionālās nozīmes centros ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

LLPA jau iepriekš ir iesniegusi IZM iebildumus un arī priekšlikumus izstrādātajiem kritērijiem un principiem, kas realitātē nevis veicina izglītības kvalitātes celšanu pilsētās, bet ierobežo un liedz īstenot pilsētu attīstības stratēģijās ierakstītos mērķus izglītības sistēmas uzlabošanai pilsētās, apgūstot pieejamos ES fondu līdzekļus.

LLPA norāda, ka IZM izstrādātajos priekšlikumos uzsvars ir likts tikai uz vidējo izglītību, šī brīža redakcijā izslēdzot finansējuma ieguldījumu pamatizglītības sistēmas pilnveidošanā. Tāpat paredzētie ierobežojumi saistībā ar skolēnu skaitu atbalstāmajās skolās, nav pienācīgi pārdomāti un realitātē no ES fondu finansējuma izslēdz lielu daļu pilsētuattīstības stratēģijās ierakstīto izglītības iestāžu.

"Nekādā gadījumā nevaram piekrist IZM piedāvājumam, kas šobrīd izskatās ierobežojošs, nevis attīstību veicinošs. Ir jāņem vērā pilsētu individuālie attīstības plāni un specifiskās īpatnības katrā pilsētā, lai nodrošinātu efektīvu naudas izlietojumu, un tiešām sakārtotu un piedāvātu iedzīvotājiem labākas izglītības iestādes ar augstāku izglītības kvalitāti. Mēs aicinām ministriju izvērtēt pilsētu priekšlikumus un iebildumus un sarunu turpināt, meklējot reālus risinājumus, nevis ierobežojot mūsu iespējas piesaistīt finansējumu, proti, atbalstīt un veicināt tā ieguldīšanu tur, kur tas visvairāk nepieciešamas pilsētas iedzīvotājiem,” skaidro Aleksandrs Bartašēvičs, LLPA prezidents, Rēzeknes pilsētas mērs.

Tikšanās noslēgumā IZM ministre M. Seile izteica cerību, ka ministrijai un pilsētām izdosies rast kopīgu viedokli, un piedāvāja izskatīt katras pilsētas situāciju individuālo tikšanos laikā, lai izprastu un rastu individuālus risinājumus, jo arī pilsētām atšķiras vajadzības, un iespējamie risinājumi ir dažādi. Ministre atzina, ka IZM un pilsētu mērķis ir kopīgs - kvalitatīvas izglītības sistēmas veicināšana un uzlabošana. Tuvāko trīs nedēļu laikā notiks individuālās tikšanās ar pilsētām.

Tikšanās laikā ar IZM pārstāvjiem tika pārrunāti arī risinājumi profesionālās izglītības atbalstam ar ES fondu paredzēto finansējumu.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2015. gada 14. aprīlī

LLPA tiksies ar izglītības un zinātnes ministri, lai vienotos par kopīgu sapratni un efektīvāku sadarbību Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma apgūšanai

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu vadītāji un pārstāvji rīt, 15.aprīlī, tiksies ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu pilsētām šobrīd aktuālos jautājumus saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu īstenošanu nacionālas nozīmes attīstības centros Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

LLPA jau iepriekš ir informējusi IZM par savu nostāju par ieguldījumu vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu attīstīšanai nacionālas nozīmes attīstības centros īstenošanu, kā arī par iebildumiem saistībā ar IZM izstrādātajiem priekšlikumiem atbalsta nosacījumiem un kritērijiem, kurus plānots pārrunāt arī rītdienas tikšanās laikā. Galvenie LLPA iebildumi ir par nevajadzīgajiem ierobežojumiem un principiem ES fondu aktivitāšu apguvē, kas nav pārdomāti un var pat atstāt ārpus finansējuma apgūšanas iespējām nozīmīgus plānotos projektus un ieceres izglītības iestāžu uzlabošanai.

"LLPA uzskata, ka galvenais mērķis ES fondu apgūšanā ir maksimāli labs rezultāts visos plānotajos projektos un nepārdomāti ierobežojumi var būtiski samazināt pilsētu iespējas realizēt nepieciešamos projektus tā, lai iedzīvotājiem nodrošinātu labākas izglītības iespējas un izglītības vidi. Piemērs tam ir noteiktais ierobežojums par izglītojamo skaitu izglītības iestādē, lai varētu pretendēt uz ES fondu finansējumu, vai arī, piemēram, ierobežojumi attiecībā uz sporta infrastruktūras izveidi pie izglītības iestādēm u.c. LLPA aicina atlases kritērijus un principus veidot tā, lai, apgūstot ES fondu līdzekļus, pilsētām ir iespēja veikt investīcijas saskaņā ar savām reālajām vajadzībām," skaidro Aleksandrs Bartaševičs, LLPA prezidents, Rēzeknes pilsētas mērs.

Tikšanās ietvaros iecerēts pārrunāt arī citas plānotās Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas izglītības un zinātnes jomā, kas būtiskas pašvaldībām.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2015. gada 12. martā

LLPA atzinīgi vērtē FM sagatavoto piedāvājumu jaunajam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelim

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji, lielo pilsētu finanšu speciālisti, tiekoties ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem detalizēti pārrunāja FM izstrādāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) jauno modeli. LLPA atzinīgi novērtēja FM paveikto darbu, jo šobrīd piedāvātais risinājums ir daudz konstruktīvāks un ar skaidri definētiem finanšu sadales nosacījumiem.

"Šis jautājums ir viens no aktuālākajiem un arī sāpīgākajiem pašvaldībās, kas nu jau gadiem tika "mētāts" no viena atbildīgā pie cita. Jaunais PFI modelis dos iespēju pašvaldībām plānot savu attīstību ilgtermiņā, nevis tikai eksistēt no gada uz gadu, ik rudeni atduroties pret jauniem ierobežojumiem un šķēršļiem. Līdz šim eksistējošā modeļa lielākā pretruna bija gan nesaprotami "pašvaldību vajadzību" aprēķini, nosakot nesaprotamu starpību pilsētām un novadiem, modelis arī neveicināja pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībai, tā rūpējoties par budžeta pieaugumu, jo atkarībā no valdības "labvēlības" ikgadējā budžeta veidošanā, katrs tāpat kaut ko saņēma. Faktiski tā bija "spēle bez noteikumiem". Šobrīd piedāvātais modelis ir ar vienkāršiem un skaidri definētiem noteikumiem, kas pavērs iespējas plānot savu darbību ne tikai vienam gadam, bet ilgtermiņā, tādējādi arī nodrošinot mērķtiecīgu attīstību pašvaldībās," skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors.

LLPA uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi apvienot spēkus un viedokļus, lai beidzot rastais risinājums tiktu ieviests un sāktu darboties jau no 2016. gada, turpmāk nodrošinot stabilu attīstību Latvijas pašvaldībās.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2015. gada 18. februārī

LLPA tikšanās laikā ar VARAM ministru K. Gerhardu pārrunā aktuālus jautājumus pašvaldībām

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu vadītāji, vakar, 17.februārī, tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, lai pārrunātu pašvaldībām prioritāros jautājumus, kas risināmi tuvākajā laikā. Tikšanās laikā iezīmējās kopīga izpratne par tālāko virzību un attīstību vairākiem, jau ieilgušiem un sen sasāpējušiem problēmjautājumiem un principiem.

Tikšanās laikā ministrija prezentēja savu skatījumu par nepieciešamajiem rīcības virzieniem un tālāko attīstību valsts teritoriālā iedalījuma pilnveidošanā. Ministrs norādīja, ka nedrīkst sasteigt lēmuma pieņemšanu, bet rūpīgi ir jāizvērtē katra reģiona iedzīvotāju intereses un jaunajam iedalījumam jābūt iedzīvotājiem saprotamākam un efektīvākam.

Tāpat tika diskutēts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu un reformām, kuras nepieciešams īstenot. Ministrs atzīmēja, ka šai jautājumā tiek gaidīti jauni priekšlikumi no Finanšu ministrijas, un norādīja, ka noteikti būtu jāņem vērā pašvaldību priekšlikumi un skatījums. Sarunas laikā K. Gerhards ar pilsētu vadītājiem abpusēji piekrita, ka jārada tāds mehānisms, lai pašvaldības būtu maksimāli neatkarīgas no ārējās ietekmes savu finanšu plānošanā. Situācija, ka pašvaldība dzīvo no gada uz gadu, nezinot, kādas izmaiņas likumdošanā ietekmēs ilgtermiņa plānus, nekādā veidā nav attīstību veicinoša un nerada stabilitāti. Sarunas laikā ministrs uzsvēra, ka stipras valsts pamats ir spēcīgas pašvaldības.

Diskusijas laikā iezīmējās kopēja izpratne par būtiskiem pilsētu jautājumiem, un tika pārrunāti nākamie soļi to risināšanai un regulārai sadarbībai un viedokļu apmaiņai starp ministriju un pilsētām.

2014

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2014. gada 19. novembrī

LLPA vēstulē Ministru prezidentei pauž bažas par plānoto pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kas pārstāv 9 lielās Latvijas pilsētas, kurās dzīvo 51% Latvijas iedzīvotāju un tiek radīts lielākais kopējais iekšzemes kopprodukta apjoms, vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, pauž bažas par budžeta ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām 2015. gadā, saistībā ar plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu. LLPA norāda, ka samazinot pašvaldību budžeta ieņēmumus, būtiski samazinās pašvaldību iespējas pilnvērtīgi pildīt iedzīvotājiem būtiskas funkcijas, kas saistās ar visas valsts kopēju attīstību. Līdz ar to LLPA vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai lūdz nepieļaut pašvaldību ieņēmumu samazinājumu 2015. gada valsts budžeta sastādīšanas un apstiprināšanas gaitā.

Neapstrīdot nepieciešamību samazināt darbaspēka nodokļu slogu, LLPA vērš uzmanību uz to, ka līdzšinējās diskusijās par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu pārāk maza uzmanība tiek pievērsta apstāklim, ka IIN ieņēmumi veido 85% no pašvaldību kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kamēr valsts pamatbudžetā IIN ieņēmumi veidot tikai 8% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem. Izprotot situāciju, ka demogrāfiskās slodzes rezultātā nebūs iespējams būtiski mazināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, LLPA vērš L.Straujumas uzmanību uz būtisku IIN samazināšanas ietekmi uz pašvaldību budžetu ieņēmumiem.

Saskaņā ar šobrīd LLPA pieejamo informāciju par valsts budžetu 2015.-2017.gadam, tiek paredzēts, ka pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos (bez iemaksām otrajā pensiju līmenī) no 19,3% 2014.gadā samazināsies līdz 19,1% 2015.gadā (par 16,5 milj. eiro) un 19,0% 2016. un 2017.gadā. Lai daļēji kompensētu samazinājumu 2015.gadā, Finanšu ministrija piedāvā par 6,5 milj. eiro palielināt valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas vajadzībām, kas ir uz pusi mazāk nekā 2014.gadā.

LLPA atbalsta pasākumus, kas veicina Latvijas pašvaldību ieņēmumus, tādā veidā pašvaldībām dodot iespējas veidot publisko infrastruktūru, kas veicina jaunu darba vietu rašanos, tomēr LLPA vairākkārtīgi ir uzsvērusi nepieciešamību veikt izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā, lai novērstu tās kļūdas, kuru rezultātā četras no deviņām lielajām pilsētām ilgstoši ir pašvaldības ar zemākajiem ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju un kuru rezultātā ir jāparedz tik daudzas speciālās valsts budžeta mērķdotācijas.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma nepilnību rezultātā 2015. gadā jau sesto gadu pēc kārtas valsts budžeta likumā tiks iestrādāti panti, kas daļai pašvaldību daļēji kompensēs zemo ienākumu līmeni. LLPA vērš L.Straujumas uzmanību, ka speciālo mērķdotāciju piešķiršana ir īstermiņa risinājums dažām pašvaldībām, turklāt atkarīgs no centrālās valdības politiskajām attiecībām ar pašvaldībām, nevis ilgtermiņa risinājums visu pašvaldību ieņēmumu stabilitātei.

LLPA akcentē, ka nespēja ilgtspējīgi nodrošināt pašvaldību ieņēmumu pieaugumu proporcionāli tautsaimniecības izaugsmei, t.sk. darba samaksas un nodarbinātības pieaugumam, nozīmēs, ka pašvaldības nespēs nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc publisko pakalpojumu kvalitātes pieauguma, nespēs nodrošināt ar privāto sektoru konkurētspējīgu atalgojumu augstākā līmeņa speciālistiem, tām nebūs līdzekļu, lai kompensētu publisko pakalpojumu pašizmaksas pieaugumu.

LLPA vienmēr ir sekojusi līdzi valdības un Saeimas darbam un sniegusi izsvērtus priekšlikumus, lai plānotās iniciatīvas veicinātu visos Latvijas reģionos dzīvojošo iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Līdz ar to LLPA arī šoreiz cer uz konstruktīvu dialogu un aicina L.Straujumu nepieļaut pašvaldībai būtisku ieņēmumu samazināšanu 2015. gadā.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2014. gada 30. septembrī

LLPA uzskata, ka nav ievērota vienošanās par ES integrētu investīciju principu ieviešanu - aicina premjeri un ministrijas rast steidzamu risinājumu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) kategoriski iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas 2014.-2020. gadā noteiktās programmas īstenot, "uzspiežot" pilsētām savus noteikumus atbalsta izvēlē. LLPA norāda, ka IZM iecere noteikt konkrētus kritērijus izglītības iestādēm par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu piešķiršanu liedz nodrošināt iespēju pilsētām pašām izvēlēties tās darbības un objektus, kur veikt Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumus integrētu teritoriju investīciju veidā. Tas ir pretrunā ar iepriekš panākto vienošanos gan ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, gan ar atbildīgajām ministrijām par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem ES fondos 2014.-2020. gadam. LLPA aicina nekavējoties atbildīgās ministrijas rast konstruktīvu risinājumu, pretējā gadījumā apsver iespēju vērsties Eiropas Komisijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā "Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014.-2020. gadam" paredzēts, ka lielo pilsētu attīstībai ir novirzīti 230 miljoni eiro. Informatīvajā ziņojumā ir aprakstīts integrēto teritoriju investīciju ieviešanas mehānisms sešu specifisko atbalsta mērķu (SAM) ietvaros. Sniedzot atbalstu pilsētvides kvalitātes uzlabošanai nacionālās nozīmes attīstības centros, tiks īstenoti ERAF Regulas 7. panta nosacījumi attiecībā uz ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanu. ERAF Regulas 7. panta 4.punktā noteikts, ka - vizmas 5% ERAF finansējuma, kas valsts līmenī piešķirts saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", piešķir integrētām darbībām ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, kurās pilsētas, kas atbild par ilgtspējīgu pilsētu stratēģiju īstenošanu, ir atbildīgas par uzdevumiem, kas saistīti vismaz ar darbību atlasi.

Neskatoties uz to, ka jau iepriekš ir panākta vienošanas gan valstiskā, gan ES mērogā par to, ka lielo pilsētupašvaldības var patstāvīgi lemt par pilsētvides attīstībai nepieciešamiem un prioritāriem projektiem saskaņā ar pilsētuattīstības stratēģijām, atbilstoši noteiktajiem SAM mērķiem, IZM paredz, ka noteiks, kuras valsts profesionālās izglītības iestādes saņems ERAF atbalstu un kuras ne.

Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors: "Vairākkārt diskutējot LLPA kopīgās sanāksmēs ar ministriju pārstāvjiem, esam norādījuši, ka pie šādas IZM nostājas netiks nodrošināti ES noteiktie nosacījumi pilsētām pašām, saskaņā ar savām attīstības stratēģijām, noteikt prioritātes, kuru īstenošanai tiks veikti ES fondu ieguldījumi. Integrēta pieeja nozīmēpilsētu un nozares ministrijas vienošanos par nepieciešamajiem ieguldījumiem, nevis nozares tiesības uzspiest savus noteikumus. Iepriekšējās nedēļas Ministru kabineta sēdē, apspriežot VARAM informatīvo ziņojumu par šiem investīciju ieviešanas principiem, atsevišķu ministru izteikumi liecināja vai nu par šo personu nezināšanu, vai arī sašutumu par atļaušanos kādam ielauzties nozares impērijā, kura gadiem ilgi pieradusi būt neaizskarama, tai skaitā izvēlē naudas sadalīšanā."

LLPA kategoriski iebilst, ka tiek pārkāpta iepriekšēja vienošanās un pilnībā netiek ievērots ERAF Regulas 7. pants. Ja nozaru ministrijas izplāno pilsētu vietā nozares prioritāros projektus, netiks realizēta tā vienošanās, kura tika panākta kopīgās diskusijās gan ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, gan ar eks-premjeru Valdi Dombrovski, gan arī ar atbildīgo ministriju ministriem. Ņemot vērā jautājuma būtiskumu, ja pilnībā netiks ievērots ERAF Regulas 7. pants, LLPA apsver iespēju vērsties Eiropas Komisijā.

LLPA, diskutējot par 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ES līdzekļu ieguldījumiem, ir vienmēr aizstāvējusi pozīciju, ka nacionālas nozīmes attīstības centriem jāļauj realizēt tos projektus, kas ir saskaņā ar katras pilsētas specializāciju, kas atbilst gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktajam, gan Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020. gadam. Paužot šādu nostāju, tika dots gan bijušā premjera Valda Dombrovska, gan esošās premjeres Laimdotas Straujumas solījums, ka, tā saucamā, "Pilsētvides aktivitāte" ir atbalstāma un tā tiks nodrošināta 2014.- 2020. gada ES fondu plānošanas periodā, pilsētām atvēlot savu prioritāro projektu īstenošanai vismaz 230 miljonus eiro.

M.Kučinskis norāda, ka "lai veicinātu sekmīgu pilsētvides attīstību un pilsētu attīstības investīciju projektu realizāciju, pilsētām ir nepieciešamas brīvas lemšanas tiesības par pilsētvides attīstības plāniem, saskaņā ar katras pilsētas attīstības stratēģiju. Pilsētas jau ir veikušas sākotnējo projektu atlasi integrētu teritoriju investīciju ietvaros un diemžēl secina, ka atsevišķos specifiskajos atbalsta mērķos finansējums būtu palielināms, nepārsniedzot kopējo pilsētām atvēlēto finansējuma apjomu 230 miljoni eiro. Līdz ar to LLPA aicina Latvijas Republikas Finanšu ministriju, kā ES fondu vadošo iestādi, rast risinājumu minētajā jautājumā, piemēram, pārdalot finansējumu nacionālas nozīmes attīstības centriem no citiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un saglabājot iespēju pilsētām pašām noteikt prioritāri veicamos projektus pilsētvides attīstībai."

LLPA aicina Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, finanšu ministru Andri Vilku, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu un izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti steidzami rast konstruktīvu risinājumu, lai nodrošinātu EK noteikto par pilsētvides un policentriskai attīstībai paredzēto ES fondu finansējuma apguves principu ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2014. gada 1. jūlijā

Par LLPA prezidējošo pilsētu kļūst Rēzekne

No šā gada 1.jūlija par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošo pilsētu kļūst Rēzekne. LLPA prezidenta amatā uz prezidentūras laiku stāsies Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, kurš šajā amatā nomainīs Liepājas pilsētas mēru Uldi Sesku. Prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā, kas pieņemta dibinot LLPA.

Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, uzņemoties LLPA prezidenta amata pienākumus, par prioritāriem izvirzījis jautājumus saistībā ar ilgtspējīgu valsts un pašvaldību budžeta izveidi un plānošanu, Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanu un uz pilsētvides attīstību vērstu ieceru īstenošanu. Par šī gada LLPA prezidentūras virsuzdevumu noteikta - LLPA kļūšana par līdzvērtīgu sociālo sadarbības partneri valstiskā līmenī.

Aleksandrs Bartaševičs, LLPA prezidents: "Gada laikā mums jāsniedz atbildes uz daudziem Latvijai svarīgiem jautājumiem. Pirmais no tiem - kā un kādos virzienos, ar kādām prioritātēm tiks apgūti ES fondi nākamajos 7 gados. Ir svarīgi pareizi ņemt vērā iepriekšējā plānošanas perioda kļūdas un neatkārtot tās. Eiropas Komisijas, ministriju un pašvaldību darba saskaņotība, nosakot Eiropas fondu apgūšanas mērķus un termiņus, ir atkarīga no LLPA pozīcijas. Gribētos, lai Latvija un tās lielpilsētas neizšķiestu pēdējo iespēju iegūt Eiropas finansiālo palīdzību uz pilsētai mazsvarīgām prioritātēm. Mēs ļoti labi zinām, ko gribam, t.i., uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību, it īpaši ielu rekonstrukciju, sporta un izglītības attīstību, tūrisma un kurortoloģijas attīstību.

Otrais jautājums ir pašvaldības ienākumu izlīdzināšanas sistēma. Šī sistēma, kura tika formēta administratīvi teritoriālās reformas periodā un kurai bija jāstimulē mazo pašvaldību drīzākā apvienošanās, šobrīd kļuva par nopietnu šķērsli policentriskās attīstības centru, mūsu asociācijas biedru, attīstībai. Finansiālā atbalsta smaguma centra pārnešana pašvaldību ar vāju attīstības potenciālu pusē nevar būt mūžīga. Ir pienācis laiks izmantot pilsētu iespējas uz 100%, tikai tās nodrošinās ekonomiskā izrāviena idejas realizāciju.

Trešais, ne mazāk svarīgs jautājums ir izglītības sistēmas reforma. Pastāv dažādas tās versijas, bet pareizās pamatā jābūt racionālas un taisnīgas resursu izmantošanas principam. Rēzeknes skola nevar saņemt pēc likuma par 30% mazāku finansējumu, nekā tikpat liela skola Madonā."

Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors: "LLPA iepriekšējais prezidentūras gads ir bijis saspringta darba un pārmaiņu pilns. Šajā gadā esam piedzīvojuši vairāku atbildīgo ministru maiņu, kas nereti apgrūtināja darbu plānošanas procesu. Taču, neskatoties uz to, LLPA šis prezidentūras gads ir bijis ražīgs, aktīvi iesaistoties pilsētām aktuālu jautājumu risināšanā valstiskā līmenī un līdzdarbojoties dažādu likumprojektu izstrādē. Esam līdzvērtīgi diskutējuši ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp atbildīgajām ministrijām un valsts augstākajām amatpersonām, esam pat konsultējušies ES Reģionu attīstības komisijā, lai gūtu atbildes uz pilsētvides attīstībai būtiskiem jautājumiem. Esmu gandarīts, ka LLPA viedoklis tiek ņemts vērā gan piedaloties likumdošanas procesā, gan plānojot ES fondu finansējuma apguvi nākamajam ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Līdz ar to uzskatu, ka LLPA mērķis nākamajā prezidentūras gadā kļūt par sociālo sadarbības partneri ir atbalstāms un likumsakarīgs solis LLPA turpmākajai attīstībai."


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2014. gada 23. aprīlī

Lielo pilsētu vadītāji vienojās ar Valsts prezidentu par sadarbībupilsētu atbalsta veicināšanai

Šodien, 23.aprīlī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri - lielo pilsētu vadītāji - tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu pilsētām aktuālākos jautājumus par stimuliem pašvaldībām to attīstības veicināšanai un vienotos par sadarbību pilsētām nozīmīgu jautājumu risināšanā. LLPA informēja Valsts prezidentu par situāciju vairākos pilsētām būtiskos jautājumos un abpusēji vienojās aktīvi sadarboties, lai uz konstruktīvu diskusiju un pilsētusniegto priekšlikumu pamata tiktu risināti gan pilsētu, gan valsts attīstībai svarīgi jautājumi.

Sarunās LLPA norādīja, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām šā gada rudenī, un, ņemot vērā šā brīža politisko partiju aktivitātes, LLPA uztrauc jautājums par savlaicīgu valsts budžeta izstrādi, kas tieši ietekmē arī pašvaldību budžeta plānošanu. LLPA uzsvēra, ka, strādājot pie nākamās valdības deklarācijas veidošanas un budžeta paketes sagatavošanas, ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā Latvijas attīstībai, t.sk. reģionu attīstībai, būtiski rīcības virzieni.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija sarunās ar Valsts prezidentu A. Bērziņu akcentēja republikas pilsētām aktuālu jautājumu - finanšu resursu pieejamība pašvaldībām un to ilgtspējība, veidojot prognozējamu un stabilu pašvaldību finanšu sistēmu, lai pašvaldības spētu plānot savu finanšu plūsmu ilgtermiņā.

Māris Kučinskis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors: "Mūsuprāt, lai veicinātu mērķtiecīgu gan pašvaldību, gan valsts attīstību, ir nepieciešama prognozējama valsts nodokļu politika un uz stabilitāti balstīta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Pašvaldību izlīdzināšanas sistēma, kas tika izveidota desmit gadus atpakaļ, vairs neder, situācija ir mainījusies, un ir patiesa nepieciešamība pēc jauniem kritērijiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, kur lielāka loma jāuzņemas arī valstij, palielinot iemaksas izlīdzināšanas fondā. LLPA aicina ievērot šā brīža Valdības Deklarācijā noteikto gan attiecībā uz jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrādi, gan attiecībā uz to, ka, samazinot nodokļu slogu, netiks samazināts ieņēmumu apjoms pašvaldībām."

Sarunās LLPA norādīja, ka šobrīd esošais pašvaldību finanšu autonomijas trūkums un finanšu kapacitātes nepietiekamība rada situāciju, kurā nav pašvaldību finanšu resursu atbilstības pašvaldību veicamajām funkcijām, un kurā pašvaldības nespēj plānot savu finanšu plūsmu pat vidējā termiņā.

Līdz šim nav īstenots princips, ka pašvaldību budžeti pieaug līdzvērtīgi valsts pamatbudžeta pamatfunkcijām. Diemžēl valsts budžets pēdējos gados ticis veidots, nenodrošinot pašvaldību budžetos nodokļa ieņēmumu pieaugumu vismaz tādā pašā apmērā, kāds ir nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā. Pašvaldībām pēdējos gados būtiski samazināti pieejamie resursi, taču pašvaldību pienākumi netiek samazināti, turklāt atsevišķi valdības pieņemtie lēmumi radījuši arī papildu izdevumus pašvaldību budžetos. Plānojot jaunā budžeta paketi, ir jāņem vērā tas, ka izmaiņas valsts nodokļu politikā tieši un netieši ietekmē arī pašvaldību budžetu, kas tieši nodrošina pašvaldību funkcijas reģionu iedzīvotajiem.

U.Sesks: "Pašvaldību iespējas plānot savu budžetu ilgtermiņā ir cieši saistīta arī ar veiksmīgu ES fondu apguvi. Vienīgais attīstības "benzīns, ar ko mēs (pilsētas) varam braukt," ir ES fondi. Lai ES fondu pieejamo finansējumu apgūtu, ir vajadzīgs arī pašvaldības līdzfinansējums, kura nodrošināšanai pašvaldībām ir nepieciešams uzņemties aizņēmumu saistības, kas pilsētām šobrīd jau tā ir lielas. Tādējādi, ja samazinās pašvaldību budžeti, tad tas rada draudus arī neīstenot ES fondu projektus, kas veicinātu pilsētu tālāku attīstību."

Tikšanās laikā LLPA informēja Valsts prezidentu par pilsētām šobrīd aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar efektīvu Eiropas Savienības fondu izmantošanu nākamajā ES fondu plānošanas periodā, norādot, ka ES fondu finansējumam ir būtiska loma pilsētu attīstībai nepieciešamo ieceru realizēšanā. LLPA sarunās norādīja, ka par primāro kritēriju projektu īstenošanai būtu jāizvirza - ekonomiskā efektivitāte, nevis, piemēram, tieši degradēto teritoriju attīstīšana. LLPA uzskata, ka kritēriji ES fondu apguvē nedrīkst būt tādi, kas sašaurinātu pilsētu iespējas ieguldīt līdzekļus publiskajā infrastruktūrā, kas veicinātu arī pilsētās esošo uzņēmējdarbības vides attīstību un darba iespēju radīšanu teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

Sarunu noslēgumā abas puses vienojās, ka tiks turpināts darbs pie priekšlikumu sagatavošanas pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanai, lai pašvaldības varētu plānot savu darbu ilgtermiņā, t.sk. arī realizējot uz pilsētu un valsts attīstību kopumā vērstus projektus.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2014. gada 27. martā

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji pozitīvi vērtē Romāna Naudiņa kandidatūru VARAM ministra amatam

26.martā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) organizēja lielo pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanos ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātu Romānu Naudiņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par nozari un darbības prioritātēm. Tikšanās noslēgumā tika panākta vienota izpratne par prioritāro jautājumu sakārtošanu un virzīšanu, kas skar pašvaldību un reģionālo attīstību, tostarp par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguves principiem pilsētu attīstības veicināšanai nākamajā plānošanas periodā 2014.-2020.gadam.

Sarunās ar LLPA Romāns Naudiņš norādīja, ka turpinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un iepriekšējā VARAM ministra Eināra Cilinska uzsāktos darbus, pastiprinātu uzmanību vēršot uz uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu reģionos un attīstības centros.

Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors: "VARAM ministra atbildība ir ne tikai vadīt šo ministriju, bet arī veidot sinerģiju un mērķtiecīgu sadarbību ar citām ministrijām dažādu pašvaldībām būtisku jautājumu risināšanā. Šīs dienas saruna deva pamatotas cerības, ka R.Naudiņš izprot pašvaldību nepieciešamību pēc savstarpējas sadarbības ar VARAM, kas vērsta uz pašvaldību un to iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu. Ceram uz konstruktīvu un lietišķu sadarbību arī nākotnē, risinot nozarē aktuālus jautājumus, tostarp, plānojot ES fondu finansējuma pārdali nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam."

LLPA tikšanās laikā ar VARAM ministra amata kandidātu aktualizēja jautājumu par VARAM atbildībā plānotajiem ES fondu prioritārajiem virzieniem un specifiskajiem atbalsta mērķiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā, t.sk. par pilsētvides investīciju ieviešanas principiem ES fondos 2014.-2020.gadam.

Sarunās LLPA un VARAM ministra amata kandidāts panāca savstarpēju sapratni, ka racionālāk būtu ļaut pilsētām patstāvīgi īstenot pilsētvides projektus saskaņā ar teritorijas attīstības stratēģijām, izstrādājot integrētu un vienotu pilsētvides attīstības finansējuma ieviešanas principu, kā arī izveidot vienotu integrētu pilsētu attīstības programmu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, nevis izdalīt atsevišķus specifiskā atbalsta mērķus.

R.Naudiņš atzinīgi novērtēja aī LLPA iniciatīvu, plānojot nākamā perioda ES fondu finansējuma apguvi, LLPA, izveidot rezerves fondu, kas ietvertu 5% finansējuma no plānotā finansējuma nacionālās nozīmes attīstības centriem un 5% no plānotā finansējuma reģionālās nozīmes attīstības centriem, kas būtu novirzāms Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai industriālo teritoriju attīstības programmai, tādējādi veicinot uzņēmējdarbība attīstību arī ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2014. gada 5. martā

LLPA ar Ministru prezidenti un VARAM pagaidām nepanāk vienošanos un turpinās darbu pie pilsētvides attīstības finansējuma ieviešanas principu izstrādes

Šodien, 5.martā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvju tikšanās laikā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski un finanšu ministru Andri Vilku tomēr nepanāca savstarpēju vienošanos par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguves principiem pilsētu attīstības veicināšanai. Tikšanās noslēgumā visas iesaistītās puses vienojās turpināt darbu pie integrētu un vienotu pilsētvides attīstības finansējuma ieviešanas principu izstrādes, kas visām iesaistītajām pusēm būtu pieņemams un būtu saskaņā ar valsts attīstības plānošanas dokumentiem.

LLPA neatbalsta VARAM sagatavotā Informatīvā ziņojuma "Par pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014. - 2020. gadam" projektā piedāvāto finansējuma pilsētvides un policentriskas attīstības veicināšanai sadalījuma principu un paredzēto sarežģīto finansējuma apguvi, sadrumstalojot pilsētvides attīstībai paredzēto finansējumu noteiktos specifiskā atbalsta mērķos un paredzot uzspiestu sadarbības mehānismu, kas liek pilsētā īstenot mākslīgi izdomātus projektus, nevis īstenot tās aktivitātēs, kas katrai no pilsētām ir būtiskas.

LLPA rosināja izveidot vienotu integrētu pilsētu attīstības programmu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, nevis izdalīt atsevišķus specifiskā atbalsta mērķus, nosakot katra mērķa finansējuma kvotas.

Sarunās LLPA un Ministru prezidente panāca savstarpēju sapratni, ka racionālāk būtu ļaut pilsētām patstāvīgi īstenot pilsētvides projektus saskaņā ar teritorijas attīstības stratēģijām. Tā īstenošanai varētu tikt veidoti vienoti Ministru kabineta noteikumi visām programmām, kas attiecināmas tieši uz pilsētu teritorijām, uz kuriem balstoties pilsētas realizētu projektus saskaņā ar visām noteiktajām prasībām.

Uldis Sesks, LLPA prezidents: "LLPA nav izprotami VARAM šā brīža rosinātie ES finansējuma apguves principi, kas nesniedz iespēju pilsētām ieguldīt investīcijas tur, kur tās nepieciešamas atbilstoši pilsētas attīstības aktuālajam plānam un iedzīvotāju vajadzībām. Šobrīd netiek paredzēta iespēja, ka konkrētam programmai plānoto finansējumu ir iespējams ieguldīt pilsētvidē kādu citu aktuālu projektu realizācijā. Piemēram, kā viena no specifiskā atbalsta mērķu grupām ir atbalsts siltināšanas programmai, kas šajā plānošanas periodā Liepājā vairs nav aktuāla, jo pašvaldības ēkas jau ir nosiltinātas. Tajā pašā laikā šo finansējumu būtu iespējams ieguldīt jaunu bērnudārzu celtniecībā un citos pilsētai aktuālos projektos, taču noteiktie specifiskā atbalsta mērķi un tiem paredzētais konkrētais finansējuma sadalījums šādu iespēju liedz. Savukārt citām pilsētām ir aktuāli citi jautājumi, kas arī ne vienmēr atbilst piedāvātā specifiskā atbalsta mērķu sadalījumam, piem., Jūrmalai aktuāls jautājums ir kūrortoloģju, taču to specifiskā atbalsta mērķi nemaz neparedz."

Māris Kučinsksis, LLPA izpilddirektors: "Pilsētas ir dažādas, un katrai no tām ir savs redzējums un mērķi atbilstoši katras pilsētas attīstības stratēģijai un pilsētas specializācijai starptautiskā un nacionālā līmenī, līdz ar to nav iespējams visu pilsētu attīstībai paredzēto ES fondu finansējumu ielikt vienādos rāmjos. Katrai pilsētai ir jābūt iespējai pašai patstāvīgi lemt par pilsētvides attīstībai nepieciešamiem un prioritāriem projektiem. Mēs rosinām pilsētuattīstībai paredzēt vismaz 244 miljonus eiro, novirzot to nacionālo nozīmes attīstības centru attīstībai un īstenojot projektus saskaņā ar pilsētu attīstības plāniem. Tālāk diskusiju jautājums varētu būt arī par iespēju paredzēt papildus rezerves fondu, kas novirzāms uzņēmējdarbības veicinošu projektu īstenošanai arī citās pašvaldībās."

LLPA rosina izveidot rezerves fondu, kas ietvertu 5% finansējuma no plānotā finansējuma nacionālās nozīmes attīstības centriem un 5% no plānotā finansējuma reģionālās nozīmes attīstības centriem, kas būtu novirzāms Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai industriālo teritoriju attīstības programmai, tādējādi veicinot uzņēmējdarbība attīstību arī ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem.

Pēc sarunām LLPA atzīst, ka ir guvusi sapratni un vienošanos ar Ministru prezidenti par kopīga darba turpināšanu pie ES fondu līdzekļu apguves principa pilnveidošanas. Tuvākajā laikā tiks sasaukta LLPA un atbildīgo ministriju pārstāvju darba grupa, kurā piesaistītu arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras pārstāvjus, lai izstrādātu vienotu ES fondu līdzekļu apguves mehānismu, kas būtu saskaņā gan ar pilsētu attīstības plāniem, gan uzņēmējdarbības attīstības vajadzībām.

Ja tālākajā sarunu procesā netiks panākta skaidrība par pilsētvides attīstību 2014. - 2020. gadā, LLPA apsver iespēju pārrunāt šo jautājumu ES Reģionu attīstības komisijā, lai gūtu EK redzējumu par pilsētvides attīstībai paredzēto ES fondu finansējuma apguves principu ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2014. gada 24. februārī

Latvijas Lielo pilsētu asociācija neatbalsta VARAM iecerēto pilsētvides attīstības finansējuma ieviešanas principu un plāno konsultēties ar EK

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) neatbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceres attiecībā uz pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanu 2014.-2020.gadā. LLPA norāda, ka lielopilsētu attīstībai ir nepieciešams novirzīt vismaz 240 miljonus eiro kā to paredz Eiropas Komisija (EK), īstenojot projektus saskaņā ar pilsētu attīstības plāniem.

Jau tuvākajā laikā LLPA pilsētu domju priekšsēdētāji plāno doties vizītē uz ES Reģionu attīstības komisiju, lai gūtu atbildes uz EK redzējumu par pilsētvides un policentriskai attīstībai paredzēto ES fondu finansējuma apguves principu ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

LLPA neatbalsta VARAM sagatavotā Informatīvā ziņojuma "Par pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014.-2020.gadam" projektā piedāvāto finansējuma sadalījuma principu un stingri uzstāj, ka lielo pilsētu pašvaldības var patstāvīgi lemt par pilsētvides attīstībai nepieciešamiem un prioritāriem projektiem saskaņā ar pilsētu attīstības stratēģijām. LLPA vērš uzmanību, ka saskaņā ar Latvijā pieņemtajiem attīstības dokumentiem - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un LatvijasNacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam - atbalsts novirzāms lielo attīstības centru attīstīšanai, tādējādi sniedzot pozitīvu efektu arī uz apkārt esošu teritoriju attīstību.

Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors: "LLPA neatbalsta VARAM šobrīd piedāvāto principu finansējuma apguvei. Uzskatām, ka piedāvātais finansējuma sadalījums radīs "mākslīgu projektu izdomāšana", nevis reālu ieguvumu uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Izstrādājot pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principus 2014.-2020.gadā, ir jāņem vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam paredzētā policentriskas attīstības veicināšana valstī. Ja Latvija savā Partnerības līgumā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam ir iezīmējusi 5% finansējumu pilsētvides attīstībai nacionālās nozīmes attīstības centros, tad ir nepieļaujami tagad runāt tikai par nelielas daļiņas novirzīšanu tiem, pārējos līdzekļus atvēlot dažādiem projektiem, kurus tad ministrijas vai plānošanas reģioni būs spiesti "izdomāt"."

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: "Lai veicinātu sekmīgu pilsētvides attīstību un pilsētu attīstības investīciju projektu realizāciju, pilsētām ir nepieciešamas brīvas lemšanas tiesības par pilsētvides attīstības plāniem, saskaņā ar katras pilsētas attīstības stratēģiju. Līdz ar to pilsētu attīstībai jāparedz vismaz 240 miljoni eiro, kā to paredz EK, novirzot tolielo pilsētu attīstībai un īstenojot projektus saskaņā ar pilsētu attīstības plāniem. Savukārt Rīgai atvēlētie 80 miljoni eiro ir jāatdod Rīgai, Rīgas attīstībai, par kuru lemj pati pilsēta, nevis valdībai aiz Rīgas vārda jāmaskē savu ministriju ieceres. "

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes mērs: "Mēs atbalstām kopējo lielo pilsētu nostāju pilsētvides un policentriskās attīstības aktivitāšu īstenošanai, saglabājot atbalsta programmu Latgales reģionam pilnā apmērā un ietverot Latgales programmā minēto pasākumu īstenošanu, kas jāveic caur nacionālajiem centriem Latgalē."


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2014. gada 29. janvārī

Latvijas Lielo pilsētu asociācija un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis vienojas par produktīvas sadarbības attīstīšanu

Šodien Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) notika Latvijas Republikas pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanās ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski. Tikšanās laikā tika panākta vienošanās par turpmāku produktīva dialoga veidošanu starp republikas pilsētām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), apzinoties šīs ministrijas būtisko lomu reģionālās politikas veicināšanā valstī un pašvaldību interešu aizstāvēšanā.

VARAM ministrs E.Cilinskis sarunās ar LLPA norādīja, ka šobrīd ministrijai ir svarīgi novērst šā brīža "avārijas situācijas" un stratēģiski izvērtēt, kuri darbi ir steidzami veicami līdz Saeimas vēlēšanām šā gada rudenī, vairākkārt arī uzverot vēlmi virzīties uz maksimālu un produktīvu sadarbību ar pašvaldībām.

Tikšanās laikā ministrs norādīja, ka šā brīža VARAM prioritāte ir Eiropas Savienības (ES) fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda sekmīga pabeigšana un jaunā ES fondu plānošanas perioda ES finansējuma apguves plānošana, kā arī citu iespējamu finansējumu apgūšana, lai veicinātu Latvijas reģionu attīstību.

LLPA norādīja uz nepieciešamību noteikt skaidrus ES fondu saņemšanas nosacījumus, kā arī paredzēt, lai ieguldījumi saskanētu ar pilsētu ilgtermiņa attīstības plāniem, tādējādi veicinot, ka ES fondu aktivitātes jaunajā ES fondu plānošanas periodā sniegtu maksimāli iespējamo efektu iedzīvotāju labklājības veicināšanai pašvaldībās.

Uldis Sesks, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents: " Šīs dienas saruna deva pamatotas cerības, ka jaunais ministrs izprot pašvaldību nepieciešamību pēc savstarpējas sadarbības, kas vērsta uz pašvaldību un to iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu. Lielajām pilsētām šobrīd aktuāli ir ilgtermiņa attīstības jautājumi, kas vērsti uz pilsētvides attīstību. Pēc šīs dienas tikšanās šķiet, ka esam līdzīgās domās arī ar VARAM ministru, un ceram, ka, plānojot ministrijas darbu, tiks ņemtas vērā arī pilsētu noteiktie attīstības plāni un iedzīvotāju patiesās vajadzības."

Māris Kučinskis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors: "VARAM ministram ir jābūt pašvaldību interešu aizstāvim, lai starp ministriju un pilsētu pašvaldībām veidotos efektīva sadarbība, kas vērsta uz turpmāku reģionu attīstību. Pretēji līdzšinējam VARAM ministram, jaunais ministrs ir kompetents, ar ilggadīgu pieredzi darbā ar pašvaldībām, kas liecina par to, ka viņš izprot pašvaldību vajadzības un ir informēts par līdzšinējām pašvaldību aktivitātēm un plānotajiem darbiem. Pēc pirmās tikšanās var secināt, ka ir viss nepieciešamais starta kapitāls, lai veidotos dialogs, kas vērsts uz produktīvu sadarbību, īstenojot uz pašvaldību attīstību un iedzīvotāju labklājības veicināšanu virzītas iniciatīvas."

LLPA sarunās ar VARAM ministru kā vienu no pašvaldībām šobrīd ļoti būtiskiem jautājumiem uzsvēra nepieciešamību izveidot ilgtspējīgu pašvaldību finanšu sistēmu, kas ietvertu vidēja termiņa budžeta veidošanu un jaunas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izveidi. Lai pašvaldības ilgtermiņā varētu veikt savas autonomās funkcijas, pašvaldībām ir nepieciešami stabili ieņēmumi, diemžēl šī brīža situācija to neļauj. Arī esošā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma pēc pilsētu domām ir jāmaina, jo rada nevienlīdzīgu attīstību. Šī jautājuma aktualitāti apstiprināja arī jaunais ministrs.

Aivars Lembergs, Ventspils pašvaldības priekšsēdētājs: "Pašvaldībām savu funkciju nodrošināšanai ir nepieciešama ilgtermiņa plānošanas bāze, ko veido ilgtermiņā paredzama nodokļu un ieņēmumu plānošana un izdevumu samērošana. Absurda ir situācija, ka pašvaldības saņem informāciju par plānotām nodokļu izmaiņām mēnesi pirms nākamā finanšu gada. Lai pašvaldības savlaicīgi varētu plānot budžetu un pašvaldībai nepieciešamās aktivitātes, valdības lēmumu, kas tieši un netieši ietekmē pašvaldības darbību, ir jāzina savlaicīgi."


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 8. janvārī

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji atzinīgi vērtē plānotās izmaiņas ēku pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozarē

Šodien Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) organizēja Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību izpilddirektoru un pašvaldību speciālistu dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumos tikšanos ar Latvijas Republikas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu Viktori Valaini un pārrunāja grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.

Māris Kučinskis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors: "Pašvaldībām veiktie grozījumi likumā ir būtiski, jo tas ir solis pretim racionālākai dzīvojamo māju pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Grozījumi paredzēs daudz plašākas iedzīvotāju tiesības un arī lielāku rīcībspēju dzīvojamo māju īpašniekiem, izvēloties sev piemērotāko norēķināšanās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veidu, t.sk. norēķināšanos ar pakalpojumu sniedzēju tieši. Atsevišķās pilsētās šobrīd jau veiksmīgi darbojas tiešie norēķini, kā, piemēram, Ventspilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Rēzeknē. Kā pozitīvu aspektu saredzam, ka jaunā kārtība varētu ļaut izvairīties no situācijām, kad apzinīgam maksātājam ir jāmaksā par savu kaimiņu - nemaksātāju – vai kad mājas kopējā parāda dēļ pakalpojums netiek nodrošināts."

Viktors Valainis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts: "Aptuveni 70 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu māju atsevišķos dzīvokļos. Tiešie norēķini ir veids, kā iesaistīt iedzīvotājus lēmuma pieņemšanā un līdz ar to arī sakārtot māju pārvaldīšanas un kvalitātes saglabāšanu ilgtermiņā. Paredzams, ka ilgtermiņā būtu iespējams samazināt rēķinu apmēru par aptuveni 20%."

V.Valainis norāda, ka būtiska problēma ir fizisku personu maksātnespējas procesi, kā rezultātā veidojas neatgūstamie parādi, kuri šobrīd tiek piemēroti uz māju kopumā, taču pareizāk būtu tos piemērot tarifam, lai nākotnē pakalpojumu sniedzējiem būtu iespējams šos neatgūstamos parādus norakstīt un par to nebūtu spiesti maksāt pārējie dzīvojamās mājas iedzīvotāji vai starpnieks, piemēram, mājas apsaimniekotājs un pārvaldnieks.

"Tiešo norēķinu ieviešana nākotnē ļaus samazināt kopējo komunālo pakalpojumu parādu pieaugumu, jo komunālo pakalpojumu sniedzēji būs ieinteresēti uzreiz strādāt ar parādniekiem, nevis gaidīt, kad parāda apmērs pieaug," skaidro V.Valainis.

Izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz, ka ar pakalpojuma sniedzēju tieši varēs norēķināties par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai. Dzīvokļu īpašnieki par pakalpojumiem, tāpat kā līdz šim, varēs norēķināties arī ar mājas pārvaldnieka starpniecību.

2010 - 2013

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 24. aprīlī

Lielo pilsētu mēri saņem premjera solījumu, ka pašvaldību budžeti varēs pieaugt proporcionāli valsts budžetam

Šodien, 24. aprīlī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu pašvaldību vadītāji un pārstāvji tikās ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, kas tika diskutēts, bija pašvaldību budžetu plānošana vidējā termiņā. LLPA atzīmēja, ka ir būtiski apzināties vismaz tuvāko trīs gadu prognozes apstākļiem, kas ietekmēs budžetu, lai pašvaldībām arī būtu skaidrs rāmis, kura ietvaros darboties un plānot ilgtermiņa budžetus. Būtiskākā vienošanās, kas tika panākta, bija premjera solījums, ka, strādājot pie vidējā termiņa budžeta izstrādes nākamajiem gadiem, tiks ņemts vērā, ka pašvaldību budžetiem jāpieaug līdzvērtīgi valsts pamatbudžeta pamatfunkcijām.

“Pašvaldības, tostarp lielās pilsētas, var rēķināties, ka, uzlabojoties valsts budžeta situācijai, proporcionāli pieaugs arī pašvaldību budžeti. Jau šogad pilnīgi visu 109 novadu un deviņu republikas pilsētu budžeta iespējas ir lielākas nekā iepriekšējā gadā, kas nozīmē arī lielākas iespējas rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Turpinoties izaugsmei ekonomikā, valdība nodrošinās, lai arī pašvaldības savos budžetos izjūt šīs pozitīvās tendences,” uzsvēra V. Dombrovskis.

“Mēs nevaram pieļaut, ka pašvaldībām samazinās ienākumi, tādējādi nespējot finansēt prioritāras lietas sociālajā un attīstības jomā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas dēļ pašvaldībām paliek mazāk iespēju finansēt iedzīvotājiem un pašvaldībai svarīgus projektus sociālajā un izglītības jomā. Esam gandarīti, ka radām kopēju sapratni šai jautājumā un ceram, ka Finanšu ministrijas speciālisti atradīs efektīvu mehānismu šī principa nodrošināšanai. Mēs, lielās pilsētas, esam gatavi piedalīties šai darbā ar savu pieredzi un skatījumu,” skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

Saistībā ar jautājumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu (PFI), kad jaunajam likumam par PFI būtu jāstājas spēkā jau ar nākamo gadu, LLPA biedri pauda savu neizpratni un bažas par šī brīža situāciju, kad jautājumu risināšana šobrīd ir apstājusies un nav cerību, ka līdz nākamajam gadam jaunais likumprojekts tiks izstrādāts. LLPA izteica priekšlikumu V. Dombrovskim, ka PFI jaunā likumprojekta izstrādi vajadzētu uzņemties Finanšu ministrijai, kas pēc būtības un funkcijām atbilst šī jautājuma risināšanai un kas varētu īsākā laika posmā izstrādāt jauno likumprojektu. V. Dombrovskis jau drīzumā solīja izvērtēt šo priekšlikumu.

Tāpat dienas kārtībā bija jautājums par Valsts autoceļu fondu atjaunošana. Premjers uzklausīja LLPA viedokli un solīja atgriezties pie šī jautājuma tad, kad būs saņemts Satiksmes ministrijas atzinums un izvērtējums par autoceļu fondu finansējuma pakāpenisku pieaugumu.

Saistībā ar jautājumu par Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanu abām pusēm viedokļi sakrīt, un šobrīd ir svarīgi Latvijai aizstāvēt savas prioritātes ES un strādāt pie tā, lai ministriju izstrādātās konkrētās programmas būtu vērstas uz teritoriju attīstību.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 27.martā

Lielo pilsētu vadītāji vienojās par sadarbību ar LTRK uzņēmējdarbības veicināšanā pilsētu teritorijā

Šodien, 27. martā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu vadītāji, tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadību un diskutēja par tālākās sadarbības jautājumiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti pašvaldībās.

LLPA un LTRK vienojās turpmāk organizēt regulāras viedokļu apmaiņas un tikšanās , lai kopīgā darbā atrastu labvēlīgākos un atbilstošākos risinājumus uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai pilsētu teritorijās.

„Par pašvaldību motivāciju veicināt savā teritorijā uzņēmējdarbību es nešaubos – tāda bija, ir un būs, jo pašvaldības ir ieinteresētas veicināt savā teritorijā darba vietu piedāvājuma pieaugumu, pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina arī vietējo iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos. Tālāk mums visiem kopīgi jāstrādā pie risinājumiem, kā vēl vairāk intensificēt gan pašvaldību, gan uzņēmēju ieinteresēšanu tieši uzņēmējdarbības vides veidošanā”, skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

Tāpat LLPA un LTRK vienojās par ciešāku sadarbību uzņēmēju informēšanā par aktualitātēm pašvaldībās, kā arī par sadarbību pieredzes apmaiņas braucienos uz citām valstīm, kur pilsētu vizītēm varētu pievienoties arī ieinteresētie LTRK biedri.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 22. marts

Pilsētas piedalīsies radošākās pašvaldības balvas konkursā

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina arī pilsētas pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsludinātajai (VARAM) Radošuma balvai pašvaldībām, pašvaldību iestādēm un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Lai noskaidrotu, kura pašvaldība, pašvaldības iestāde un pašvaldību kapitālsabiedrība laika posmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. martam īstenojusi radošus risinājumus, veicinot ekonomisko aktivitāti, identitātes stiprināšanu un pašvaldības atvērtību kopdarbam, Latvijas pašvaldības ir uzrunātas iesaistīties radošās darbības nedēļā „radi! 2013”, piesakot savus radošos risinājumus Radošuma balvai.

„Esmu pārliecināts, ka gan republikas pilsētām, gan pārējām Latvijas pašvaldībām ir ar ko lepoties savā pieejā izmantot netradicionālus un oriģinālus risinājumus, kā veicināt pašvaldību attīstību un vietējās sabiedrības labklājību. Tādēļ arī LLPA aicina pašvaldībām aktīvi iesaistīties, piesakot savus risinājumus Radošuma balvai, kas, iespējams, citiem turpmāk varētu kalpot kā ļoti veiksmīgi piemēri pašvaldības radošai pieejai attīstības veicinošu aktivitāšu īstenošanā”, skaidro LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

 Pašvaldības, pašvaldību iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī fiziskas un juridiskas personas iesniegt pieteikumu Radošuma balvai var līdz š.g. 4. aprīlim, aizpildot pieteikumu anketu VARAM mājas lapā: http://www.varam.gov.lv/lat/aptauja/vairakjautajumu_aptauja vai nosūtot pieteikumu ar pavadvēstuli pa pastu uz adresi "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Peldu iela 25, Rīga, LV-1494" ar norādi "Radošuma balva".


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 6. februārī

LLPA: Jēdzienam par izglītību bez maksas, jābūt skaidri formulētam ar konkrēti definētām valsts, pašvaldību un vecāku atbildībām

Šodien, 6. februārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikšanās laikā ar izglītības un zinātnes ministru R.Ķīli aktualizēja nozīmīgus jautājumus attiecībā uz izglītības jomu, kā būtiskāko uzsverot izglītības bez maksas nodrošināšanu skolās. Uzklausot LLPA argumentus tika panākta abpusēja vienošanās, ka konkrēts finansēšanas pienākumu sadalījums starp valsti, pašvaldībām un vecākiem tiks noteikts ar 2014. gada 1. janvāri. Savukārt mācību grāmatu fonds skolu bibliotēkās varētu tikt papildināts jau ar šī gada 1.septembri.

„Šobrīd, kad pašvaldību budžeti ir jau apstiprināti un sabalansēti ar esošajiem izdevumiem un ieņēmumiem, mēs neredzam iespēju iekļaut papildu pozīcijas šī gada izdevumos. Tāpēc esam vienojušies kopīgi ar ministriju turpināt šī jautājuma virzību un vienosimies par konkrētu atbildību sadalījumu, lai ar nākamā gada sākumu stātos spēkā nosacījumi izglītības bez maksas nodrošināšanai. Šobrīd vienojāmies, ka kopīgi strādāsim pie tā, lai izglītības iestāžu bibliotēkas fonds būtu nodrošināts pēc iespējas pilnākā apjomā jau šogad. Uzskatam, ka ir nepieciešama rūpīga analīze un formulējums, kas nosaka atbildību sadalījumu starp valsti, pašvaldību un vecākiem, lai izvairītos no pārpratumiem un spekulācijām, tāpēc priekšā vēl ir kopīgs darbs pie grozījumu Ministru kabineta noteikumos, kas paredz kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi, izstrādes. Citu starpā esam arī ierosinājuši izvērtēt mācību materiālu pieejamību digitālā formātā, kā, piemēram, tas šobrīd jau veiksmīgi darbojās mūzikas skolās,” skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī izmaiņu virzība profesionālajā izglītībā. Sarunas laikā iezīmējās kopīga pozīcija par to, ka, ņemot vērā, ka šobrīd tas ir valsts atbildībā esošs jautājums, nepieciešams noteikt profesionālās izglītības iestāžu skaitu valstī un izstrādāt to izvietojuma karti, kas balstās uz valsts un uzņēmēju pieprasīto speciālistu pieprasījumu darba tirgum.    


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 5.martā

LLPA: Komunālo parādu problēma ir saasinājusies un situācijas risinājums jāmeklē ātri

Šodien, 5.martā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikās ar Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktori I.Ošu, lai pārrunātu ar iedzīvotāju komunālo pakalpojumu maksājumiem saistītās problēmas pilsētās. Sarunas laikā tika diskutēts par norēķinu kārtību daudzdzīvokļu mājās ar pakalpojumu sniedzējiem un tika rasta kopēja sapratne par iedzīvotāju tiešajiem maksājumiem komunālo pakalpojumu piegādātājiem kā, iespējams, reālāko risinājumu parādu problēmas sakārtošanai un maksātāju disciplinēšanai.

LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis atzīst, ka „parādnieku problēma vairāk vai mazāk aptver visas Latvijas pilsētas, un pieaugošie tarifi par siltumenerģiju parādnieku apjomu ir palielinājuši. Tiešo norēķinu par komunālajiem pakalpojumiem kārtība varētu būt viens no tiem risinājumiem, kas sniegtu iespēju pakalpojumu saņēmējam veikt maksājumus uzreiz pakalpojuma sniedzējam par konkrēti savām izmaksām par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot abām pusēm pieejamu skaidru informāciju par norēķiniem un pasargājot apzinīgos maksātājus no iespējamības, ka pakalpojums parādu dēļ netiek nodrošināts”.

Ministrijas pārstāvji informēja asociāciju par priekšlikumiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas ietver gan tiešos maksājumus no iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, gan izlīdzinātā maksājuma ieviešanu. Sarunu rezultātā tika rasta kopēja izpratne par tiešajiem norēķiniem kā reālāko piedāvājumu problēmas risinājumam. Pilsētas informēja EM pārstāvjus par jau esošo praksi, kad vairākās pilsētās tiešie maksājumi komunālo pakalpojumu piegādātājiem veiksmīgi darbojās. Šādi piemēri ir Jēkabpilī, Jelgavā un Rēzeknē.

Attiecībā uz izlīdzināto maksājumu LLPA pauda viedokli, ka tā nevar būt obligāta prasība, bet brīva iniciatīva. Pilsētas skaidroja, ka šāda prakse jau eksistē pēc brīvas izvēles gan attiecībā uz izlīdzinātiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, gan atsevišķu maksāšanas grafiku līgumiem.

LLPA vienojās ar EM pārstāvjiem turpināt diskutēt un konsultēties par šī jautājuma tālāko virzību, lai rastu labāko risinājumu situācijas ātrākai atrisināšanai.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 20. februārī

LLPA tiekas ar KNAB un pārrunā grozījumus likumā “ Par pašvaldībām” un to piemērošanu praksē

Šodien, 20. februārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem, lai diskutētu par to, kā piemērot praksē grozījumus likumā “Par pašvaldībām” attiecībā uz pašvaldību domes deputātu amatu savienošanas ierobežojumiem.

Saskaņā ar šī gada 31. janvārī Saeimā atbalstītajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, tiek noteikti jauni pašvaldību domes deputāta amata savienošanas ierobežojumi papildus jau šobrīd likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem. Lai novērstu pārpratumus un interpretācijas, praksē pielietojot jaunos likuma grozījumus, LLPA pārstāvji šodien diskusijas laikā pārrunāja vairākas iespējamās situācijas, kas varētu rasties darba praksē.  

“Šobrīd šāda veida diskusijas ir svarīgas visām pašvaldībām, jo, gatavojoties jau nākamajam pašvaldību domju sasaukumam, jābūt gataviem pareizi piemērot likumā noteiktās normas praksē. Savlaicīgas sarunas un viedokļa apmaiņa palīdzēs novērst pārpratumus un likuma interpretācijas iespējas”, skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 5. februārī

Lielo pilsētu vadītāji tiksies ar izglītības un zinātnes ministru

Rīt, 6.februārī, notiks Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un izglītības un zinātnes ministra R.Ķīļa tikšanās, kuras laikā tiks pārrunāti šobrīd pašvaldībām aktuālie jautājumi izglītības jomā.

Kā viens no būtiskākajiem jautājumiem pašvaldību uzmanības lokā šobrīd ir izglītības bez maksas nodrošināšana skolās, par ko joprojām nav īstas skaidrības, tādēļ pašvaldībām ir nepieciešams skaidri zināt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānus tālākai virzībai grozījumiem Izglītības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr.97 „Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”, kā arī nepieciešams noskaidrot IZM viedokli par izglītības programmu apguvei nepieciešamo mācību līdzekļu minimumu, kas būtu jāfinansē no pašvaldību budžeta.

Tikšanās laikā tiks pārrunāts jautājums arī par izmaiņu virzību profesionālajā izglītībā, un LLPA aicinās IZM sniegt informāciju par to, kāda būs turpmākā IZM rīcība pēc pašvaldību iesniegtās informācijas par iespējām pārņemt pašvaldības padotībā savā administratīvajā teritorijā esošās profesionālās izglītības iestādes.

Tāpat tiks pārrunāts arī jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceres resursu pārvaldībā. LLPA vēlas uzklausīt, kādas ir IZM ieceres jaunas izglītības pedagogu atalgojumu sistēmas izveidē un vai IZM plāno kādas izmaiņas finansējuma pārdalē starp ministriju, pašvaldībām un izglītības iestādēm.

Tikšanās notiks rīt, 6. februārī, no plkst. 13.00 LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5. Masu mediju pārstāvjiem būs iespēja uzklausīt LLPA viedokli par tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem pēc tikšanās ap plkst. 14.00.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 9. janvārī

LLPA: Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas virzība ved strupceļā

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), tās biedri, lielo pilsētu mēri un finanšu speciālisti, šodien tikās ar finanšu ministru A.Vilku. Darba kārtībā bija pašvaldībām būtiski jautājumi saistībā ar pieejamo finanšu līdzekļu apjomu nākamajos gados, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes un to sadale, izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, ES fondu apguve un citi jautājumi.

Jautājumā par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2014.-2016.gadam, LLPA ministrijai pauda savu nostāju gan attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali starp valsti un pašvaldībām, gan pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmas izmaiņām, kas ir ieildzis jautājums un šobrīd ved strupceļā. LLPA pauda savu viedokli, ka abi šie jautājumi nevar tik skatīti atrauti viens no otra, kur IIN jautājums ir finanšu ministrijas (FM) pārziņā, savukārt PFI sistēmas izmaiņu virzība ir nodota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).

„Mēs uzskatām, ka iespējams pareizākais risinājums būtu finanšu ministrijai uzņemties atbildību par PFI likuma izmaiņu izstrādi, jo šis jautājums ir viens no svarīgākajiem vidējā termiņa budžeta ietvarā 2014.-2016.gadā. un to nevar skatīt un attīstīt atrauti no visa pārējā vidējā termiņa budžeta izstrādes procesa. Jaunajā izlīdzināšanas modelī ir jāiekļauj pamatprincipi, kas sniedz prognozējamību un stabilitāti visu Latvijas pašvaldību attīstībai. Mēs atbalstam jauna PFI nepieciešamību, lai finanšu izlīdzināšana kļūtu saprotamāka, objektīvāka un palielinātu pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbības attīstībai savā teritorijā, tomēr par VARAM šobrīd piedāvātajām likuma izmaiņām nav rasta kopīga sapratne un ir sajūta, ka šī jautājuma virzība ved strupceļā, vai atpakaļ pie tā paša, jau esošā likuma varianta”, skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

Tāpat LLPA viedoklis attiecībā uz PFI ir, ka jaunajā likumā ir nepieciešams atcelt šobrīd spēkā esošo republikas pilsētu diskriminējošo sadalījumu starp republikas nozīmes pilsētām un novadiem (47/50), saskaņā ar kuru lielāku PFI finansējumu iegūst novadu pašvaldības. PFI modelim jābalstās uz principu – jo lielāki būs nodokļu ieņēmumi valstī kopumā, jo lielāks būs arī pašvaldībām pieejamo līdzekļu apjoms. Tikai gadījumos ja valstī kopumā tiek samazināsies kopējo iekasēto nodokļu apjoms, tiek samazināts arī pašvaldībām pieejamo resursu apjoms.

Kopumā attiecībā uz vidējā termiņa budžetu, pilsētu vadītāji uzsvēra, ka arī pašvaldībām arī ir jāplāno savas finansēs 3 gadus uz priekšu, tādēļ ir jābūt skaidri zināmiem un atrunātiem noteikumiem par plānoto finanšu sadalījumu. Attiecībā uz IIN, LLPA uzsvēra, ka tas ir galvenais pašvaldību finanšu avots un šobrīd pastāvošā procentu likme nedod iespēju pilsētām atvēlēt pietiekošu budžetu attīstības plānošanai, bet tikai nodrošina iztikšanas minimumu.

Jautājumā par pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu un plānotajiem prioritāriem virzieniem, LLPA dalījās ar savu pozīciju par to, ka pašvaldībām, izvērtējot savu budžetu un perspektīvās attīstības prioritātes, būtu jāparedz paplašināt iespējas aizņemties finanšu līdzekļus infrastruktūras objektu attīstīšanai. LLPA vienojās ar FM , ka asociācija apkopos tās aktuālās jomas, kuru finansēšanai varētu tikt šīs iespējas paplašinātas.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2013. gada 8. janvārī

LLPA tiksies ar finanšu ministru A.Vilku

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, rīt, 9.janvārī, tiksies ar finanšu ministru Andri Vilku, lai pārrunātu pilsētām būtiskus jautājumus saistībā ar pašvaldībām pieejamo finanšu līdzekļu apjomu nākamajos gados saskaņā ar Ministru kabineta jauno politikas iniciatīvu.

Tikšanās laikā plānots pārrunāt jautājumus par:

  1. iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēm nākamajiem plānošanas periodiem un tā sadali starp valsti un pašvaldībām
  2. Valsts budžeta dotācijām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam un iespējamām izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā;
  3. plānoto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu; pašvaldību iespējām aizņemties, sniegt galvojumus un uzņemties ilgtermiņa saistības un par plānotajiem prioritārajiem virzieniem;
  4. Latvijas un Eiropas Komisijas partnerības līgumu par Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošanas principiem pēc 2013. gada;
  5. kā arī citus jautājumus.

Tikšanās notiks rīt, 9. janvārī, no plkst. 10.00 LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5. Masu mediju pārstāvjiem būs iespēja uzklausīt LLPA viedokli par tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem pēc tikšanās ap plkst. 11.30.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012.  gada 28. novembrī

Lielo pilsētu vadītāji pēc tikšanās ar satiksmes ministru A. Roni rakstīs vēstuli premjerministram

28. novembrī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, tikās ar satiksmes ministru Aivi Roni. Tikšanās laikā pārrunāja vairākus nozīmīgus jautājumus, kas skar transporta jomu pašvaldībās. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka ierobežota finansējuma apstākļos ir jākoncentrējas uz esošo satiksmes infrastruktūras objektu sakārtošanu, nevis uz jauniem un apjomīgiem projektiem, kā arī ir jāpabeidz iesāktie darbi.

„Latvijas lielo pilsētu vadītāji uzskata, ka valdībai nav pamata no atbalstāmo nozaru saraksta svītrot ārā reģionālās lidostas un ostas. Šādi tiks kavēta pilsētu attīstība un izniekots iepriekš ieguldītais darbs un līdzekļi. Lai nepieļautu neatgriezeniskas sekas, LLPA rakstīs protesta vēstuli premjerministram,” pēc tikšanās teica LLPA prezidents Gatis Truksnis.

Ar ministru tika runātas par Satiksmes ministrijas plānotajām aktivitātēm un pasākumiem 2014.– 2020. gada plānošanas periodam, ieguldījumiem sauszemes transporta tīklu attīstībā, ielu un ceļu infrastruktūras un starppilsētu, starpreģionu un starpvalstu dzelzceļa infrastruktūras izveidošanā un atjaunošanā, reģionālo lidostu infrastruktūras izveides un atjaunošanas iespējām, investīcijām Latvijas lielo ostu pamata infrastruktūras sakārtošanā un jaudu palielināšanā, kā arī par ministrijas tuvākajām aktivitātēm transporta infrastruktūras atjaunošanā un izveidē.

“Caur lielajām pilsētām iet galvenie valsts tranzīta un satiksmes ceļi. Bez sadarbības ar lielajām pilsētām tranzīta un satiksmes koridora attīstība nav iedomājama,” uzrunājot pilsētu vadītājus, teica A. Ronis. Viņš atzīmēja, ka ir daudz sāpīgu jautājumu, kuru risināšanai ir nepieciešams lielo pilsētu vadītāju atbalsts, akcentējot, neskaidrības par reģionālo lidostu un ostu attīstības jautājumiem. Tikšanās laikā LLPA aktualizēja jautājumu par autoceļu fondu un tā darbību. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka satiksmes un infrastruktūras nozarei nedrīkst atņemt finansējumu par labu citām, arī svarīgām, nozarēm. Šī bija LLPA pirmā tikšanās ar satiksmes ministru.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012 gada 27. novembrī

Lielo pilsētu mēri tiksies ar satiksmes ministru A.Roni

Rīt, 28. novembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, tiksies ar satiksmes ministru. Šī būs LLPA pirmā tikšanās ar satiksmes ministru A.Roni, tādēļ dienas kārtībā paredzēts pārunāt vairākus nozīmīgus jautājumus, kas skar transporta jomu pašvaldībās.

Darba kārtība:

  1. Satiksmes ministrijas plānotās aktivitātes un pasākumi 2014. – 2020. gada plānošanas periodā.
    1. Ieguldījumi sauszemes transporta tīklu attīstībā: ielu un ceļu infrastruktūras un starppilsētu, starpreģionu un starpvalstu dzelzceļa infrastruktūras izveidošana un atjaunošana.
    2. Ieguldījumi reģionālo lidostu infrastruktūras izveidē un atjaunošanā.
    3. Ieguldījumi Latvijas lielo ostu pamata infrastruktūras sakārtošanā un jaudu palielināšanā.
  2. Satiksmes ministrijas plānotās tuvākās aktivitātes transporta infrastruktūras atjaunošanā un izveidē.

Tikšanās notiks rīt, 28. novembrī, no plkst. 11.00 LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5. Masu mediju pārstāvjiem būs iespēja uzklausīt LLPA viedokli par tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem pēc tikšanās ap plkst. 12.30.


 

 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 31. oktobrī

LLPA ar ekonomikas ministru diskutē par tiesību aktu projektu “Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”

Šodien, 31. oktobrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pašvaldību vadītāji, tikās ar ekonomikas ministru D. Pavļutu un tikšanās laikā skaidri izteica savu nostāju un argumentus saistībā ar ministra virzīto tiesību aktu projektu “Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu”, kas pēc asociācijas biedru viedokļa ir šobrīd sasteigts un nepārdomāti izstrādāts dokumenta projekts.

Iepazīstoties ar LLPA viedokli, ministrs solīja tuvākajā laikā veikt padziļinātu iepazīšanos ar LLPA argumentiem, kā arī organizēt papildu iepazīšanos ar pašvaldību pārvaldes sistēmām, Ekonomikas ministrijas likumprojekta atbildīgajiem darbiniekiem viesoties konkrētajās pilsētās.

“Mēs vienojāmies sadarboties un uzklausīt viens otru, jo ir vienprātība par to, ka pārvaldes sistēmai ir jābūt efektīvai, bet tajā pašā laikā, tai nav jāizjauc jau labi funkcionējoša sistēma. Mēs esam kategoriski pret to, ka ar šādu likumprojektu valsts vēlas ierobežot pašvaldības tiesības rīkoties ar savu mantu un iejaukties pašvaldību autonomo funkciju realizācijā. Tādā gadījumā valstij jāuzņemas šo autonomo funkciju pildīšana pilnībā, proti — jāuzņemas ne vien tiesības ietekmēt pašvaldību kapitālsabiedrību darbību, bet arī atbildība, tādā veidā mainot pašvaldību uzbūvi pašos pamatos. Iespējams, vainīgi šobrīd ir abpusēji pārpratumi, un tos arī tālākajā sadarbībā risināsim,” skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

Saistībā ar ministra prezentēto skatījumu par nacionālo industriālo politiku kā ekonomikas izrāviena pamatu, LLPA pauda savu atbalstu un atzinību šāda skatījuma attīstīšanā.

 


 

 

 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 30. oktobrī

LLPA tiksies ar ekonomikas ministru D.Pavļutu

Rīt, 31. oktobrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, tiksies ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.

Nozīmīgākais darba kārtības jautājums ir par Ekonomikas ministrijas virzītajiem tiesību aktu projektiem „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”. LLPA ir izteikusi Ekonomikas ministrijai savus iebildumus par minētajiem likumprojektiem, kurus pārrunās tikšanās laikā ar ekonomikas ministru.

„Mēs uzskatām tos par nekvalitatīvi un sasteigti izstrādātajiem likumprojektiem, tāpēc to tālāka virzība nebūtu atbalstāma. Ministru kabineta apstiprinātā Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija noteic, ka koncepcija risina tikai valsts kapitāla daļu pārvaldības pilnveidošanu, savukārtpašvaldību kapitāla daļu pārvaldības jautājumi netiek vērtēti, tādēļ likumprojekta normas imperatīvi nav un nevar tikt attiecinātas uz pašvaldībām - labākajā gadījumā tām var būt rekomendējošs raksturs”, skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

Tikšanās darba kārtība

  1. Nacionālā industriālā politika – ekonomikas izrāviena pamats;
  2. Ekonomikas ministrijas virzītie tiesību aktu projekti, kas paredz jaunus konceptuālus uzstādījumus publisko personu komercdarbībai, un iespējamā sadarbība, strādājot pie risinājumiem veiksmīgas komercdarbības nodrošināšanai pašvaldībās;
  3. dažādi.

Tikšanās notiks rīt, 31. oktobrī, no plkst. 12.30 LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5. Masu mediju pārstāvjiem būs iespēja uzklausīt LLPA viedokli par tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem pēc tikšanās ap plkst. 14.00.

 


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012.gada 3.oktobrī

LLPA tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru E.Sprūdžu

Šodien, 3. oktobrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pašvaldību mēri un pārstāvji, tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, lai pārrunātu un noskaidrotu vairāku pašvaldībām nozīmīgu jautājumu risināšanas gaitu un statusu.

Kā pirmais jautājums, ko pilsētu vadītāji uzdeva ministram, bija par ministra nostāju un skatījumu uz esošo situāciju, kad atkal uz pašvaldību, un galvenokārt pilsētu, rēķina ir notikusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadale proporcijās 80%-20%, un pilsētām ir jāatzīst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un ministra iesaiste šī jautājuma atbalstīšanā par labu pašvaldībām nav notikusi.

„Uzskatām, ka finanšu pārdale ir viens no svarīgākajiem pašvaldību jautājumiem, kurā pašvaldību lietu ministram būtu ļoti aktīvi jāpiedalās, nevis tikai jākonstatē sekas“, skaidro G.Truksnis, LLPA prezidents, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs.

Attiecībā uz jauno atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, VARAM informēja LLPA, ka no šī gada 8.oktobra plāns tiks izlikts publiskai apspriešanai. LLPA ierosināja ministram organizēt atsevišķu diskusiju, kur pilsētas dotu savu izvērtējumu un viedokli.

„Mēs, protams, priecājamies, ka beidzot ir notikusi virzība uz priekšu šai jautājumā, un esam gatavi dalīties ar savu pieredzi un viedokļiem jaunā plāna tapšanā. Tomēr neguvām pārliecību, ka līdz jaunā plāna apstiprināšanai netiks virzītas nepārdomātas izmaiņas normatīvajos aktos, kas varētu apdraudēt iedzīvotāju labklājību“, norāda G.Truksnis.

Jautājumā par Latvijas iespējām aizstāvēt savu pozīciju Eiropas Savienības Kohēzijas politikas 2014.-2020.gada plānošanas periodā, LLPA norādīja uz Nacionālā attīstības plāna (NAP) būtisko nozīmi šai procesā. LLPA nesen atgriezās no vizītes Briselē, kur tikšanās laikā gan augsta līmeņa Eiropas Parlamenta pārstāvji, gan Eiropas Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka NAP ir ārkārtīgi nozīmīgs pamats veiksmīgai Latvijas pozīcijas noturēšanai cīņā par nākamā plānošanas perioda finanšu līdzekļiem.

LLPA uzskata, ka aizkavētās Reģionālās politikas pamatnostādnes būtu nozīmīgs pamats NAP un tām jau tagad bija jābūt apstiprinātām (to apstiprināšanas Ministru kabinetā termiņš bija šī gada 1.jūnijs), lai vieglāk aizstāvētu un panāktu reģionālo jautājumu akcentēšanu NAP.

„Šobrīd situācija, kad NAP tiek veidots bez apstiprinātiem reģionālajiem attīstības plāniem, ir līdzīgi kā būvēt mājas pirmo stāvu, neieliekot būves pamatus vispirms“, norāda J.Kalviņš, LLPA izpilddirektors.

Tāpat VARAM informēja LLPA par to, ka šobrīd valdībā tiek virzītas izmaiņas tiesību aktos saistībā ar publisko personu komercdarbību. „Mēs esam pateicīgi ministram par šo informāciju, un mūsu speciālisti jau strādā, lai tuvākajās dienās sniegtu valdībai mūsu vērtējumu par piedāvātajiem grozījumiem „Valsts pārvaldes iekārtas likumā“, kā arī par likumprojektu „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāldaļu pārvaldības likumā“. Uzskatām, ka tas ir steigā virzīts, nepārdomāts un neizvērtēts jautājums, kas būtiski var aizskart pašvaldību iedzīvotāju intereses“, skaidro Jānis Kalviņš.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 20. septembrī

Lielo pilsētu mēri Briselē aizstav Latvijas pozīcijas nākamajam ES finanšu plānošanas periodam

Latvijas Lielo pilsetu asociācijas (LLPA) biedri, atgriežoties no divu dienu vizītes Briselē, informē, ka Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji uzsver katras valsts gatavības un argumentu būtisko nozīmi, aizstāvot savas interesēs gaidāmajās noslēdzošajās sarunās par finanšu sadalīšanu Eiropas Savienības (ES) 2014. – 2020. gada plānošanas periodam, kas nozīmē, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt Nacionālo attīstības plānu (NAP). 

“Mūsu vizīti Briselē uzskatām par ļoti vērtīgu, jo, tikai pakāpeniski runājot un pārliecinot ES lēmējinstitūciju pārstāvjus par Latvijas situāciju, plāniem un argumentiem, varam radīt izpratni par savu prasību pamatotību. Latvijai 2014. – 2020. gadā ir svarīgi saglabāt Kohēzijas politikas finansējuma apjomu vismaz līdzšinējā līmenī, lai varētu turpināt ceļu uz Latvijas izaugsmes paaugstināšanu, tādēļ arī vizītes laikā uzsvērām nepieciešamību atbalstīt priekšlikumu, ka tām dalībvalstīm, kuru IKP izaugsme (2007. – 2009. gadā) ir negatīva un attīstības līmenis salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir zemāks, bet kuras labi apgūst ES fondus, absorbcijas griezti ir augstāki nekā piedāvātie 2,5% no IKP. Latvijai ir labie piemēri, ko rādīt Briselē. Mēs esam panākuši daudz, veiksmīgi izejot no krīzes un pareizi un mērķtiecīgi ieguldot ES fondu līdzekļus, kas ir vienas no nozīmīgākajām investīcijām Latvijā. Briselē nauda ir, un Latvijas iedzīvotājiem savas dzīves kvalitātes uzlabošanai tā ir ļoti nepieciešama, bet, ja nerīkosimies, varam pazaudēt milzīgus līdzekļus (600 miljonus eiro) un līdz ar to apstādināt nozīmīgus attīstības projektus, t.sk. projektus par uzņēmējdarbības, transporta un publisko pakalpojumu infrastruktūras attīstību, visā valstī,“ skaidro Gatis Truksnis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs, LLPA prezidents.  

Atbildot uz mēru jautājumu par NAP nozīmi sarunās par finanšu sadalījumu 2014.-2020. gadam, EP Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja D.M. Hibnere norādīja, ka valstij jābūt skaidri definētiem mērķiem un prioritātēm attīstībai ilgtermiņā, tādēļ būtisks ir dokuments par attīstības plānu un virzieniem, lai pamatoti argumentētu un aizstāvētu savas prasības  cīņā par nākamā perioda finanšu sadali.  Reģionālajam un valsts attīstības plānam ir jāpapildina vienam otru un noteikti jatop savstarpējā saskaņā. 

„Latvijai ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk apstiprināt NAP un līdz ar to arī mūsu tautsaimniecības galvenās attīstības prioritātes. Ņemot vērā smagās sarunas par nākamo Eiropas daudzgadu budžetu, tas būtu kā nozīmīgs papildu arguments sarunās par lielāku kohēzijas politikas finansējumu Latvijas attīstībai,” tikšanās laikā teica A.K.Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts.

„Tā kā ES Struktūrfondu līdzekļi ir vienīgais pilnībā garantētais investīciju avots Latvijai, NAP ir jābūt par pamatu ES Struktūrfondu efektīvai apgūšanai, kas sevī ietver arī līdzekļu optimālu sadali un projektu plānošanu visas Latvijas reģionālā mērogā. NAP ir arī jāiezīmē koordinētu un saskaņotu valsts attīstību visos pārvaldības līmeņos, kas atvieglotu darbu  pašvaldībām prioritāro darbības virzienu noteikšanā un nosprausto mērķu sasniegšanā, investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības veicināšanā savās teritorijās. Tādējādi tiks radītas jaunas darba vietas un uzlabota sociālā un ekonomiskā infrastruktūra, kas, savukārt, nodrošinās līdzsvarotu ekonomisko attīstību valstī kopumā un veicinās tās izaugsmi ilgtermiņā,” skaidro I.Godmanis, Eiropas Parlamenta deputāts.

EP un EK pārstāvji, tiekoties ar LLPA, uzsvēra, ka priekšā gaidāma nopietna cīņa un daudz kas ir arkarīgs no katras valsts gatavības un argumentiem aizstavēt savas pozīcijas. Tāpat tika runāts par to, ka mazajām valstīm cīņā par naudas sadali jābūt ļoti vienotām gan ar partneriem EP, gan sabiedrotajiem savas valsts iekšienē.

Sarunās tika atzinīgi novērtēta Latvijas premjerministra V.Dombrovska līdzšinējā darbība, aizstāvot Latvijas prasības, jo valdības sarunas ar citām ES dalībvalstīm, EP un EK pārstāvjiem šobrīd ir ļoti svarīgs darbs. Vienlaicīgi tika arī atzīmēts, ka šajā darbā tieši pārdomāts un pamatots ilgtermiņa plāns būs tas instruments, kas palīdzēs sagatavot augsni veiksmīgām sarunām gada beigās, kad premjeram būs jāaizstāv Latvijas intereses.

Vizītes laikā Briselē notika tikšanās ar EP Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāju D.M. Hibneri un komitetejas locekli L. van Nistelroju , EP priekšsēdētāja vietnieku O.Vlašāku, EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieku N.Popenu un ES Reģionālās politikas komisāra padomnieku S.Zotti. Tāpat notika arī tikšanās ar Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā A.K.Kariņu, R.Zīli un I.Godmani.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 5. septembrī

Lielās pilsētas ar Tiesībsargu un IZM vienojas par turpmāko sadarbību jautājumā par bezmaksas izglītības nodrošināšanu skolās

Šodien, 5. septembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji, republikas pilsētu pašvaldību speciālisti, tikās ar Tiesībsargu J.Jansonu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadošajiem speciālistiem un uzsāka diskusiju par Latvijas Republikas Satversmē un izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos paredzētājām tiesībām uz bezmaksas izglītības nodrošināšanu skolās.

Tikšanās laikā tika uzklausīts Tiesībsarga un IZM redzējums aktualizētajām problēmām saistībā ar bezmaksas izglītības nodrošināšanu skolās un diskusijā ar lielo pilsētu domju speciālistiem tika panākta vienošanās par turpmākajām darbībām problēmas risināšanā. IZM pārstāvji apstiprināja, ka ministrijas darbs pie problēmas risināšanas aktīvi turpinās un jau š.g. oktobrī plānots izstrādāt melnrakstu grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 97 „Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”, kuru nodot tālākai apspriešanai.

„Mēs esam apzinājuši esošo problēmu, kuras risināšanā ir nepieciešama arī pašvaldību līdzdalība, jo šobrīd pastāv izpratnes trūkums par normatīvo regulējumu šajā jautājumā. Tādēļ esam gatavi iesaistīties un sniegt savus priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu sagatavošanā, lai izstrādātu izglītības standartu, kurā atbilstoši izglītības procesa nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem noteikt atbildību par to finansēšanu”, pēc tikšanās norādīja LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 28. augustā

Lielo pilsētu pašvaldību vadītāji tiksies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu

Rīt, 29. augustā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji, lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, tiksies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, lai diskutētu ar ministru par lielajām pilsētām nozīmīgiem jautājumiem.

Tikšanās laikā diskutēs par Reģionālās politikas pamatnostādnēm un Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam, iespējamajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” izstrādes gaitu, plānotajiem grozījumiem likumā „Par pašvaldībām” un par komercdarbība un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību.

Tikšanās notiks rīt, 29. augustā, no plkst.11.00, LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5, Rīgā.

Masu mediju pārstāvjiem būs iespēja uzklausīt LLPA viedokli par tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem pēc tikšanās ap plkst.12.30.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 22.augustā

LLPA: Pašvaldību un atkritumu nozares attīstības vietā Sprudžs lobē lielveikalus

Šodien, 22.augustā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvji, lielo pilsētu pašvaldību izpilddirektori, tikšanās laikā apsprieda nozīmīgu jautājumu par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, 2014. -2020. Izvērtējot esošo situāciju un jaunos noteikumus, ko šobrīd Ministru Kabinetā (MK) virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), LLPA nolēma lūgt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski apturēt noteikumu tālāko virzību, norādot, ka, pieņemot piedāvāto noteikumu projektu, var tikt sagrauta labi funkcionējoša sistēma un ievērojami sadārdzināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem.

Šonedēļ, 20.augusta MK komitejas sēdē, tika atbalstīts MK noteikumu projekts „Noteikumi par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies”. Kā uzskata LLPA biedri, noteikumu projekts ir izstrādāts faktiski lielveikalu lobija rezultātā un nodrošina gan lielveikalu ķēdēm, gan citiem komersantiem, kas jau bauda priekšrocības nemaksājot dabas resursu nodokli, iespēju izvairīties arī no iesaistīšanās pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

„Šādu noteikumu spēkā stāšanās rezultātā ir sagaidāms, ka salīdzinoši īsā laika periodā faktiskie maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem, it īpaši lauku teritorijās, pieaugs, jo pašvaldības izvēlētie komersanti, kas, piedaloties publiskos iepirkumos vai iesniedzot pašvaldībai maksas aprēķinu, ir rēķinājušies ar noteiktu atkritumu apjomu, nespēs segt savas izmaksas, kas saistītas ar iedzīvotāju radīto atkritumu apsaimniekošanu”, skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

„Pārsteidzošākais šajā situācijā ir fakts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pilnībā ignorē Latvijas Pašvaldību savienības, LLPA un vairāku desmitu pašvaldību dibinātu organizāciju viedokli par šāda regulējuma negatīvajām sekām, kuru rezultātā ievērojamus zaudējumus var nākties ciest sākotnēji pašvaldībām, kas ieguldījušas lielus līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošanā, un vēlāk arī valstij kopumā, jo pastāv būtisks risks neizpildīt ES prasības attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību. Tā vietā ministrs atklātā veidā atbalsta tirgotāju centienus nodrošināt tiem vēl lielākas peļņas iespējas uz lauku iedzīvotāju rēķina un atsevišķu atkritumu apsaimniekotāju, kuru īpašnieku atrodas ārpus Latvijas, centienus iegūt lielāku tirgus daļu, kas nav izdevies ne pārāk sekmīgas sadarbības ar pašvaldībām rezultātā”, norāda M.Kučinskis.

Kā zināms, tad no lielveikaliem tiek savākts salīdzinoši liels sadzīves atkritumu daudzums, turklāt veikali parasti atrodas pilsētas blīvi apdzīvotās daļās, kas nozīmē, ka šo atkritumu apsaimniekošana ir saistīta ar mazākām izmaksām, turklāt šajos veikalos radītie un dalīti savāktie atkritumi ir ar pozitīvu vērtību. Tajā pašā laikā atkritumu savākšana no iedzīvotājiem attālākos lauku pagastos nekad nav bijusi ekonomiski izdevīga, taču, lai nodrošinātu samērīgu maksu par atkritumu apsaimniekošanu viena novada teritorijā, apsaimniekotāji līdz šim varēja daļēji segt izmaksas, pateicoties kopējam savāktajam atkritumu daudzumam pašvaldības teritorijā. „Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās sagaidāms, ka lielveikalu īpašniekiem būs iespējams ietaupīt uz maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu rēķina, savukārt iedzīvotājiem atliek cerēt, ka tas atstās būtisku iespaidu uz preču cenām veikalu plauktos”, saka M.Kučinskis.

„Vēlamies vērst uzmanību uz to, ka gan likums „Par pašvaldībām”, gan Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz pašvaldības atbildību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas esamību un tās normālu funkcionēšanu. Tajā pašā laikā šādu MK noteikumu un citu nepārdomātu lēmumu pieņemšanas rezultātā veidojas situācija, ka pašvaldībai faktiski nav iespēju ieviest atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas faktiski funkcionētu, turklāt tas notiktu par samērīgu cenu. Realitāte ir tāda, ka gadījumos, kad pašvaldība atkritumu apsaimniekošanu neorganizē ar sava uzņēmuma palīdzību, bet to dara privātās kompānijas, pašvaldības atsevišķos gadījumos nonāk ķīlnieka lomā, jo normatīvie akti neparedz pašvaldībām iespēju veikt kardinālas izmaiņas noslēgtajos līgumus, to pamatojot gan ar paļaušanos uz noslēgtajiem līgumiem, gan investīciju aizsardzību”, skaidro M.Kučinskis.

Būtiski ir ņemt vērā, ka noteikumu pieņemšana būs nākamais solis divu paralēlu atkritumu dalītās vākšanas sistēmu radīšanā, kas rezultātā noved pie tā, ka atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveidošana iedzīvotājiem, kas ir obligāta ES prasību dēļ, kļūs vēl dārgāka, jo dalīti vākto atkritumu apjoms, kas rodas lielveikalos, nenonāks tajās atkritumu šķirošanas līnijās, kuras tika izbūvētas, pamatojoties uz savulaik Vides ministrijas apstiprinātajiem plāniem un spēkā esošo normatīvo bāzi.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 10. jūlijā

Lielās pilsētas aicina VARAM jaunajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī iekļaut principu finanšu pārdalei par labu bērniem un skolēniem.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir iesniegusi savu viedokli un priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajam jaunajam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelim. LLPA savos priekšlikumos, citu starpā aicina VARAM iekļaut jaunajā PIF modelī principu finanšu pārdalei, par labu pašvaldībām ar lielāku bērnu un skolēnu skaitu.

„Mēs atzinīgi novērtējam VARAM uzsākto darbu pie PFI jautājuma aktualizēšanas, kas ir ļoti būtisks darba kārtības jautājums pilsētām. Jāatzīmē, ka apspriešanai piedāvātais modelis paredz lielākās problēmas novēršanu, kas pastāv spēkā esošajā sistēmā - atcelt finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas nozīmes pilsētām un novadiem (47/53), kas pēc būtības līdz šim ir bijis republikas nozīmes pilsētu atbalsts novadu pašvaldībām. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka saskaņošanai piedāvātajā jaunajā PFI modelī esam identificējuši vairākus būtiskus trūkumus”, skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

Viens no būtiskākajiem jauninājumiem ir jaunajā izlīdzināšanas koncepcijā paredzētās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales principos. LLPA uzskata, ka nav atbalstāma IIN izlīdzināšana pēc algoritma, kur 40% ir pēc IIN faktiskās iemaksas pēc deklarētās dzīves vietas un 60% - pēc izdevumu kritērijiem. Šāda pieeja neveicinās pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanā.

LLPA konceptuāli neiebilst, ka papildus demogrāfiskajiem kritērijiem finanšu nepieciešamības aprēķinā tiek ieviests papildu kritērijs, kurš tiek sasaistīts ar teritorijas platību, pie nosacījuma, ja tiek pārskatīta šī kritērija vērtība. LLPA uzskata, ka, konstruktīvā dialogā ir iespējams rast kritēriju, kas precīzāk raksturotu pašvaldības izdevumus infrastruktūras uzturēšanai saistībā ar šo struktūrvienību ģeogrāfisko izvietojumu. Piedāvāto 6% vietā kritērijam, kas saistīts ar teritorijas platību, LLPA ierosina teritoriālā kritērija vērtību noteikt 3% un par atlikušajiem 3% palielināt to kritēriju vērtību, kas attiecās uz bērnu un skolēnu skaitu pašvaldībās.

Tāpat LLPA nevar atbalstīt VARAM piedāvātajā modelī valsts budžeta dotācijas sadales principu, jo tas neizpilda izlīdzināšanas sistēmas pamatprincipu – nerada pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības. „Valsts politikai ir jābūt vērstai uz sabalansētu Latvijas reģionu attīstību, līdz ar to jaunajā izlīdzināšanas modelī ir jāietver pamatprincipi, kas sniedz prognozējamību un stabilitāti visu Latvijas pašvaldību attīstībai. Valsts realizētajai nodokļu un dotāciju sistēmai ir jāspēj nodrošināt pašvaldību budžeta ieņēmumu pieaugums atbilstoši Latvijas izaugsmes tempiem. Šobrīd spēkā esošās izlīdzināšanas sistēmas darbības rezultātā, samazinot pilsētu finanšu nepieciešamību, vairākas republikas pilsētas ir kļuvušas par nabadzīgākajām pašvaldībām, un tikai papildus valsts budžeta dotācija četru pilsētu ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju pēc izlīdzināšanas pacēla līdz zemākā novada izlīdzinātajiem ieņēmumiem. Līdz ar to jaunajā izlīdzināšanas sistēmā būtu ieviešami principi, kas paredzētu, ka valsts budžeta dotācijai ir jābūt tik lielai, lai katras konkrētās pašvaldības vērtētie ieņēmumi nebūtu zemāki par 95 % no vidējiem pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem”, skaidro Māris Kučinskis.

VARAM adresētajā vēstulē LLPA norāda ka, optimālākā risinājuma izstrādei ir nepieciešama visu diskusijā iesaistīto pušu politiskā griba vienoties par visiem izdevīgāko modeli, kas nodrošinātu stabilu un sabalansētu Latvijas attīstību. LLPA izsaka savu gatavību iesaistīties konstruktīvā dialogā, lai panāktu kompromisa risinājumu jaunas PFI sistēmas izstrādē.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012.gada 6.jūnijā

LLPA: Latvijai ir reāli draudi zaudēt ES finansējumu 1 miljarda eiro apmērā

Šodien, 6.jūnijā Latvijas lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu pašvaldību priekšsēdētāji tikās ar Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, kuras laikā ministriju pārstāvji ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta plānošanas gaitu un problēmām nākamajam plānošanas periodam.

LLPA biedri ir nopietni satraukušies par to, ka šobrīd pastāv reāli draudi Latvijai nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā saņemt pat par 1 miljardu eiro mazāku atbalstu Kohēzijas politikas īstenošanai.

„Šobrīd nav identificēti un attiecīgi pietiekoši izstrādāti Latvijas stratēģiskie investīciju projekti, kurus varētu finansēt nākamajā plānošanas periodā. Valstij ir jākoncentrē visi spēki, lai pierādītu nepieciešamību vismaz saglabāt esošā finanšu periodā piešķirto līdzekļu apjomu, lai varētu turpināt attīstīties un izlīdzināt infrastruktūras atšķirības ar citām ES valstīm. Mēs esam gatavi šajā grūtajā uzdevumā līdzdarboties un atbalstīt valdību aizstāvot Latvijas pozīciju ES institūcijās. LLPA biedri lepojās ar saviem jau īstenotajiem pilsētvides projektiem, kas ir padarījuši pilsētas pievilcīgākas ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem un investoriem”, skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

Šī gada 8.jūnijā, LLPA tiksies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un tikšanās ietvaros paredzēt pārrunāt arī šo jautājumu.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 27. martā

Lielo pilsētu pašvaldību vadītāji slēgs sadarbības līgumu ar Latvijas Rektoru Padomi

Rīt, 28. martā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, tiksies ar Latvijas Rektoru Padomes (LRP) pārstāvjiem, lai pārrunātu un vienotos par sadarbību kvalitatīvas augstākās izglītības attīstības sekmēšanai Latvijas lielajās pilsētās. Sadarbības mērķis ir nostiprināt kopīgu pozīciju Latvijas nacionālo prioritāšu izstrādē un īstenošanā, kā arī Eiropas Savienības fondu līdzekļu efektīvākai piesaistei un izmantošanai Latvijas augstāko izglītības iestāžu attīstībai. Tikšanās laikā tiks parakstīts sadarbības līgums starp LLPA un LRP.

''Izglītības kvalitātes un attīstības jautājums ir viens no šobrīd nozīmīgākajiem pilsētu dienas kārtības jautājumiem. LLPA, kā arī LRP pārstāvji darbojās Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam izstrādes darba grupās, Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupās, kuras izveidotas ministra pieteikto reformu kontekstā, kā arī abas organizācijas ir pārstāvētas Valsts prezidenta izveidotajā Stratēģiskās attīstības komisijā, lai aizstāvētu pilsētu viedokli attīstības jautājumos, t.sk. saistībā ar izglītības jomu. Ņemot vērā šī jautājuma prioritāti, esam gandarīti par Rektoru Padomes piekrišanu sadarbībai, kas veicinās izglītības problēmu risināšanu un kvalitatīvas izglītības izaugsmes veicināšanu visā Latvijā“, skaidro Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks.

Tikšanās notiks rīt, 28. martā, no plkst. 13.00, LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5, Rīgā.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 21. martā

Pašvaldības policija informē iekšlietu ministru par ieilgušām problēmām pašvaldības policijas darba nodrošināšanā 

Šodien, 21. martā,Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji, lielo pilsētu pašvaldības policijas priekšnieki tikās ar iekšlietu ministru R.Kozlovski un diskutēja par pilsētās aktuāliem jautājumiem pašvaldības policijas darba nodrošināšanai.

Tikšanās laikā ministrs uzsvēra, ka augstu vērtē pašvaldības policijas darbu un līdzšinējo sadarbību un atbalstu valsts policijai. Tomēr ministrs atzīmēja, ka ir nepieciešams iekļaut normatīvajos aktos regulējumus, kas nodrošinātu nemainīgu pašvaldības policijas un valsts policijas sadarbību. Šobrīd šādi regulējumi nepastāv, un katra pašvaldība meklē individuālus risinājumus sadarbības regulēšanai.

Tikšanās laikā tika aktualizēts jautājums par iespējām pašvaldības policijai izmantot Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PLMP) datu bāzes, jo, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto policijas darbinieka pienākumu, policijai ir nepieciešamība izmantot PMLP datu bāzes. Lai novērstu svešas personas identitātes izmantošanas gadījumus, ir nepieciešama informācija par personu apliecinošiem dokumentiem un personas fotogrāfija, kas pieejama PLMP datu bāzē. Līdz šim pašvaldības policijai nav pieejas šīm datu bāzēm. Iekšlietu ministrs LLPA pārstāvjiem apliecināja, ka pilnībā atbalsta pašvaldības policijas nepieciešamību pieejai PLMP datu bāzēm un apliecināja, ka sadarbībai ar PLMP šķēršļu nebūs.

Vēl tikšanās laikā notika diskusija un pieredzes apmaiņa par jau gadiem ieilgušu problēmu – speciāli iekārtotām telpām līdz atskurbšanai. LLPA pie šī jautājuma risināšanas jau strādā kopš 2004. gada, tomēr pagaidām nav rasta kopēja sapratne par atbildības sadali starp tām institūcijām, kurām šis jautājums ir piekrītošs. Pilsētu pārstāvji dalījās ar savu pieredzi šīs problēmas risināšanā un aicināja ministru aktualizēt šo jautājumu, lai rastu kopēju modeli situācijas risināšanai ne tikai atsevišķās pilsētās, bet visā valstī. Ministrs apliecināja, ka ir atvērts risinājumiem un priekšlikumiem no pašvaldības policijas šī jautājuma risināšanai, kā arī informēja, ka drīzākajā laikā pārrunās šo jautājumu ar Veselības ministriju.

Tāpat tika pārrunāts jautājums par efektīvākas administratīvo sodu piemērošanas un piedzīšanas sistēmas izveidi. Jo, piemēram, aktualizējot jautājumu par nelegālo cigarešu tirdzniecības apkarošanu, ir jākonstatē, ka esošā sodu piemērošanas sistēma strādā neefektīvi, jo personas, kurām ir sastādīti jau 30 administratīvo pārkāpumu protokoli gadā, pēc būtības paliek nesodītas un turpina savu nelikumīgo nodarbošanās veidu, jo lielākai daļai šo personu nav ne pastāvīgu ienākumu avota, ne mantu, uz kuru varētu vērst naudas soda piedziņu. Rezultātā tiek tērēti lieli pašvaldības policijas finanšu līdzekļi, nepanākot nekādu rezultātu. 

 


 

 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 20. martā

Lielo pilsētu pašvaldības policijas priekšnieki tiksies ar iekšlietu ministru R.Kozlovski

Rīt, 21. martā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji, lielo pilsētu pašvaldības policijas priekšnieki tiksies ar Latvijas Republikas iekšlietu ministru R.Kozlovski, lai pārrunātu lielajām pilsētām nozīmīgus jautājumus saistībā ar pašvaldības policijas darba nodrošināšanu.

Tikšanās laikā LLPA ar ministru pārrunās pašvaldības policijas vietu valsts iekšējās drošības sistēmā un pašvaldības policijas darbības rezultātus 2011. gadā, kā arī aktualizēs vairākus šobrīd būtiskus jautājumus, tai skaitā, par iespējām pašvaldības policijai izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzes, kā arī pārrunās problēmas un iespējamos risinājumus nelegālo cigarešu tirdzniecības apkarošanai, kā arī citus jautājumus.

Tikšanās notiks rīt, 21. martā, no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.30, LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5., Rīgā.

Masu mediju pārstāvjiem būs iespēja uzklausīt LLPA viedokli par tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem pēc tikšanās ap plkst. 12.30.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 6.martā

Lielo pilsētu vadītāji tiksies ar Valsts prezidentu A.Bērziņu

Rīt, 7. martā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri – republikas pilsētu domes priekšsēdētāji - tiksies ar Latvijas Valsts prezidentu A.Bērziņu, lai kopīgi pārrunātu jautājumus, kas pašlaik aktuāli lielajām pilsētām.

Rītdienas tikšanās reizē LLPA ar Valsts prezidentu pārrunās šādus jautājumus:

  1. Latvijas Republikas pilsētu vieta Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam kontekstā;
  2. policentriskās attīstības instrumenti;

  3. vietējo pašvaldību referendumu likums.

Tikšanās notiks rīt, 7. martā no plkst. 14.00 līdz plkst. 15.30 Rīgas pilī, Pils laukumā 3.

 


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 6. martā 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija organizē tikšanos par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās 

Rīt, 7. martā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri – republikas pilsētu domes priekšsēdētāji un pilsētu izglītības pārvalžu vadītāji tiksies ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvjiem, kā arī ar darba grupas par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās vadītāju Sarmīti Ēlerti, lai pārrunātu un rastu kopēju sapratni par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības jautājumu pašvaldībās.

Tikšanās notiks rīt, 7. martā no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.30, LLPA telpās Mazā Jaunielā 5, Rīgā.

Masu mediju pārstāvjiem būs iespēja uzklausīt LLPA viedokli par tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem pēc tikšanās ap plkst. 12.30.

 


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 28. februārī

Lielo pilsētu vadītāji tiksies ar izglītības un zinātnes ministru R.Ķīli

Rīt, 29. februārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, tiksies ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai pārrunātu vairākus būtiskus jautājumus saistībā ar šobrīd aktuāliem jautājumiem izglītības nozarē. Iepriekšējā LLPA tikšanās ar ministru notika šī gada janvārī, kad R.Ķīlis solīja ciešāku sadarbību ar LLPA un abpusēji vienojās par ikmēneša tikšanos nozares aktuālo jautājumu apspriešanai.

Tikšanās laikā plānots pārrunāt jautājumus par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto īstenošanai noteikto pasākumu profesionālajā, vispārējā un augstākajā izglītībā turpmāko virzību. Tāpat tiks diskutēts par profesionālās izglītības iestāžu Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu pārvērtēšanu atbilstoši profesionālās izglītības iestādes vērtēšanas kritērijiem un par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, pielīdzinot maksimālās izmaksas budžeta gadā par vienu izglītojamo pirmsskolas izglītības iestādē reālajām izmaksām.

Tikšanās notiks rīt, 29. februārī, no plkst. 15.30 LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5. Masu mediju pārstāvjiem būs iespēja uzklausīt LLPA viedokli par tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem pēc tikšanās ap plkst. 17.00.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 20. janvārī

LLPA gūst Ministru prezidenta atbalstu pilsētvides kā prioritārās jomas iekļaušanai ES fondu nākamajā plānošanas periodā

Vakar, 19. janvārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu mēri, izbraukuma sēdē Liepājā tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu nozīmīgus jautājumus saistībā ar Latvijas prioritātēm Eiropas Savienības ( ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodam.

Tikšanās laikā tika diskutēts par vairākiem šobrīd nozīmīgiem jautājumiem, tai skaitā, par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, 2014. - 2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu Partnerattiecību līgumu, kā arī par Pārresoru koordinācijas centra lomu Latvijas prioritāšu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam apstiprināšanā u.c. jautājumiem.

Tikšanās laikā Latvijas Republikas pilsētu domju priekšsēdētāji vienojās ar Premjeru attiecībā uz termiņa pagarinājumu priekšlikumu un papildinājumu iesniegšanai Valdības rīcības plāna darba versijai, kuru valdība aicinājusi komentēt nevalstiskajām organizācijām, nozaru asociācijām un citām interešu grupām līdz š.g.19. janvārim, kas pēc LLPA domām ir pārāk īss laiks nesen publiskotā dokumentā kvalitatīvai izvērtēšanai. LLPA savus papildinājumus Valdības rīcības plāna darba versijai iesniegs nākamās nedēļas laikā.

LLPA arī iepazīstināja Ministru prezidentu ar savu redzējumu par pilsētvidi un pilsētvides projektu nozīmi pilsētu infrastruktūras attīstībā, uzsverot nepieciešamību pilsētvidi iekļaut atbalstāmo jomu lokā. Ministru prezidents V.Dombrovskis minēja septiņas prioritārās jomas, kas atbalstāmas ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Starp prioritārajām jomām pēc Premjera redzējuma varētu tikt iekļauta ārī uzņēmējdarbība un pilsētvide.

„Uzskatu, ka V.Dombrovska izteiktais atbalsts pilsētvides kā nozīmīgas Latvijas prioritārās jomas iekļšaušanai ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir nozīmīgs solis pilsētu mērķtiecīgai un stukturētai attīstībai arī turpmāk. Ar pilsētvides projektu palīdzību pilsētas nākamajā ES fondu plānošanas periodā sniegs ieguldīgujumu gan attīstības centros, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru uzņēmējdarbībai, gan ārpus attīstības centriem. Mūsu mērķis ir radīt darba vietas pilsētās un nodrošināt mobilitāti un ērtu sasniedzamību, veicinot arī pilsētu – lauku mijiedarbību“, skaidro LLPA padomnieks Māri Kučisnkis.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 13. janvārī

Lielās pilsētas vienojās ar Izglītības un zinātnes ministriju par ciešāka dialoga veidošanu

Šodien, 13. janvārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu vadītāji, tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai pārrunātu pilsētām radušos jautājumus un neskaidrības saistībā ar izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajām reformām izglītībā.

LLPA tikšanās laikā aktualizēja vairākus ar izglītības jomu saistītus jautājumus un iepazīstināja ministru ar savu skatījumu par paredzamajām reformām izglītībā. LLPA izrādīja gatavību iesaistīties jautājumu risināšanā par uzlabojumiem izglītības jomā, lai kopīgi meklētu risinājumus izglītības kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai. Ministrs solīja turpmāk ciešāk sadarboties ar LLPA un aicināja LLPA pārstāvjus dalībai vairākās IZM darba grupās, kā arī LLPA vienojās ar ministru rīkot regulāras ikmēneša tikšanās, lai pārrunātu jautājumus par profesionālās izglītības reformām, efektīvāku vispārējās izglītības sistēmas attīstību, augstākās izglītības sistēmu un atbalstu sporta nozares izglītībai. Tāpat būtisks turpmākā dialoga jautājums ir arī par iespējamību un nepieciešamību pārejai uz galvojumu sistēmu (vaučeriem) vispārējā izglītībā.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2012. gada 12. janvārī

Lielo pilsētu vadītāji tiksies ar izglītības un zinātnes ministru R.Ķīli

Rīt, 13. janvārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tiksies ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai pārrunātu vairākus būtiskus jautājumus saistībā ar sabiedrībā izskanējušo informāciju par paredzamajām reformām izglītībā.

Tikšanās laikā plānots pārrunāt jautājumus par:

  • profesionālās izglītības reformas turpmāku īstenošanu un profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanu;
  • pāreju uz galvojumu sistēmu (vaučeriem) vispārējā izglītībā.

Tāpat tikšanās laikā tiks izrunāti arī jautājumi par priekšnoteikumiem vispārējās pamatizglītības apguvei no 6 gadu vecuma, par skolēnu noslodzes maiņu mācību gada ietvaros (mācību gada pagarināšana) un citi pašvaldībām būtiski jautājumi.

„Mēs noteikti atbalstam nepieciešamību veikt reformas, lai uzlabotu apmācību kvalitāti un padarītu izglītību konkurētspējīgāku, tādēļ arī tikšanās laikā paudīsim savu viedokli vairākos būtiskos reformas jautājumos un aicināsim ministru iesaistīt Latvijas lielās pilsētas reformu plānošanas gaitā. Republikas pilsētas, kā nacionālās attīstības centri, nodrošina visu līmeņu izglītības kvalitātes atbilstību, tādēļ uzskatām, ka pilsētu pieredze un skatījums reformu izstrādē ir nenoliedzami nozīmīgs, ” skaidro LLPA padomnieks Māris Kučinskis.

Tikšanās notiks rīt, 13. janvārī, no plkst. 12.00 LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5. Masu mediju pārstāvji ir aicināti uz sarunu ar LLPA pārstāvjiem pēc tikšanās ap plkst. 13.15.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 14. decembrī

Lielās pilsētas iesniegs savus priekšlikumus Pilsētvides prioritātes iekļaušanai ES fondu nākamajā plānošanas periodā

Šodien, 14. decembrī, tikšanās laikā ar finanšu ministru A.Vilku Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu vadītāji, vienojās iesniegt Finanšu ministrijai (FM) LLPA priekšlikumus prioritārajām jomām un pilsētvides, kā nozīmīgas prioritātes, iekļaušanai starp tām Eiropas Savienības (ES) fondu nākamajā plānošanas periodā. LLPA savus priekšlikumus iesniegs ministrijai līdz 2012. gada janvāra sākumam.

LLPA biedri, lielo pilsētu mēri, šodien ar finanšu ministru A.Vilku pārrunāja nacionālās pozīcijas izstrādes gaitu ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam. LLPA uzklausīja FM redzējumu par šī brīža definētajām prioritārajām jomām, kas apkopotas vadoties no Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) priekšizpētes, kas veikta pēc FM pasūtījuma. Ņemot vērā vairākas neskaidrības, kas izriet no sākotnējā plānu un definētajām jomām, kur iztrūkst Pilsētvides prioritāte, LLPA izteica priekšlikumu sadarboties ar ministriju nacionālās pozīcijas izstrādē. LLPA vienojās ar ministru līdz 2012. gada janvāra sākumam sagatavot priekšlikumus FM par Pilsētvides prioritātes iekļaušanu ES fondu ieviešanā nākamajā plānošanas periodā. 

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 7. decembrī

Lielo pilsētu nozīme valsts attīstībā nākotnē vēl pieaugs

Šodien, 7. decembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) 10 gades jubilejas konferencē „Latvijas lielās pilsētas – valsts izaugsmes dzinējspēks”, ko LLPA rīkoja sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un AS "Swedbank”, tika akcentēta lielo pilsētu, kā valsts sabiedrotā, loma valsts izaugsmes veicināšanā un Latvijas interešu aizstāvēšanā Eiropas Savienības (ES) institūcijās, īpaši jau nacionālo prioritāšu noteikšanā nākamajā ES fondu plānošanas periodā 2014.- 2020. gadam.

Konferenci atklāja Valsts prezidents Andris Bērziņš atzīmējot, ka „Latvijas centrālajai varai būs īpaši jādarbojas ES ietvaros, veicinot uzticības atjaunošanos, bet pamats Latvijā tam būs pašvaldības un īpaši lielās pašvaldības, kas ir arī ietekmīgākās šajā jomā.”

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Edmunds Sprūdžs konferences uzrunā uzsvēra: „Nacionālā mērogā Latvijas pilsētām ir nozīmīga loma reģionu apdzīvotības saglabāšanā, kas šobrīd ir būtiskākais izaicinājums reģionālajā attīstībā Latvijā. Tieši pilsētās koncentrējas nepieciešamie priekšnosacījumi jaunu darbavietu radīšanai un plašāka pakalpojumu klāsta nodrošināšanai arī lauku teritoriju iedzīvotājiem. Pilsētu attīstību nevar veicināt „no augšas”, jo tai svarīgi vietējos apstākļos un resursos balstīti kompleksi risinājumi, kuru ietekme sniedzas pāri pilsētu administratīvajām robežām. Tāpēc šobrīd, diskutējot par nākamā septiņu gadu perioda prioritātēm Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes procesā un kontekstā, ir būtiski panākt vienošanos par to, ka līdzšinējais atbalsts pilsētām būtu turpināms”.

Konferences dalībnieki savās prezentācijās un diskusijā iezīmēja iespējamos risinājumus valsts attīstības veicināšanā, uzsverot lielo pašvaldību lomu šai procesā. Ar savu skatījumu, vērtējumu un risinājumiem dalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, AS“ Swedbank“, Latvijas Pašvaldību savienība un LLPA, kā arī Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.

Vērtējot konferencē izskanējušos vēstījumus, LLPA padomnieks Māris Kučinskis saka, ka „šodien tika izteikts redzējums par nākotni, jo, izvēloties virzienu un mēŗķus, mēs iezīmējam to, kā dzīvosim nākotnē. Lielās pilsētas ir gatavas iesaistīties virziena iezīmēšanā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas izskanēja visās prezentācijās, ir bažas par Nacionālā attīstības plāna veidošanu, kur ļoti nozīmīgs ir tieši lielo pilsētu kā valsts ekonomikas dzinējspēka skatījums.“

"Ekonomikas izaugsme šobrīd ir Eiropas Komisijas galvenā prioritāte. ES fondi ir viens no veidiem, kā palīdzēt gan attīstīties Latvijas ekonomikai kopumā, gan samazināt atšķirības starp dažādām Latvijas teritorijām. Lielo pilsētu loma, kā rāda pats vārds, ir liela. Ja pilsētas būs pievilcīgas, tādi būs arī lauki ap tām. Taču jāatceras par divām būtiskām lietām, kas ir ne mazāk svarīgas par kopējo ES piešķīrumu. Pirmkārt, taupības apstākļos katram ieguldītajam latam jātiek ieguldītam augstas kvalitātes projektos. Otrais - naudai pie projektu īstenotājiem ir jānonāk daudz ātrāk,“ savā uzrunā teica Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Tāpat šodien, konferences laikā, LLPA biedri, lielo pilsētu mēri, parakstīja rezolūciju, ko drīzākajā laikā iesniegs ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un atbildīgajām institūcijām, aicinot paredz nākamajā ES fondu plānošanas periodā gan atbalstīt fondu līdzekļu novirzīšanu Pilsētvides prioritātei un reģionālajai attīstībai, gan iesaistīt LLPA Partneratiecību līguma sagatavošanā.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 6. decembrī

Diskutēs par Latvijas pilsētu nozīmi valsts ilgtspējīgās attīstības nodrošināšanā

Šī gada 7. decembrī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un AS "Swedbank" organizē konferenci „Latvijas lielās pilsētas – valsts izaugsmes dzinējspēks”. Konferences mērķis ir diskusiju rezultātā apzināt iespējamos risinājumus Latvijas izaugsmes veicināšanai, balstoties uz pārliecību, ka valsts izaugsmes dzinējspēks ir Latvijas lielās pilsētas. Konferenci atklās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija, svinot savu 10 gadu pastāvēšanas jubileju, rīko konferenci “Latvijas lielās pilsētas – valsts izaugsmes dzinējspēks”, lai diskusijā ar politiķiem, sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem pārrunātu pilsētu kā sabiedroto lomu Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, jo īpaši saistībā ar ES 2014.-2020.gada budžeta projektu un attīstībai pieejamajiem ES fondiem. Viens no būtiskākajiem darbiem tuvākajā laikā ir Latvijas interešu aizstāvēšana saistībā ar Eiropas Savienības daudzgadu budžeta projektu nākamajam plānošanas periodam. Latvijas lielās pilsētas vēlas akcentēt nepieciešamību ievērot visas valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību, paredzot atbalstu attīstības centriem, kā arī nozaru griezumā ņemt vērā teritoriālo dimensiju.

„Šobrīd, strauji mainīgajā pasaulē, ir nepieciešama pārdomāta virzība uz valsts izaugsmi. Virzībai jābūt orientētai uz izpratni, ka valsts attīstība jābalsta uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kuras pamatā ir stipras pilsētas. Konferencē esam aicinājuši nozares pārstāvjus izteikt savu viedokli par Latvijas izaugsmes mērķiem un nākotnes izaicinājumiem, lai kopējā diskusijā vienotos par racionālākajiem scenārijiem valsts izaugsmes veicināšanā,” skaidro Māris Kučinskis, LLPA padomnieks.

"Eiropas Komisijas ieskatā ir svarīgi ne tikai runāt par to, cik daudz Latvija saņems nākamajā ES budžetā, bet arī godīgi izvērtēt, cik kvalitatīvi nauda tikusi ieguldīta līdz šim," uzsver Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Konferences diskusijā – „Latvijas izaugsmes mērķi un nākotnes izaicinājumi” – piedalīsies finanšu ministrs Andris Vilks, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, AS ”Swedbank” Latvijā valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī eksperti.

Konference norisināsies šī gada 7. decembrī AS „Swedbank” konferenču zālē, Balasta dambī 1a, Rīgā.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem 

Rīgā, 2011. gada 24. novembrī 

Par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomnieku kļūst Māris Kučinskis

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru – pilsētu mēru sapulcē, šī gada 23. novembrī, Māris Kučinskis tika apstiprināts par LLPA padomnieku. Māra Kučinska profesionālā darbība ir ikgadēji sasaistīta ar reģionālajiem un pašvaldību lietu jautājumiem. M.Kučinskis bija Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs no 2004. līdz 2006. gadam, bijis ilggadējs Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Republikas Saeimas deputāts 9. un 10. Saeimas laikā.

„Esmu vienmēr augstu vērtējis lielo pilsētu, kā attīstības centru nozīmi Latvijas reģionālajā politikā. Ņemot vērā manu ilggadējo pieredzi vadot pašvaldību un pieredzi pašvaldību lietu jautājumos, esmu apņēmies likt lietā savas zināšanas, lai palīdzētu LLPA stiprināt pilsētu reģionālo nozīmi Latvijas kopējā ekonomikas attīstībā”, skaidro M.Kučinskis, LLPA padomnieks. 

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 9. novembrī

Pilsētu vadītāji gatavos pārskatu par plānoto valsts budžeta konsolidācijas pasākumu ietekmi uz pilsētu pašvaldībām

Šodien, 9. novembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu vadītāji, tikās ar jaunās valdības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu. Tikšanās laikā tika pārrunāti šobrīd aktuālākie jautājumi pašvaldībām - valsts budžeta 2012. gadam konsolidācijas pasākumi un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājums.

"Neapšaubāmi, pašvaldību jautājumi ir manas darbības prioritāte numur viens. Tāpēc par ļoti būtisku veiksmīgai sadarbībai ar pašvaldībām un to organizācijām uzskatu regulāru viedokļu apmaiņu aktuālajos jautājumos. Vienošanās un konstruktivitāte būtu tie atslēgas vārdi, kuri balstītu mūsu darbību turpmāk. Tas nozīmē - diskusiju rezultātā radušos vienotu viedokli, kas pamatots ar reāliem, konkrētiem un pragmatiskiem argumentiem. Ņemot vērā to, ka nākamā gada budžets jau ir sastādīts, konkrēts darbs, iesaistot diskusijā pašvaldības, varētu sākties jau tūlīt, bet tā rezultāts kļūtu redzams 2013.gada budžeta pieņemšanā,” saka Edmunds Sprūdžs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Tikšanās laikā LLPA biedri iepazīstināja ministru ar situāciju un savu viedokli par valsts budžeta veidošanas gaitu. Kā zināms, valsts budžetā lielākās izdevumu

pozīcijas ir saistītas ar sfērām, kuras ir gan valsts, gan pašvaldību atbildībā, piemēram, ar sociālo sfēru, izglītības un veselības nozarēm, tāpēc pašvaldībām savlaicīgi, jau pirms pašvaldību budžetu pieņemšanas, jāzina, kādas pārmaiņas ir gaidāmas.

Ņemot vērā to, ka tikai vakar vakarā Finanšu ministrijas interneta mājas lapā tika publiskota informācija par plānotajiem pasākumiem valsts budžeta 2012. gadam konsolidācijā, LLPA šodien vērsa ministra uzmanību uz to, cik liela nozīme ir pašvaldību viedoklim šajā jautājumā.

„Mūs neapmierina budžeta veidošanas gaita un konsolidācijas pasākumu izstrāde, par ko pašvaldības uzzina tikai kā par jau notikušu faktu. Šī brīža paredzamie pasākumi pilsētu pašvaldību vadītājus neapmierina un tie neizbēgami atsauksies uz pašvaldību budžetiem. Diemžēl tas kārtējo reizi parāda, ka valstij pašvaldības nav prioritāte”, atzīst Inesis Boķis, LLPA prezidents, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.

Izvērtējot paredzamo pasākumu plānu 2012. gada valsts budžetam, LLPA šodien pieņēma lēmumu, ka tiks aprēķināta šo budžeta konsolidācijas pasākumu tiešā un netiešā ietekme uz katras pilsētas budžetu un jau piektdien, 11. novembrī, iesniegti šie aprēķini Latvijas Pašvaldību savienībā ( LPS). LLPA aicinās LPS rīkot ārkārtas sēdi, lai pārrunātu kopējo situāciju par budžeta konsolidācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldībām.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumā LLPA iepazīstināja ministru ar šī brīža situāciju. Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tika izveidotas viena līmeņa pašvaldības, tomēr likumā tika saglabāts sadalījums republikas nozīmes pilsētas un novadi un arī finanšu nepieciešamības sadalē saglabāja sadalījumu, kas pēc būtības ir republikas nozīmes pilsētu atbalsts novadu pašvaldībām. Vienlaicīgi jāuzsver, ka, analizējot esošo situāciju, redzams, ka lielākās atšķirības pastāv nevis starp republikas nozīmes pilsētām un novadiem, bet tieši starp novadu pašvaldībām.

Esošā Likuma redakcija paredzēja šo nevienlīdzīgo situāciju saglabāt līdz 2012. gadam, diemžēl darbs pie jaunā PFI likuma koncepcijas ir iekavējies, un nu jau ir skaidrs, ka nākamajā gadā republikas pilsētu atbalstu novadu pašvaldībām plānots turpināt. Veicot grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2011. gadam”, tika paredzēts, ka Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinus 2012. gadam, piemēro likuma „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 9. panta sestajā daļā noteiktos demogrāfisko kritēriju īpatsvarus (56. pants). Kā arī tika pagarināts termiņš, līdz kuram Ministru kabinets iesniedz Latvijas Republikas Saeimai likumprojektu Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, tagad tas ir noteikts 2011. gada 31. decembris.

Diemžēl Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā likumprojekta apspriešanas gaita un virzība liek apšaubīt to, ka likumprojekts tiks iesniegts Saeimā noteiktajā termiņā.

„Uzskatām, ka izlīdzināšanai ir jābūt ne tikai pašvaldību starpā, bet arī valstij ir būtiski jāpalielina sava dotācija Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Valstij ir jāuzņemas atbildība par līdzsvarotu reģionālās politikas izveidi un vienmērīgu valsts attīstību”, skaidro I.Boķis.

LLPA uzsvēra, ka vēlas redzēt likuma „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” tālāko virzību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem virzieniem un aicināja ministru rīkot atsevišķu tikšanos, lai pārrunātu tālāko šī procesa gaitu. 

 


 

 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 8. novembrī 

Lielo pilsētu vadītāji tiksies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru 

Rīt, 9. novembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tiksies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, lai pārrunātu vairākus pilsētām nozīmīgus jautājumus, tai skaitā 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumus un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumu.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem, ko LLPA pārrunās ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, ir valsts budžeta 2012. gadam konsolidācijas pasākumi.

„Atbilstoši starptautisko aizdevēju prasībām valdībai būs jāizstrādā 2012. gada konsolidācijas priekšlikumi, kas šoreiz neizbēgami nozīmē budžeta izdevumu samazinājumu, un arvien biežāk ir dzirdami valsts amatpersonu izteikumi par to, ka šoreiz konsolidācijas smagums būs jāiznes pašvaldībām. Kā zināms, valsts budžetā lielākās izdevumu pozīcijas ir saistītas ar sfērām, kuras ir gan valsts, gan pašvaldību atbildībā, piemēram, sociālā sfēra, izglītības un veselības nozares, tāpēc pašvaldībām savlaicīgi, jau pirms pašvaldību budžetu pieņemšanas, būtu jāzina, kādas pārmaiņas ir gaidāmas,” skaidro Inesis Boķis, LLPA prezidents, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.

Tāpat dienas kārtībā ir jautājums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tika izveidotas viena līmeņa pašvaldības, tomēr likumā Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika saglabāts sadalījums republikas nozīmes pilsētas un novadi un arī finanšu nepieciešamības sadalē saglabāja sadalījumu, kas pēc būtības ir republikas nozīmes pilsētu atbalsts novadu pašvaldībām. Esošā likuma redakcija paredzēja šo nevienlīdzīgo situāciju saglabāt līdz 2012. gadam, diemžēl darbs pie jaunā PFI likuma koncepcijas ir iekavējies, un nu jau ir skaidrs, ka nākamajā gadā republikas pilsētu atbalstu novadu pašvaldībām plānots turpināt. Tika pagarināts termiņš, līdz kuram Ministru kabinets iesniedz Latvijas Republikas Saeimai likumprojektu Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, tagad tas ir noteikts 2011. gada 31. decembris.

„Diemžēl Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā likumprojekta apspriešanas gaita un virzība liek apšaubīt to, ka likumprojekts tiks iesniegts Saeimā noteiktajā termiņā,” norāda I.Boķis.

Tikšanās notiks rīt, 9. novembrī, plkst. 11.00 LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5. Masu mediju pārstāvji ir aicināti uz sarunu ar LLPA pārstāvjiem pēc tikšanās ap plkst. 12.00.

 


 

Lielo pilsētu vadītāji vienojās ar Valsts prezidentu par regulāru sadarbību

Šodien, 24. augustā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri - lielo pilsētu vadītāji - tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu pilsētām aktuālākos jautājumus un vienotos par regulārām tikšanās reizēm un sadarbību pilsētām nozīmīgu jautājumu risināšanā. LLPA informēja prezidentu par situāciju vairākos būtiskos jautājumos un abpusēji vienojās aktīvi sadarboties, lai uz konstruktīvu diskusiju un pilsētu sniegto priekšlikumu pamata tiktu risināti valsts attīstībai svarīgi jautājumi.

Aktuālākais jautājums tikšanās laikā bija Eiropas Savienības (ES) fondu apguve un Latvijas gatavība valsts interešu aizstāvēšanā sarunās ar citām ES dalībvalstīm. LLPA pēc tikšanās ar atbildīgajām nozaru ministrijām ir konstatējusi, ka Latvija nav gatavasarunām par ES daudzgadu budžetu 2014.- 2020. gadam. LLPA vērsa Valsts prezidenta uzmanību uz nepieciešamību apvienot politiķus un ekspertus Latvijas interešu aizstāvēšanai attiecībā uz jauno finanšu perspektīvu 2014.-2020. gadam Eiropas Savienībā, kur Latvijai jānodrošina tās attīstībai nepieciešamais finansējums – ne mazāks kā iepriekšējā periodā. Tādēļ asociācijas biedri sarunas laikā aicināja Valsts prezidentu iesaistīties procesa pārraudzīšanā.

Otrs būtisks jautājums, par ko LLPA informēja Valsts prezidentu, bija pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tika izveidotas viena līmeņa pašvaldības, tomēr Likumā tika saglabāts sadalījums republikas nozīmes pilsētas un novadi un arī finanšu nepieciešamības sadalē saglabāja sadalījumu, kas pēc būtības ir republikas nozīmes pilsētu atbalsts novadu pašvaldībām. Analizējot esošo situāciju, redzams, ka lielākās atšķirības pastāv nevis starp republikas nozīmes pilsētām un novadiem, bet tieši starp novadu pašvaldībām. Esošā likuma redakcija paredzēja šo nevienlīdzīgo situāciju saglabāt līdz 2012. gadam, līdz nav pieņemts jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, diemžēl darbs pie jaunā izlīdzināšanas likuma koncepcijas ir iekavējies un nu jau ir skaidrs, ka nākošajā gadā tiks plānots republikas pilsētu atbalstu novadu pašvaldībām turpināt.

Tāpat tika izskatīts jautājums par Valsts budžeta 2012. gadam veidošanu un paredzētajiem konsolidācijas pasākumiem. Kā zināms valsts budžetā lielākās izdevumu pozīcijas ir saistītas ar sfērām, kuras ir gan valsts, gan pašvaldību atbildībā, piemēram, sociālā sfēra, izglītības un veselības nozare, tāpēc pašvaldībām savlaicīgi jau pirms pašvaldību budžetu pieņemšanas būtu jāzina, kādas pārmaiņas ir gaidāmas.

Pašvaldības ir tieši ieinteresētas valsts ekonomikas atveseļošanā, tāpēc LLPA vērsa uzmanību uz to, ka LLPA ir gatavi diskusijai par 2012. gada budžeta projekta izstrādes gaitu un par iespējām LLPA līdzdarboties šajā procesā. 

Pie sociālās stabilitātes nodrošināšanas valstī, ne mazāk būtisks jautājums pašvaldībām saistīts ar plānoto valsts atbalsta likvidēšanu sociālās palīdzības jomā, kas būtiski samazinās sociālo pakalpojumu un palīdzības apjomu iedzīvotājiem. Grozījumi likumā „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” un paredz ar 2012. gada 1. janvāri atcelt valsts sniegto atbalstu pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai iedzīvotājiem, kas palielinās pašvaldību finanšu izdevumu apjomu. Ņemot vērā minēto, LLPA vērš uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams pārskatīt valsts iespējas sniegt finansiālu atbalstu pašvaldībām.

 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 23. augustā

Lielo pilsētu mēri tiksies ar Valsts prezidentu, lai runātu par Latvijas nesagatavotību sarunām par ES daudzgadu budžetu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir konstatējusi, ka Latvija nav gatava sarunām par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2014.- 2020. gadam, un rīt, 24. augustā, tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, vērsīs prezidenta uzmanību uz situācijas nopietnību. LLPA aicinās Valsts prezidentu aktīvi iesaistīties šī procesa pārraudzīšanā, lai nodrošinātu pienācīgu, kvalitatīvu un kompetentu Latvijas valsts pozīciju definēšanu un to aizstāvēšanu Eiropas Savienībā.

„LLPA, pēc iepazīšanās ar šī brīža situāciju sarunā ar Ārlietu ministriju un Finanšu ministriju, ar nožēlu secināja, ka Latvija nav gatava valsts interešu un prioritāšu aizstāvēšanai sarunās ar citām ES dalībvalstīm, jo Latvijā nav ne definētas valsts prioritātes, ne arī izstrādāts Nacionālais attīstības plāns nākamajam finanšu periodam. Šādas neizdarības dēļ ir iespējams, ka Latvija nākamajā ES daudzgadu budžetā varētu saņemt par 1 miljardu eiro mazāk finansējuma, nekā iepriekšējā periodā. ES fonda līdzekļi ir nozīmīgs pilsētu attīstības instruments, tādēļ esam nopietni satraukušies par šī brīža procesa virzību un mūsu valsts pozīcijas pārstāvniecības sarunu kvalitāti”, skaidro LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Ņemot vērā informāciju, ar ko LLPA iepazinās 11. augusta tikšanās laikā ar Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, ir jāsecina, ka:

  1. Latvija nav definējusi valsts prioritātes, jo nav izstrādāts Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam, līdz ar to Latvijas valsts pozīcijas tiek izstrādātas, balstoties uz tanī brīdī pieejamo informāciju un nozaru spēju ātri sagatavot nepieciešamos argumentus;
  2. vājš un nepietiekams politiskais lobijs ES institūcijās par Latvijas interesēm – diemžēl šis aspekts ir saistīts ar mainīgo politisko situāciju valstī.

Tāpat tikšanās laikā ar A.Bērziņu LLPA pārrunās sekojošus jautājumus:

  • valsts budžets 2012. gadam un konsolidācijas pasākumi;
  • pašvaldību finanšu izlīdzināšana;

  • sociālās stabilitātes nodrošināšana valstī;
  • sadarbības formas starp Latvijas Valsts prezidentu un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

Tikšanās notiks rīt, 24. augustā, plkst. 14.00 Valsts prezidenta kancelejā. LLPA biedri, republikas pilsētu mēri, atbildēs uz mediju jautājumiem pirms vai pēc tikšanās pie Prezidenta pils, Pils laukumā 3.

 


 

Informācija medijiem 

01.06.2011.

LLPA un LDDK vienojās par sadarbību

Šodien, 1. jūnijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) parakstīja vienošanos par sadarbības turpināšanu, lai arī turpmāk abpusēji veicinātu darba devēju un pašvaldību sadarbību un sociālā dialoga attīstību. Galvenie darba devēju un pašvaldību sadarbības uzdevumi turpmākai sadarbībai:

  • finanšu resursu pieejamība un investīcijas;
  • attīstības un teritorijas plānošana;

  • izglītība, inovācija un zinātne;
  • komercdarbība un publiskā-privātā partnerība;

  • nodarbinātība un reģionālā attīstība;
  • veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi;
  • vides aizsardzība un dabas resursu apsaimniekošana;

  • transports un infrastruktūra;
  • kā arī citas jomas, ja par to vienojas attiecīgā pašvaldība, darba devēju organizāciju un arodbiedrību organizāciju pārstāvji. 

 


 

Informācija medijiem

31.05.2011

LLPA un LDDK parakstīs vienošanos par sadarbības turpināšanu

Rīt, 1. jūnijā, plkst. 13.00,Mazā Jaunielā 5, Rīgā, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) parakstīs vienošanos par sadarbības turpināšanu, lai arī turpmāk abpusēji veicinātu darba devēju un pašvaldību sadarbību sociālā dialoga attīstībai. Vienošanās veicinās labvēlīgu sociāli ekonomisko apstākļu radīšanu - uzņēmējdarbības aktivitāti un darba vietu radīšanu.

LDDK sadarbība ar LLPA aizsākās 2006. gadā, parakstot sadarbības līgumu, kas balstījās uz līdzsvarotu reģionālo attīstību Latvijas uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai. Vienošanās laikā, pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam, neatlaidīgam LDDK un reģionālo darba devēju organizāciju darbam un pašvaldību vadītāju sapratnei, vairākās pilsētās nostiprināta sadarbība starp darba devējiem, darba ņēmējiem un pašvaldību, dibinot Trīspusējās konsultatīvās sadarbības padomes.

Sadarbības līgumi un konsultatīvās padomes šobrīd ir izveidotas Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Rēzeknē unJelgavā. Šādā veidā tiek nodrošināta uzņēmēju un darbinieku iesaiste novadam un pilsētai nozīmīgu jautājumu risināšanā, kas skar izglītību un nodarbinātību, infrastruktūru un sniedz būtisku atbalstu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Lai veidotu atbalstošu un stabilu uzņēmējdarbības vidi reģionos, darba devējiem būtiski ir sadarboties gan nacionālajā, gan reģionālā līmenī ar lēmumu pieņēmējiem. LDDK kā lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā sniegs atbalstu sadarbības veicināšanai ar lielākajām Latvijas pilsētām, lai rastu savstarpēju izpratni par prioritātēm darba devējus interesējošos jautājumos šodien un ilgtermiņā.”

Organizācijas – LDDK un LLPA, turpmāk plāno sadarboties, ne tikai, lai izveidotu un stiprinātu trīspusējo konsultāciju mehānismus LLPA biedru pilsētās, bet arī lai kopīgi sadarbotos viedokļu saskaņošanā par nacionālo un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu kvalitatīvu izstrādi.

LLPA prezidents Leonīds Salcevičs: „Tikai sadarbībā mēs varam stabilizēt ekonomisko situāciju valstī, lai nostātos uz atjaunotnes ceļa, saliedējot politiskos, ekonomiskos un sabiedriskos spēkus. Esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados pašvaldību loma iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanā pieaugs. Būs jārod iespējas piesaistīt uzņēmējus un atjaunot nodarbinātību, gādāt par sociālo, izglītības un veselības pakalpojumu, kā arī infrastruktūras pieejamību ierobežotas finanšu pieejamības apstākļos.”

Līdzsvarota attīstība iespējama, vienojoties par uzņēmējdarbības atbalstu un nodarbinātības veicināšanu sociālā dialoga ietvaros, kur pie sarunu galda kā līdzatbildīgi partneri ir pašvaldība, darba devēju un arodbiedrību organizācijas. Darba devējiem aktuālie jautājumi, kas jārisina sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, ir sekojoši:

  • finanšu resursu pieejamība un investīcijas;
  • attīstības un teritorijas plānošana;

  • izglītība, inovācija un zinātne;
  • komercdarbība un publiskā-privātā partnerība;

  • nodarbinātība un reģionālā attīstība;
  • veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi;

  • vides aizsardzība un dabas resursu apsaimniekošana;
  • transports un infrastruktūra;

  • kā arī citas jomas, ja par to vienojas attiecīgā pašvaldība, darba devēju organizāciju un arodbiedrību organizāciju pārstāvji.

Tikšanās un sadarbības līguma parakstīšana notiks š.g. 1. jūnijā plkst. 13.00 LLPA biroja telpās, Mazā Jaunielā 5, Rīgā.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 6. aprīlī

Latvijas Lielo pilsētu vadītāji Rīgā tiksies ar Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem

Šodien, 6.aprīlī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri tieksies ar pārstāvjiem no Eiropas Komisijas misijas Latvijā un Starptautiskā Valūtas fonda misijas Latvijā. Tikšanās mērķis ir pārrunāt tādus jautājumus kā 2011. – 2012. gada valsts budžeta konsolidācija, izmaiņas nekustāmā īpašuma nodoklī, kā arī starptautiskā aizdevuma atdošanas termiņa pārstrukturizēšana no vidēja termiņa uz ilgtermiņu.

Šodien, plkst. 13.30, stundu pēc atgriešanās no vizītes Briselē, Latvijas Lielo pilsētu mēri tiksies ar Eiropas Komisijas misijas vadītāju Latvijā Gabrielu Gudiči (Gabriele Giudice) un Starptautiskā Valūtas fonda misijas vadītāju Latvijā Marku Grifitu (Mark Griffiths), lai pārrunātu pilsētām nozīmīgus jautājumus.

Tikšanās laikā LLPA vērsīs aizdevēju uzmanību uz to, ka recesija Latvijā vēl turpinās, tādēļ būtu jādomā par iespēju pārstrukturizēt starptautisko aizdevumu no vidējā termiņa uz ilgtermiņu.

Viens no tematiem, kuru pārrunās tikšanās laikā, ir 2011. – 2012.gada valsts budžeta konsolidācija. Konsolidācijas veiktie pasākumi jau ir būtiski pasliktinājuši pašvaldību finansiālo stāvokli, palielinot pašvaldību izdevumus, samazinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī uzliekot papildus slogu pilsētu iedzīvotājiem. LLPA uzskata, ka, šādi turpinot, tiek apdraudēta pilsētu spēja veikt savas likumu noteiktās autonomās funkcijas.

Cits sarunu temats būs izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī, jo tas ir otrs lielākais pašvaldību nodokļu ieņēmumu avots.

„Nebūtu pieļaujama nepārdomātu un sasteigtu lēmumu pieņemšana, kas rada papildus administratīvo slogu pašvaldībām, kā arī samazina faktiski iekasēto nekustāmo īpašumu nodokļa ieņēmumu apjomu pašvaldību budžetos. Valsts nodokļu politikai ir jābūt vērstai uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, vienlaicīgi nodrošinot stabilus nodokļu ieņēmumus gan valsts, gan pašvaldības budžetos, uzlabojot nodokļu iekasēšanu. Tālākās izmaiņas nodokļu palielināšanas virzienā ir iespējamas tikai tad, kad mainīta visas sabiedrības attieksme pret nodokļu maksāšanu.”, skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors. 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Brisele,

2011. gada 5. aprīlī

Lielo pilsētu vadītāji Briselē pārrunā Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda (ESF) prioritātes un finanšu apguvi.

Vakar, 4. aprīlī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri – lielo pilsētu domju priekšsēdētāji – Briselē tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru pārstāvjiem unReģionālās politikas ģenerāldirektora vietnieku Normundu Popēnu un pārrunāja kohēzijas politikas nākotni, iespējamo finanšu sadalījumu un Eiropas Sociālā fonda iespējas pēc 2013.gada.

Kohēzijas politika šobrīd Briselē un visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir prioritāte un viena no apspriestākajām tēmām, jo šā gada jūnijā Eiropas Komisija plāno publicēt priekšlikumu par kohēzijas politikas prioritātēm un nosacījumiem nākamajam programmēšanas periodam pēc 2013.gada.

„Eiropas Komisijas pārstāvji vairākkārtīgi uzsvēra, ka finanšu instrumenti un to sadalījums kohēzijas politikas realizēšanai pēc 2013.gada būs saistīts ar to, kā mums veicas ar finansējuma apgūšanu šajā periodā, un apgūtie līdzekļi būs bāze sarunām par finansējumu nākamajā periodā. Tikpat svarīga būs naudas apgūšanas kvalitāte, jo attiecīgās uzraugošās institūcijas pievērš ļoti lielu uzmanību programmu un projektu kvalitātei, kā arī pieļauto kļūdu līmenim tajos. Smaga finansiālā situācija šajos gados bijusi ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, tādēļ jebkura nekvalitatīva fonda apguve donorvalstīs var izraisīt bažas un diskusijas par piešķiramo līdzekļu apjomu un sadali nākamajā periodā,” saka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš.

 Tikšanos laikā Eiropas Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka gan kohēzijas politikai, kurai ir bijusi tik nozīmīga loma pēdējo desmit gadu laikā, būs nozīmīga vieta arī nākamā budžeta ietvarā. Nākamā perioda atslēgas vārdi – efektivitāte, orientēšanās uz rezultātu un saskaņotība ar Eiropas Savienības līmenī un nacionālajā līmenī pieņemtiem stratēģiskiem dokumentiem. Vienlaikus politikas rezultātiem ir jākļūst redzamākiem, tā ir vairāk jākomunicē. Šīs vadlīnijas attieksies arī uz Eiropas Sociālo fondu, kuru plānots ciešāk sasaistīt ar kohēzijas politiku un rast risinājumus kombinēšanai ar citiem fondiem, lai šādā veidā novērstu jomu pārklāšanos un sniegtu atbalstu nacionālo attīstības stratēģiju fragmentēšanas novēršanā. Komisijas pārstāvji aicināja LLPA sniegt savu redzējumu un priekšlikumus, kas varētu nodrošināt labākās prakses fondu efektīvākai apgūšanai.

 „Ļoti būtiski ir tas, ka nākamā perioda finansējumu kohēzijas politikas īstenošanai plānots sasaistīt ar ES 2020 stratēģiju un tās pieciem prioritārajiem virzieniem, Baltijas jūras stratēģiju un citiem stratēģiskajiem dokumentiem, kā arī plānots radīt jaunu dokumentu - investīciju un attīstības sadarbības kontraktu starp Eiropas Komisiju ar katru ES dalībvalsti par galvenajiem katras valsts ekonomiskās attīstības principiem. Tā kā pilsētas ir ekonomikas virzītāji Latvijā un investīciju centri, kuros tiek īstenota lielākā daļa projektu, tad Asociācijai ir neapšaubāma interese būt informētiem par šo jautājumu un vēlme sniegt savu ieguldījumu šī dokumenta izstrādē,” turpina LLPA izpilddirektors J.Kalviņš.

„Diskusijā par kohēzijas politikas attīstību pēc teritoriālā vai nozaru principa varēja secināt, ka arī nākamajā programmēšanas periodā dalībvalstu kompetencē lielā mērā būs noteikt finansēšanas prioritātes. Tāpat ir skaidrs, ka jebkurā valstī pilsētas ir ekonomiskās un radošās attīstības centri, tādēļ mēs viennozīmīgi iestājāmies par to, lai pilsētvides komponente un finansējums tai tiktu palielināts,” turpina J.Kalviņš.

No Eiropas Komisijas puses izskanēja, ka tiek meklēti visi iespējamie risinājumi, lai vienkāršotu projektu administrēšanu, samazinātu administratīvās izmaksas un citus birokrātiskos šķēršļus, kas apgrūtina projektu izstrādi un ieviešanu.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Brisele,

2011. gada 5. aprīlī

LLPA: Latvijas attīstībai ir kritiski svarīgi panākt brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbības termiņa pagarināšanu. 

Tikko noslēgusies Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru – lielo pilsētu domju priekšsēdētāju – tikšanās ar Konkurences ģenerāldirektorāta pārstāvi Blanca Rodriguez Galindo, kas specializējas reģionālā atbalsta jomā, lai pārrunātu iespējas un lēmumu pieņemšanas grafiku attiecībā uz speciālo ekonomisko zonu darbības termiņa pagarinājumu Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Rēzeknē. Pilsētas iesniegs papildu informāciju par reālajiem ieguvumiem pēc īpašo ekonomisko zonu izveides un priekšlikumiem, kas ļaus Eiropas Komisijai pilnveidot šobrīd pieejamo informāciju par situāciju Latvijā un kas tiks izmantota pie reģionālās atbalsta shēmu nosacījumu izvērtēšanas.

2017.gadā beidzas Latvijā izveidoto brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbības termiņš. Latvija ir viena no valstīm, kuru šobrīd ir smagi skārusi globālā ekonomiskā krīze, kuras sekas īpaši smagi izpaužas Latvijas reģionos, kuros valda liels bezdarbs un dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems. Tādēļ, veicot reģionālā atbalsta sniegšanas nosacījumu saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, kritisks ir jautājums par nosacījumiem speciālo ekonomisko zonu un brīvostu turpmākai darbībai, lai uzņēmēji un investori jau šobrīd gūtu pārliecību par investīciju un uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām, kas veicinās ekonomisko attīstību Latvijas pilsētās.

 „Ņemot vērā citu valstu pieredzi un apzinoties brīvostu un speciālo ekonomisko zonu nozīmi reģionu attīstībā, jaunu darba vietu veidošanā un esošo saglabāšanā, rūpniecības un tirdzniecības attīstībā, eksporta un tranzīta caur Latviju veicināšanā, Latvijas valdībai ir ļoti aktīvi jādiskutē un jāaizstāv Latvijas pozīcija un vajadzības Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā jau šobrīd, un mēs esam gatavi sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai rezultātā atbildīgās institūcijas Latvijā un Eiropas Komisijā pieņemtu lēmumu par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu darbības termiņa maksimālu pagarinājumu. Tas ļaus arī turpmāk izmantot priekšrocības investoru piesaistei un reģionu ekonomiskās attīstības sekmēšanai Latvijā,” saka LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Minētais speciālo ekonomisko zonu un brīvostu darbības termiņa pagarinājums ir cieši saistīts arī ar konkurētspējas paaugstināšanu valstī kopumā, jo līdzīgi reģionālās attīstības instrumenti kaimiņu valstīs ir ar ilgāku darbības termiņu un tuvākajā nākotnē mūsu valsts speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas kļūs mazāk konkurētspējīgas salīdzinājumā ar kaimiņu valstu brīvostām salīdzinoši īsa darbības termiņa ietekmē. Piemēram, Klaipēdas un Kauņas brīvo ekonomisko zonu darbības termiņš ir līdz 2045.gadam, Baltkrievijas (Vitebskas, Gomeļ –Raton u.c.) brīvo ekonomisko zonu- līdz 2050.gadam, Polijas (kopā 14 speciālās ekonomiskās zonas, t.sk., Lodzas, Katovices, Suvalku SEZ) - līdz 2020.gadam.

Tikšanās laikā konkurences ģenerāldirektorātā domju priekšsēdētāji ieguva informāciju arī par provizorisko lēmumu pieņemšanas grafiku, saskaņā ar kuru šogad notiek atbalstu mehānismu efektivitātes izvērtēšana un aktīvas diskusijas ar dalībvalstīm, savukārt līdz 2012.gada beigām Eiropas Komisija plāno pieņemt skaidru lēmumu attiecībā uz nosacījumiem un kritērijiem, lai valstis vai reģioni varētu iegūt reģionālo atbalstu. Līdz 2013.gadam plānots apstiprināt izveidotās speciālo ekonomisko zonu kartes, bet nākamajos mēnešos pēc kartes apstiprināšanas, plānots izstrādāt atbilstošās programmas un aktivitātes.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 4. aprīlī

Lielo pilsētu vadītāji Briselē tiksies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem

Šodien, 4. aprīlī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri – lielo pilsētu domju priekšsēdētāji - dodas darba vizītē uz Briseli, lai tiktos ar Eiropas Savienības (ES) komisāru un ģenerāldirektoru pārstāvjiem, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci ES Ilzi Juhansoni, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienesta direktoru.

Divu dienu vizītes laikā Latvijas lielo pilsētu domju vadītāji Reģionālās politikas ģenerāldirektorātā informēs par situāciju Latvijā un pārrunās Kohēzijas politikas prioritātes, finanšu instrumentus un sadalījumu pēc 2013. gada, kas īpaši būtiska Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedru attīstībai.

Tāpat tikšanās laikā pilsētu vadītāji iniciēs jautājumu par Latvijai pieejamo finansējumu sociālajai jomai no Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem šobrīd un pēc 2013. gada, īpaši uzsverot jautājumus par iespējām vidējā gadu gājuma cilvēkus pielāgot darba tirgus vajadzībām un atgriezt darba tirgū, kā arī ESF atbalsta mehānismu izmantošanu cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalstam. Atsevišķa tikšanās paredzēta sarunai par finanšu instrumentiem projektiem, kas saistīti ar atjaunojamajiem energoresursiem.

Tāpat sarunās pilsētu domju priekšsēdētāji aizstāvēs speciālo ekonomisko zonu un brīvostu darbības termiņa pagarināšana, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju reģionā. Šobrīd tas noteikts līdz 2017. gadam, lai gan virknē kaimiņvalstu brīvo ekonomisko zonu darbības termiņš ir noteikts līdz 2045. gadam.

Tāpat notiks sarunas par sadarbību un atbalstu veiksmīgai Latvijas automaģistrāļu, dzelzceļa infrastruktūras un ātrgaitas vilciena satiksmes attīstībai, lai veicinātu pasažieru pārvadājumus gan Austrumu, gan Rietumu virzienā. Tiks spriests arī par ekonomiskās, transporta un tūrisma sadarbības stiprināšanu ar Krieviju.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 14. janvārī

Lielo pilsētu vadītāji tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski

Šodien, 14. janvārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu mēri, tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai aktualizētu vairākus šobrīd nozīmīgus jautājumus pilsētu pašvaldībām. Viens no būtiskākajiem pārrunu jautājumiem bija valsts budžeta konsolidācijas pasākumi 2011. gadā un jau izstrādātā budžeta grozījumu ietekme uz pašvaldību budžetiem.  

Tā kā lielo pilsētu pašvaldību budžeti ir jāpieņem tuvākajā laikā, tad LLPA kā pirmo un aktuālāko jautājumu tikšanās laikā pārrunāja  2011. gada valsts budžetā paredzētos papildu konsolidācijas pasākumus un to ietekmi uz pašvaldībām. Ministru prezidents V.Dombrovskis un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka paredzētie konsolidācijas pasākumi neskars ne iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne arī nekustamā īpašuma nodokli, kas ir galvenās pašvaldību ieņēmumu sadaļas.  Ministru prezidents arī uzsvēra, ka budžeta konsolidācija attiecās uz visām publiskās pārvaldes truktūrām, tādēļ skars arī pašvaldības. 

Pārrunājot jautājumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) principu, LLPA lūdza valdību un Finanšu ministriju aktīvāk meklēt kompromisu, apkopot priekšlikumus un viedokļus risinājumam, lai līdz 2012. gadam jaunajā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā tiktu rasts problēmas risinājums.  Kā zināms, deviņām Latvijas Republikas pilsētām, kurās dzīvo vairāk kā 51% iedzīvotāju no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita un tiek saražots vairāk kā 75% IKP, PFI noteiktais finanšu nepieciešamības sadalījums starp pilsētām un novadiem attiecībā 47/53 nav atbilstošs un nav vērsts uz vienlīdzīgu attīstību. To apliecina tas, ka četrām no republikas pilsētām (Liepāja, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne), kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju valstī, jāsaņem dotāciju no valsts budžeta. Tieši netaisnīgais finanšu izlīdzināšanas sadalījums radījis situāciju, ka četras nabadzīgākās pašvaldības valstī ir republikas pilsētas, kas uzskatāmi parāda, ka pašvaldību finanšu mehānisms ir jāpilnveido, nodrošinot saimnieciski pamatotu resursu sadalījumu starp pašvaldībām.Ministru prezidents V.Dombrovskis attiecībā uz šo jautājumu vērsa uzmanību uz to, ka šai gadā ir piešķirtas specialās dotācijas tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju, , lai risinātu radušos situāciju un novērstu nevienlīdzību. 

Tikka pārrunāts arī jautājums par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības daudzgadu budžetam 2014. -  2020. gadam, kur LLPA biedri vērsa valdības uzmanību uz to, cik nozīmīgi ir visām nozaru ministrijām koncetrēties uz noteiktiem prioritārajiem virzieniem. Ministru prezidents un Finanšu ministrija, atbildot uz šo jautājumu, vērsa klātesošo uzmanību uz to , ka šobrīd ir jāsagaida Eiropas Komisijas viedoklis par izvirzītajām prioritātēm,, kas tiks saņemts š.g. jūnija/ jūlija mēnesī un tikai pēc tam būs zināmi skaidri principi par galvenajām prioritātēm, finansiālo sadalījumu un varēs identificēt Latvijai stratēģiksi nozīmīgus projektus. Ministru prezidents V.Dombrovskis arī norādīja, ka nākamajam plānošanas periodam Latvijai ir svarīgi divi virzieni: Kohēzijas politika, saglabājot tās esošo formu un apjomu, kā arī kopējā lauksaimniecības politika, kur jāvirzās uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu vai godīgāku sadalījumu.

Attiecībā uz jautājumu par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā“, LLPA biedri vienojās ar klātesošajiem Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, ka turpmāk lielo pilsētu pārstāvji tiks aktīvāk aicināti piedalīties darba grupās un sanāksmēs, jo LLPA ir aktīvi piedalījusies priekšlikumu izstrādē un sava viedokļa formulēšanā. 

Tikšanās laikā tika skarts arī jautājums par reģionālajām un vietājām televīzijām. LLPA biedri informēja Ministru prezidentu un klātesošos Satiksmes ministrijas pārstāvjus par reģionālo televīziju neapmierinātību ar šī brīža situāciju un pagaidu risinājumu -  piedāvātajiem nezidevīgajiem raidlaikiem Latvijas Televīzijas 7 kanālā, kas atstāj iespaidu uz skatītāju sasniedzamību un reklāmdevēju interesi.  Abas puses vienojās, ka diskusija par šo jautājumu jāturpina un jāmeklē risinājums, kā nodrošināt reģionālo un vietējo televīziju darbību. 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2011. gada 13. janvārī

Lielo pilsētu vadītāji tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski

Rīt, 14. janvārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu mēri, tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai aktualizētu vairākus šobrīd nozīmīgus jautājumus pilsētu pašvaldībām. Viens no būtiskākajiem pārrunu jautājumiem būs valsts budžeta konsolidācijas pasākumi 2011. gadā un jau izstrādātā budžeta grozījumu ietekme uz pašvaldībām.  

„Lielās pilsētas vērš uzmanību uz to, ka jau līdz šim veiktie konsolidācijas pasākumi ir būtiski pasliktinājuši pašvaldību finansiālo stāvokli, tai skaitā gan samazinot pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan radot papildu izdevumus pašvaldību budžetos, gan palielinot nodokļu slogu iedzīvotājiem.  LLPA uzskata, ka valdībai, turpinot konsolidācijas nolūkā pieņemt lēmumus ar kuriem samazinās pašvaldību ieņēmumi vai palielinās izdevumi, var tikt nopietni apdraudētas pašvaldību spējas veikt savas ar likumu noteiktās autonomās funkcijas“, skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors. 

Tikšanās laikā tiks skarti vairāki nozīmīgi jautājumi, kas risināmi tuvākajā laikā.

Tikšanās dienas kārtība:

  1. Papildus plānotie budžeta konsolidācijas pasākumi 2011. gadā.
  2. Fiskālās disciplīnas likuma projekta izstrādes gaita, tā darbības principi un plānotā ietekme uz pašvaldībām. 
  3. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas princips.
  4. Latvijas gatavošanās Eiropas Savienības daudzgadu budžetam 2014. - 2020. gada plānošanas periodam.
  5. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā“.
  6. Reģionālo un vietējo televīziju turpmākā pastāvēšana. 

Tikšanās notiks šī gada 14. janvārī no plkst. 11.00 Ministru kabinetā. 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 8. decembrī

Lielās pilsētas vēlreiz aktualizē jautājumu par reģionālo televīziju apraides nodrošināšanu

Šodien, 8. decembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, tikās ar satiksmes ministru Uldi Auguli.  Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija un iespējamie risinājumi Latvijas reģionālo televīziju digitālās apraides nodrošināšanai pēc 2011. gada 1. janvāra, kā arī jautājumi saistībā ar finansējumu sabiedriskajam transportam 2011. gadā.

Tikšanās laikā reģionālo televīziju pārstāvji informēja ministru par radušos situāciju, kad no 2011. gada 1. janvāra tiek pārtraukta reģionālo televīziju translācija virszemes pārraides režīmā.  Savukārt LLPA vēlreiz apstiprināja lielo pilsētu pozīciju šajā jautājumā, norādot, ka steidzami jāmeklē risinājumi reģionālo televīziju turpmākās darbības nodrošināšanai.

„Reģionālās televīzijas darbojas kā kanāls, caur kuru pašvaldības informē vietējos iedzīvotājus un visu sabiedrību kopumā par tās administratīvajā teritorijā nozīmīgiem notikumiem, turklāt ar reģionālās televīzijas palīdzību pašvaldības var nodrošināt civilās aizsardzības uzdevumus un plānus informācijas sniegšanā iedzīvotājiem. Pie pašreiz piedāvātajiem nosacījumiem reģionālās televīzijas neizdzīvos un reģionu iedzīvotāji zaudēs sev būtisku informācijas kanālu. Tādēļ LLPA aktīvi iesaistās šī jautājuma risināšanā, un pozitīvi vērtējam to, ka situācijas risināšanā iesaistījusies  arī Satiksmes ministrija”, skaidro LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš,.

LLPA aicināja satiksmes ministru U.Auguli ņemt vērā pašreizējo situāciju saistībā ar reģionālajām televīzijām un iesaistīties problēmas risināšanā. LLPA un reģionālo televīziju piedāvājums ir vienoties par pārraides testa režīma pagarināšanu vismaz uz nākamā gada pirmo ceturksni.  Šai laikā būs iespēja turpināt sarunas, meklējot abpusēji pieņemamu kompromisu, kas nodrošinātu darbības turpināšanu reģionālajām televīzijām. 

Satiksmes ministrs apliecināja savu izpratni par situāciju un solīja nākamās nedēļas laikā sadarbībā ar reģionālajām televīzijām, Ekonomikas ministriju un Lattelecom meklēt kompromisu. 

LLPA jau iepriekš ir aktualizējusi jautājumu par reģionālo televīziju digitālo apraidi un iepazinusies ar Lattelecom vadības viedokli tikšanās laikā LLPA, kad tika pausta arī reģionālo televīziju pārstāvju nostāja šajā jautājumā.

LLPA ar ministru pārrunāja arī jautājumus par nākamā gada finansējumu sabiedriskajam transportam. LLPA vienojās ar satiksmes ministru, ka ministrija virzīs LLPA sagatavotos priekšlikumus grozījumiem „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” par finansējuma avotu zaudējumu segšanai pilsētas nozīmes maršrutos. U.Augulis solīja, ka Satiksmes ministrija iesniegs šos grozījumus Saeimā uz 2. lasījumu.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 7. decembrī

Lielo pilsētu mēri ar satiksmes ministru pārrunās reģionālo televīziju apraides nodrošināšanu

Rīt, 8. decembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, tiksies ar satiksmes ministru Uldi Auguli, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Latvijas reģionālo televīziju digitālās apraides nodrošināšanu un to turpmāku pastāvēšanu, kā arī jautājumus saistībā ar finansējumu sabiedriskajam transportam 2011. gadā. 

LLPA jau iepriekš ir aktualizējusi jautājumu par reģionālo televīziju digitālo apraidi un iepazinusies ar Lattelecom vadības viedokli tikšanās laikā LLPA, kad tika pausta arī reģionālo televīziju pārstāvju nostāja šajā jautājumā.

LLPA sanāksmē pārrunās arī sabiedriskā transporta finansējuma jautājumus, jo šobrīd nav skaidri zināms, cik lielus papildu izdevumus pašvaldību budžetā radīs ministriju izdevumu samazinājums, un Latvijas lielo pilsētu vadītāji ir noraizējušies par to, kādu ietekmi izdevumu samazinājums Satiksmes ministrijai, saskaņā ar 2011. gada budžeta konsolidācijas pasākumiem, varētu atstāt uz finansējumu sabiedriskajam transportam.

Tikšanās notiks 8. decembrī plkst. 12.00 LLPA birojā, Mazā Jaunielā 5, Rīgā.  Mediju pārstāvjiem būs iespēja tikties ar asociācijas biedriem pēc sapulces plkst.13.30. 


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 7. decembrī

Lielo pilsētu pašvaldību policijas vienojās par ciešāku sadarbību ar iekšlietu ministriju un Valsts policiju

Šodien, 7. decembrī, pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas iniciatīvas notika lielo pilsētu pašvaldības policijas priekšinieku, Jēkabpils un Valmieras pilsētas pašvaldības izpildirektoru tikšanās ar iekšlietu ministri L.Mūrnieci, kuras laikā tika pārrunāti jautājumi par pašvaldības policijas un Valsts policijas sadarbību sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, kā arī jauniem sadarbības modeļiem ar Iekšlietu ministriju.

Tikšanās laikā Iekšlietu ministrija un Valsts policija informēja par līdzšinējo sadarbību ar pašvaldības policiju un to atzina par labu un konstruktīvu.  Abas puses pārrunāja jomas, kur būtu nepieciešama lielāka pašvaldības policijas iesaiste, nodrošinot nepieciešamo informācijas apmaiņu, kā arī jautājumus, kur sadarbību varētu uzlabot. 

„Mūsu tikšanās mērķis bija pārrunāt un vienoties par ciešākas sadarbības attīstību ar Valsts policiju un Iekšlietu ministriju kā valsts iekšējās drošības pārraugu, iezīmēt jomas, kur savstarpēja sadarbība dos pozitīvākus rezultātus kopējai drošības uzlabošanai iedzīvotājiem, kā arī pārrunāt konkrētus jautājumus lielo pilsētu pašvaldības policiju darbā, piedāvājot risinājumus darbības uzlabošanai. Mēs atzinīgi vērtējam, ka ministrija iezīmēja konkrētus darbības soļus vairāku jautājumu tālākai risināšanai, kā arī, izprotot atšķirības starp novadiem un lielajām pilsētām, turpmāk atsevišķi uzklausīs tieši lielo pilsētu pašvaldību viedokli svarīgu stratēģisku jautājumu izskatīšanas gaitā“, skaidro Jānis Geduševs, Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks, LLPA eksperts pašvaldības policijas jautājumos.   

Tikšanās laikā tika pārrunāts jau ilgstoši pašvaldību interesējošo jautājumu uzmanības lokā esošais jautājums par atskurbtuvēm, ko šobrīd finansē pašvaldības, kaut gan atskurbtuvju uzturēšana nav attiecināma uz pašvaldībām. Iekšlietu ministre L.Mūrniece solīja vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, solot atbalstu vienota risinājuma meklēšanā. Tāpat L.Mūrniece aicināja pašvaldību policiju aktīvāk sūtīt savus ierosinājumus un idejas likumdošanas uzlabojumiem.

Tika pārrunāta arī sadarbība Eiropas Savienības (ES) projektu realizācijā, kas skar pilsētu drošībspējas uzlabošanu, kā arī ciešāka sadarbība visa veida ES projektos, vienojoties par abpusēju informācijas apmaiņu. Abas puses atzina, ka jāstiprina saite starp pašvaldības policiju un Iekšlietu ministriju, kuru struktūrvienības strādā pie projektu koorinēšanas. 


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 3. decembrī

Lielās pilsētas sveic Rīgas Pašvaldības policiju 20. gadadienā

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) atzinīgi novērtē līdzšinējo sadarbību starp lielo pilsētu pašvaldības policijām un sveic Rīgas Pašvaldības policiju 20. gadadienā. 

„Šobrīd, kad valstī vērojama ekonomiskā lejupslīde, sociālā spriedze un dzīves līmeņa pazemināšanās, kas nes sev līdzi izmaiņas sabiedrībā, ir nenovērtējams policijas darbs. Šajā laikā mums ir nepieciešami jauni un racionāli risinājumi drošības nodrošināšanai.

Tā vietā, lai turpinātu lieki „cilāt” jautājumu par „būt vai nebūt” pašvaldības policijai, ir jāpieliek visas pūles ciešākas sadarbības veicināšanai starp valsts un pašvaldību policiju un kopīgi jāvirzās uz mērķi - sabiedriskās drošības un kārtības uzturēšana. Tādēļ LLPA turpinās stiprināt sadarbību lielo pilsētu pašvaldību policiju starpā, lai kopīgi risinātu svarīgākos jautājumus un problēmas veiksmīgākai darbībai,” saka LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš. 


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 24. novembrī

Lielās pilsētas neatbalsta plānotos pašvaldību budžeta samazinājuma pasākumus

Šodien, 24. novembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu mēri, kopsapulcē pārrunāja valsts budžeta veidošanas gaitu un budžeta konsolidācijas pasākumu ietekmi uz pilsētu budžetiem. LLPA neatbalsta plānotos pasākumus, kā rezultātā palielinātos pašvaldību budžetu izdevumu daļa. 

LLPA kopsapulcē kā galvenais jautājums bija jaunā valsts budžeta veidošanas radītās problēmas un to ietekme uz lielo pilsētu pašvaldībām. Sēdes laikā tika pārrunāti kopējie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi, kuru ietekmi uz pašvaldībām šobrīd nevar prognozēt, jo pagaidām nav skaidri zināma ministriju izdevumu samazinājuma pasākumu ietekme uz pašvladību budžetiem.

Tāpat LLPA pārrunāja plānotās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs un izskatīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)  samazinājumu par labu sociālā budžeta ieņēmuma palielinājumam. Paredzēto izmaiņu rezultātā samazināsies pašvaldību budžeta ieņēmumi. Latvijas Republikas pilsētu domju priekšsēdētāji ierosināja paaugstināt valsts garantiju plānotajiem ieņēmumiem no šī brīža 92% uz 100%. 

Lielo pilsētu mēri apsprieda izmaiņas arī nekustamā īpašuma nodoklī un vienojās, ka, ņemot vērā šī gada pieredzi, kad netiek sasniegtas NĪN ieņēmumu prognozes, nepieciešams 2011. gada NĪN prognozi noteikt 70% apmērā. Tas sakrīt ar reālo iekasējamību, jo NĪN šobrīd netiek iekasēts vidēji 30% apmērā.

LLPA arī uzskata, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanā noteiktais finanšu nepieciešamības sadalījums starp pilsētām un novadiem attiecībā 47/53 ir netaisnīgs pret pilsētām, tādēļ nepieciešams pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, mainot esošo proporciju un nodrošinot saimnieciski pamatotu resursu sadalījumu starp pašvaldībām.

LLPA arī izskatīja jautājumu par ģimeņu pabalstu izmaiņām un vienojās par kopēju nostāju - nepārņemt ģimeņu pabalstu izmaksāšanas procesu pašvaldību pārziņā, kā tas tiek plānots, bet būt gataviem sniegt valstij informāciju par trūcīgo iedzīvotāju skaitu. 

Sapulces ietvaros LLPA pārstāvji tikās arī ar SIA „Lattelecom” valdes priekšsēdētāju J.Gulbi un pārrunāja jautājumu par reģionālo televīziju digitālās apraides turpmāku nodrošināšanu. J.Gulbis informēja LLPA un klātesošos reģionālo televīziju pārstāvjus par turpmākajām reģionālo televīziju apraides nodrošināšanas iespējām un plānotajām izmaksām pēc 2011. gada 1. janvāra. Reģionālo televīziju pārstāvji pauda savu skatījumu par iespējamiem risinājumiem, uzsverot, ka pie esošās finansiālās situācijas piedāvātās izmaksas digitālajai apraidei „Lattelecom” tīklā nav iespējamas un, pārtraucot kanālu darbību pēc nākamā gada 1. janvāra, reģionālās televīzijas beigs eksistēt.

„Reģionālās televīzijas ir ne tikai reģionu interešu paušanas kanāls, bet arī nozīmīgs instruments civilās aizsardzības nodrošināšanai. Valsts drošības interesēs ir garantēt informācijas pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam un reģionos to var nodrošināt tieši vietējie mediju kanāli”, skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors.

LLPA vienojās šo jautājumu tuvākajā laikā pārrunāt gan ar Latvijas Nacionālo radio un televīzijas padomi, gan arī Satiksmes ministriju. 


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 23. novembrī

Lielo pilsētu mēri pārrunās problēmas valsts budžeta izstrādes gaitā

Rīt, 24. novembrī, notiks Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru, lielo pilsētu mēru, kopsapulce, kur kā galvenais jautājums tiks apskatītas problēmas saistībā ar valsts budžeta veidošanu un tā ietekmi uz  lielo pilsētu pašvaldībām.

Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju kopsapulces dienas kārtībā, pārrunājot ar valsts budžeta 2011. gadam veidošanu saistītās problēmas, tiks aktualizēti vairāki jautājumi:

  1. Valsts budžeta konsolidācijas pasākumi un to ietekme uz pašvaldību budžetiem; mērķdotāciju samazinājums sabiedriskajam transportam.
  2. Pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes un pazemināto likmju paaugstināšanas ietekme uz 2011. gada budžetu.
  3. Pašvaldību budžetu ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par labu sociālā budžeta ieņēmumu palielinājumam.
  4. Izmaiņas mājokļu aplikšanā ar nekustamā īpašuma nodokli un to ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju.
  5. Plānotās izmaiņas ģimeņu pabalstos.

Sapulces ietvaros LLPA pārstāvji tiksies arī ar SIA „Lattelecom” valdes priekšsēdētāju J.Gulbi un pārrunās jautājumu par reģionālo televīziju digitālās apraides nodrošināšanu.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 13.oktobrī

LLPA ierosina samazināt piegādātāju apvienību lomu iepirkumos

Šodien Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) notika pilsētu Eiropas Savienības fondu speciālistu tikšanās ar Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) pārstāvjiem, kuri pārrunāja pilsētu speciālistu sagatavotos jautājumus par ES iepirkumu konkursu un sarunu procedūru sagatavošanas un izvērtēšanas problemātiku un iespējamiem risinājumiem.

Tikšanās laikā LLPA speciālisti ierosināja samazināt piegādātāju apvienību lomu iepirkumos, jo praksē novērojamas situācijas, kad kvalifikācijas un pieredzes kritēriju izpildi nodrošina viens uzņēmums, taču faktisko līguma izpildi veic cits uzņēmums bez atbilstošās pieredzes. Kā risinājums šādos gadījumos kalpotu prasība apvienībai, kas uzvarējusi, veidot pilnsabiedrību, kurā visi uzņēmumi uzņemtos solidāru atbildību par projekta kvalitāti.

Tāpat tika pārrunātas problēmsituācijas, kad pilsētu izsludinātos projektos tiek iesniegti nepamatoti lēti piedāvājumi, kurā pretendents nespēj pierādīt izmaksu pamatotību un pasūtītājs drīkst noraidīt piedāvājumu. Kā tipiskākie argumenti tika nosaukti atsaukšanās uz komercnoslēpumu vai it kā nelikvīdo materiālu esamību noliktavās un to izmantošana, ko IUB atzina par nepietiekamiem argumentiem un, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ļauj pilsētām noraidīt šādus piedāvājumus.

Tāpat LLPA speciālisti īpašu uzmanību pievērsa saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas problemātikai. IUB kā tipiskākās kļūdas vērtēšanā norādīja pretendenta kvalifikācija kritērija iekļaušana, ja tas tieši neattiecas uz iepirkuma priekšmetu, garantijas un izpildes termiņa kritērija precizēšana, lai izslēgtu interpretācijas no pretendenta puses, kā arī nepieciešamu pēc precīziem un mērāmiem izvirzīto kritēriju vērtēšanas mehānismiem. Tāpat IUB ieteica izskatīt iespēju tehniskajās specifikācijās iekļaut funkcionālos kritērijus, piemēram, izmantošanas mērķi, nevis kritēriju noteikt ciparu izteiksmē.

Tika pārrunāti arī jautājumi par pilsētu iespējām izsludināt iepirkumu ārkārtas apstākļos, ja nolīgtais izpildītājs bankrotējis, nepabeidzot projektu, autoruzraudzības līgumu pagarināšanas nosacījumi, likviditātes kritērija virs 1.0 ieviešanu, mākslīgi sadalīto iepirkumu principus, bet IUB informēja par izmaiņām Publisko iepirkumu likumā.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 4. oktobrī

Atklāta Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis Javier Gayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbu ceļojošā izstāde Jūrmalā

Spānijas Karalistes vēstniecības Latvijā (Vēstniecība) sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) organizētā ceļojošā izstāde „Ceļojuma piezīmes” ar Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis JavierGayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbiem no šodienas, 4. oktobra, būs apskatāma Jūrmalā. Šī ir izstādēs pēdējā pieturvieta pēc Latvijas lielo pilsētu apceļošanas.

Izstāde Jūrmalā būs apskatāma no š.g. 4. oktobra līdz 29. oktobrim Jūrmalas mākslinieku namā, Muižas ielā 6, Jūrmalā.

Spānijā daudz ir dzirdēts runājam par Luisu un Blanku, par viņu attiecībām ar Romu Itālijā un Spāniju. Šo attiecību rezultāts ir skatāms jaunajā izstādē „Ceļojuma piezīmes”. Spožums, aizrautība, apbrīna, smags darbs, relikvijas, templis, paradīze, realitāte, ticība un cerība, bet darbs pāri visam, pāri spēku izsīkumam.

Mākslinieku izstāde, kurā ietilpst vairāk kā 20 gleznas, apceļoja visas deviņas Latvijas lielās pilsētas – Rīgu, Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Rēzekni, Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Jūrmalu. 

Šis ir jau otrais gads, kad Vēstniecības un LLPA veiksmīgas sadarbības rezultātā tiek rīkota Spānijas mākslinieku izstāde Latvijā. Pagājušajā gadā spāņu gleznotājas Marijas Domingesas Lino personālizstāde apceļoja 7 Latvijas lielās pilsētas (Ventspili, Valmieru, Liepāju, Rēzekni, Jēkabpili, Daugavpili, Jelgavu) un guva atsaucību no izstādes apmeklētāju puses.

„Esam gandarīti par šo sadarbību ar Spānijas Karalistes vēstniecību Latvijā, jo jau otro gadu kopēja projekta ietvaros Latvijas pilsētu iedzīvotājiem tuvāk pienāk pasaules mākslinieku daiļrade. Šādas ceļojošās izstādes paver plašāku skatu mākslas pasaulē un tuvina kultūras ne tikai caur galvaspilsētas iedzīvotājiem, bet tieši reģionos. Mēs ceram uz sadarbību arī turpmāk un strādāsim pie tā, lai arī mūsu mākslinieku darbiem būtu iespēja aizceļot līdz Spānijai”, skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors. 


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 15. septembrī

Lielās pilsētas sadarbosies ar VID informācijas apmaiņas un nodokļu iekasēšanas jomās

Šodien, 15. septembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu vadītāji, tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori N.Jezdakovu. Tikšanās laikā tika pārrunāti vairāki jautājumi, tai skaitā  situācija pašvaldībās attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) iekasēšanu. Abas puses vienojās par ciešāku sadarbību, lai turpmāk nodrošinātu informācijas apmaiņu un palielinātu IIN ieņēmumus. 

Latvijas lielajās pilsētās tiek īstenota lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu, tai skaitā liela apjoma infrastruktūras projekti, kuros daļa finansējuma paredzēta darba algām, taču IIN ieņēmumu daļa pilsētu budžetos pieaugusi mazāk nekā plānots. 

„Gan lielo pilsētu pašvaldības, gan Valsts ieņēmumu dienests ir ieinteresēts palielināt ieņēmumus no IIN, līdz ar to nākotnē vēlamies aktīvāk sadarboties un aktīvāk iesaistīties nodokļu nemaksāšanas novēršanā, lai ES līdzfinansēto projektu investīcijas maksimāli atgrieztos pašvaldībās caur IIN, kas ir lielākā pašvaldību ieņēmumu sadaļa,„ skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors.

 Tāpat tika pārrunāta sarežģītā situācija, kas radusies šobrīd, kad nav vēl apstiprināti jaunie Ministru kabineta noteikumi „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” un iepriekšējie vairs nav spēkā kopš š.g. 30. jūnija.  VID informēja LLPA, ka radusies situācija ir pārrunāta ar LR Finanšu ministriju un pieņemts risinājums, ka pagaidām nodokļi tiek piemēroti pēc iepriekšējiem noteikumiem.  Tāpat VID skaidroja, ka jaunajos grozījumos attiecībā uz nodokļu piemērošanu nav gaidāmas īpašas izmaiņas. 

Nākamā tikšanās VID ar LLPA notiks jau pēc divām nedēļām, kad sīkāk tiks pārrunātas konkrētas sadarbības formas un abpusējā informācijas apmaiņa.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 15. septembrī

Pārrunās nodokļu administrēšanas problēmas pašvaldībās

Šodien, 15. septembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri, lielo pilsētu vadītāji, tiksies ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori N.Jezdakovu, lai kopīgi pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar nodokļu administrēšanas un nodokļu normu piemērošanas kārtību un ar to saistītās problēmas Latvijas pašvaldībās. 

Tikšanās laikā LLPA un Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārrunās šādus jautājumus:\

  • Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas ietekme uz Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu darbību pilsētās (kompetences sadalījums).
  • Ministru kabineta noteikumu projekts „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

„Šī brīža situācijā, kad nav pieņemti jaunie Ministru kabineta noteikumi un iepriekšējie vairs nav spēkā, rodas konflikta situācija starp nodokļu maksātājiem un nodokļu administrāciju, jo neeksistē normatīvais regulējums, un situācija kļūst brīvi interpretējama. Rodas lielas un nevajadzīgas problēmas strīdu risināšanā ar nodokļu maksātājiem. Lielo pilsētu mēri pārrunās radušos problēmu ar VID, lai rastu risinājumu situācijas atrisinājumam”, skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors.

Kā zināms, 2009. gada 1. decembrī LR Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), kas stājās spēkā ar 2010. gada 1. janvāri un ar kuru noteica, ka Ministru kabinetam jāizstrādā jauni IIN likuma normu piemērošanas noteikumi līdz š.g. 30. jūnijam. No 2010. gada 1. jūlija iepriekšējie IIN likuma normu piemērošanas noteikumi (Ministru kabineta noteikumi Nr.793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”) nav spēkā, bet jauno noteikumu projekts vēl nav pieņemts.

Tikšanās notiks š.g. 15. septembrī no plkst. 13.15 Valsts ieņēmumu dienestā, Smilšu ielā 1, Rīgā.


 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 6. septembrī

Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis Javier Gayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbu izstāde ir atceļojusi uz Rēzekni 

Spānijas Karalistes vēstniecības Latvijā (Vēstniecība) sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) organizētā ceļojošā izstāde „Ceļojuma piezīmes” ar Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis JavierGayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbiem no šodienas, 6. septembra, būs apskatāma Rēzeknē.

Izstāde Rēzeknē būs apskatāma no 6. septembra līdz 30. septembrim Rēzeknes pilsētas Centrālās bibliotēkas konferenču zālē, Atbrīvošanas aleja 81.

Spānijā daudz ir dzirdēts runājam par Luisu un Blanku, par viņu attiecībām ar Romu Itālijā un Spāniju. Šo attiecību rezultāts ir skatāms jaunajā izstādē „Ceļojuma piezīmes”. Spožums, aizrautība, apbrīna, smags darbs, relikvijas, templis, paradīze, realitāte, ticība un cerība, bet darbs pāri visam, pāri spēku izsīkumam.

Mākslinieku izstāde, kurā ietilpst vairāk kā 20 gleznas, jau apceļojusi lielāko daļu Latvijas lielo pilsētu un projekts noslēgsies ar izstādi Jūrmalā š.g. oktobrī. 

Šis ir jau otrais gads, kad Vēstniecības un LLPA veiksmīgas sadarbības rezultātā tiek rīkota Spānijas mākslinieku izstāde Latvijā. Pagājušajā gadā spāņu gleznotājas Marijas Domingesas Lino personālizstāde apceļoja 7 Latvijas lielās pilsētas (Ventspili, Valmieru, Liepāju, Rēzekni, Jēkabpili, Daugavpili, Jelgavu) un guva atsaucību no izstādes apmeklētāju puses.


2010. gada 25. augustā

INFORMĀCIJA PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM

Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pateicas LR Saeimai par pieņemto lēmumu atlikt akcīzes nodokļa dabasgāzei piemērošanu.

 „Mēs, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, augstu novērtējam Saeimas deputātu spēju rast kompromisu jautājumā par akcīzes nodokli dabas gāzei, kas ietekmētu visus Latvijas iedzīvotājus, un izsakām gandarījumu par lēmumu atlikt akcīzes piemērošanu vismaz līdz 2011. gada 30. jūnijam,” saka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš.

 Jau iepriekš minētās organizācijas aicināja Saeimas deputātus rast kompromisu, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļautu pārciest šo ekonomiski sarežģīto periodu, jo nākamā gada budžeta papildināšanai plānotie līdzekļi no akcīzes nodokļa dabasgāzei piemērošanas neatsver tos riskus un papildu izdevumus, kas tiktu uzlikti uz pilsētu, novadu, uzņēmēju un mājsaimniecību pleciem.

Tāpat organizācijas uzsvērušas, ka akcīzes nodokļa dabas gāzei piemērošana jau šajā apkures sezonā, kad iedzīvotāju parādi par iepriekšējo periodu dažās pilsētās sasniedz pat 48% no gadā maksājamās summas, var apdraudēt apkures sezonas uzsākšanu, jo siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem var pietrūkt naudas līdzekļu, par ko iegādāties dabasgāzi. Turklāt apkures izmaksu kāpums visvairāk ietekmē mazāk turīgos pilsētu iedzīvotājus, vēl vairāk palielinot pašvaldību budžetu izdevumu sadaļu sociālo funkciju veikšanai.


2010. gada 17. augustā

INFORMĀCIJA PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM

Aicina Saeimu rast kompromisu jautājumā par akcīzes nodokli dabasgāzei

Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina LR Saeimu vienoties un rast kompromisu jautājumā par akcīzes nodokļa dabasgāzei piemērošanu.

Jau iepriekš minētās organizācijas ir uzsvērušas, ka akcīzes nodokļa gāzei piemērošana jau šajā apkures sezonā, kad iedzīvotāju parādi par iepriekšējo periodu dažās pilsētās sasniedz pat 48% no gadā maksājamās summas, var apdraudēt apkures sezonas uzsākšanu, jo siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem var pietrūkt naudas līdzekļu, par ko iegādāties dabasgāzi. Turklāt apkures izmaksu kāpums visvairāk ietekmē mazāk turīgos pilsētu iedzīvotājus, vēl vairāk palielinot pašvaldību budžetu izdevumu sadaļu sociālo funkciju veikšanai. 

Organizācijas pilnībā atbalsta atjaunojamo resursu izmantošanu siltuma ražošanā, tomēr Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas, kas atbalsta atjaunojamo energoresursu ieviešanu, tika izsludinātas tikai 2009. gada pirmajā pusē, bet pirmie līgumi tika noslēgti 2009. gada beigās. Turklāt viena no programmām vēl tiek uzlabota un tiks atkārtoti izsludināta 2010. gada beigās, kas nozīmē, ka projektu iesniegšana, vērtēšana, līguma slēgšana un finansējuma saņemšana prasīs vēl vismaz 6 - 12 mēnešus. Tātad pirmie ar ES fondu līdzekļiem atbalstītie projekti varētu tikt realizēti tikai sākot ar 2012. gadu.

„Nākamā gada budžeta papildināšanai plānotie līdzekļi no akcīzes nodokļa dabasgāzei piemērošanas neatsver tos riskus un papildu izdevumus, ko Saeima vēlas uzlikt uz pilsētu, novadu, uzņēmēju un mājsaimniecību pleciem. Mēs aicinām Saeimas deputātus rast kompromisu, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļautu pārciest šo ekonomiski sarežģīto periodu,” saka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš.

LDDK norāda, ka, paceļot akcīzes nodokli dabas gāzei jau šogad, Latvija tiek nostādīta nevienlīdzīgā situācijā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstu darba devējiem un patērētājiem, kas, sadārdzinoties energoresursiem, samazina Latvijas konkurētspēju.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 16. augustā

Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis Javier Gayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbu izstāde ir atceļojusi uz Jēkabpili. 

Spānijas Karalistes vēstniecības Latvijā (Vēstniecība) sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) organizētā ceļojošā izstāde „Ceļojuma piezīmes” ar Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis JavierGayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbiem no šodienas, 16. augusta, būs apskatāma Jēkabpilī.

Izstāde Jēkabpilī būs apskatāma no 16. augusta līdz 3. septembrim Krustpils pilī, Jēkabpils vēstures muzejā, Rīgas ielā 216 B.

Spānijā daudz ir dzirdēts runājam par Luisu un Blanku, par viņu attiecībām ar Romu Itālijā un Spāniju. Šo attiecību rezultāts ir skatāms jaunajā izstādē „Ceļojuma piezīmes”. Spožums, aizrautība, apbrīna, smags darbs, relikvijas, templis, paradīze, realitāte, ticība un cerība, bet darbs pāri visam, pāri spēku izsīkumam. Mākslinieku izstāde, kurā ietilpst vairāk kā 20 gleznas, būs skatāma dažādās Latvijas pilsētās līdz pat šā gada novembrim.

Izstāde jau viesojās Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā, Valmierā un Jelgavā. Izstādes grafiks līdz gada beigām būs šāds: Rēzekne - septembrī un Jūrmala - oktobrī.

Šis ir jau otrais gads, kad Vēstniecības un LLPA veiksmīgas sadarbības rezultātā tiek rīkota Spānijas mākslinieku izstāde Latvijā. Pagājušajā gadā spāņu gleznotājas Marijas Domingesas Lino personālizstāde apceļoja 7 Latvijas lielās pilsētas (Ventspili, Valmieru, Liepāju, Rēzekni, Jēkabpili, Daugavpili, Jelgavu) un guva atsaucību no izstādes apmeklētāju puses.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 26. jūlijā

Aicina Saeimu nepiemērot akcīzes nodokli dabas gāzei

Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija nosūtījusi Saeimas priekšsēdētājam aicinājumu šodienas ārkārtas sesijas sēdē atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto un iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par akcīzes nodokli””, tā atliekot akcīzes nodokļa dabas gāzei piemērošanu līdz 2014. gadam saskaņā ar ES direktīvu 2003/96/EK, kā arī aicinot siltumapgādē saglabāt samazinātu PVN likmi 10% apmērā.

„Latvijas mājsaimniecību budžetos maksa par siltumu veido pat līdz 80% no visiem komunālajiem maksājumiem. Situācijā, kad jau šobrīd iedzīvotāji ar grūtībām spēj veikt siltuma maksājumus un gāzes cenu plānots palielināt par aptuveni 30%, jauna akcīzes nodokļa piemērošana vēl vairāk palielinātu maksājumu slogu, kas visbūtiskāk ietekmēs Latvijas mazāk turīgos iedzīvotājus. Šobrīd iedzīvotāju parādi par iepriekšējo apkures periodu dažās pilsētās sasniedz pat 48% no gadā maksājamās summas par siltumenerģiju,” saka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Tāpat akcīzes nodokļa piemērošanas atlikšana radītu iespēju siltumuzņēmumiem pāriet uz vietējā kurināmā izmantošanu siltumapgādē. 

Organizācijas arī vēlas vērst likumdevēju uzmanību uz to, ka sociālo problēmu saasināšanos valstī būtiski var ietekmēt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes siltumapgādei atcelšana. Ņemot vērā šī brīža sociāli ekonomiskos apstākļus, nav pieļaujama maznodrošināto iedzīvotāju skaita palielināšanās Latvijā, tā vēl vairāk palielinot slogu uz pašvaldību budžetiem, tādēļ aicinām saglabāt samazināto PVN likmi (10%) siltumapgādei.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 26. jūlijā

Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis Javier Gayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbu izstāde apskatāma Jelgavā.

Spānijas Karalistes vēstniecības Latvijā (Vēstniecība) sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) organizētā ceļojošā izstāde „Ceļojuma piezīmes” ar Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis JavierGayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbiem no šodienas, 26. jūlija būs apskatāma Jelgavā.

Izstāde Jelgavā būs apskatāma no 26. jūlija līdz 13. augustam Jelgavas mākslas muzejā , Akadēmijas ielā 10.

Spānijā daudz ir dzirdēts runājam par Luisu un Blanku, par viņu attiecībām ar Romu Itālijā un Spāniju. Šo attiecību rezultāts ir skatāms jaunajā izstādē „Ceļojuma piezīmes”. Spožums, aizrautība, apbrīna, smags darbs, relikvijas, templis, paradīze, realitāte, ticība un cerība, bet darbs pāri visam, pāri spēku izsīkumam. Mākslinieku izstāde, kurā ietilpst vairāk kā 20 gleznas, būs skatāma dažādās Latvijas pilsētās līdz pat šā gada novembrim.

Izstāde jau viesojās Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā un Valmierā. Izstādes grafiks līdz gada beigām būs šāds: Jēkabpils - augusta otrajā pusē, Rēzekne - septembrī un Jūrmalā oktobrī.

Šis ir jau otrais gads, kad Vēstniecības un LLPA veiksmīgas sadarbības rezultātā tiek rīkota Spānijas mākslinieku izstāde Latvijā. Pagājušajā gadā spāņu gleznotājas Marijas Domingesas Lino personālizstāde apceļoja 7 Latvijas lielās pilsētas (Ventspili, Valmieru, Liepāju, Rēzekni, Jēkabpili, Daugavpili, Jelgavu) un guva atsaucību no izstādes apmeklētāju puses.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 21. jūlijā

Aicina veidot pilsētām labāku nodokļu un sociālo pabalstu politiku.

Šodien, 21. jūlijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministri D.Staķi, ekonomikas ministru A.Kamparu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta p.i. G.Strautmani un Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālās attīstības ekspertu A.Teteru, lai pārrunātu nozīmīgus jautājumus saistībā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu pilsētās, nodokļu politiku , kā arī siltumapgādes situāciju pilsētās, iedzīvotāju parādsaistības un iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai. 

D.Staķe atzina, ka kopumā pašvaldības ir ieinteresētas ekonomiskās aktivitātes pieaugumā savā teritorijā, tomēr pastāv faktori, kas šo ieinteresētību zināmā mērā deformē. Piemēram, pašreizējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales mehānisms un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma rada visizdevīgāko situāciju tā saucamajām „guļamvagonu” pašvaldībām. Tāpat arī pašvaldību ieņēmumiem šobrīd nav sasaistes ar saimnieciskās darbības nodokļiem.

Lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību sociālekonomiskajā attīstībā, D.Staķe uzskata, ka nepieciešams noteikt nekustamā īpašuma nodokli kā pašvaldību nodokli, dodot tām tiesības noteikt nodokļa likmi likumā noteiktās robežās. Savukārt veicot izmaiņas IIN piemērošanā, būtu jānodrošina nodokļa apjoma saglabāšana pašvaldību budžetos, palielinot pašvaldības daļu.

Tāpat uzņēmuma ienākuma nodokļa atskaitījuma daļai jābūt kā pašvaldību ieņēmumiem, kas ieskaitāma pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Papildus D.Staķe piedāvā noteikt pašvaldībām tiesības ieviest vietējās nodevas.

Arī ekonomikas ministrs A.Kampars apstiprināja , ka ir gatavs atbalstīt ideju par nekustāmā īpašuma nodokļa likmes noteikšanu pa labu pašvaldībām un lielāku rīcības brīvību pašvaldībām nodokļu jautājumā. Ministrs atzina, ka tas, ka tagad pašvaldībām ir mazas iespējas regulēt nodokļus ir nepareizi. LLPA biedri apsolīja nākt ar priekšlikumiem šī jautājuma sakārtošanā. 

„Mēs priecājamies, ka ministri izprot un zina šo problēmu būtību , kā arī sola meklēt risinājumus situācijas uzlabošanai. Lielās pilsētas ir ieinteresētas lai būtu skaidri noteikti spēles noteikumi attiecībā uz nodokļu fiskālo politiku, tajos punktos, kas skar pašvaldības. Problēma ir jārisina saprātīgi, ņemot vērā atbilstošo situāciju, kam attiecīgi jāveido normatīvo aktu bāze,” skaidro Jānis Kalviņš LLPA izpilddirektors.

Tika pārrunāta arī situācija siltumapgādē pilsētās, kas rāda, ka iedzīvotāju parādi par iepriekšējo apkures periodu pilsētās sasniedz pat 48% no gada rēķina. Visas puses piekrita, ka ir jāmeklē risinājums šai situācijā, kur viens no iemesliem draudošajam siltumtarifu pieaugumam rudenī ir dabas gāzes cenas pieaugums, kā arī jaunais akcīzes nodoklis gāzei. LLPA aicināja ekonomikas ministru izvērtēt akcīzes nodokļa atcelšanu līdz 2014.gadam. Ņemot vērā radušos situāciju un lielās parādsaistības pilsētās, LLPA aicināja ministrus atbalstīt pilsētu prasību par valsts īpatsvara palielināšanu sociālo pabalstu segšanā, kur valsts uzņemtos 80% līdzšinējo 20% vietā.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 20. jūlijā

Pārrunās uzņēmējdarbības vides uzlabošanu

Rīt, 21.jūlijā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tiksies ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri D.Staķi, ekonomikas ministru A.Kamparu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta p.i. G.Strautmani, lai pārrunātu nozīmīgus jautājumus saistībā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu pilsētās. Tikšanās mērķis ir pārrunāt jautājums par ātrāku procesu norisi, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, kā arī iespējamos īpašos atbalstus jaunajiem uzņēmējiem.

Lielo pilsētu vadītāji ir ierosinājuši šādu jautājumu izskatīšanu tikšanās laikā:

  1. Nodokļu politikas izmaiņas labvēlīgas vides radīšanai uzņēmējdarbībai;
  2. Pašvaldību tiesības iesaistīties uzņēmējdarbībā;
  3. Pašvaldību uzņēmējdarbības veicināšanas iespējas un instrumenti (saistībā ar pašvaldību tiesībām rīkoties ar savu mantu; Likums „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”);
  4. POLARIS stratēģijas ieviešana: pašvaldību loma investīciju piesaistē un nacionālo interešu teritoriju vai objektu noteikšanas kārtība;
  5. Siltumapgāde lielajās pilsētās: parādsaistības un priekšlikumi situācijas uzlabošanai;
  6. Normatīvo aktu sakārtošana kūrortu nozarē;

Tikšanās notiks š.g. 21. jūlijā no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00 Rīgas domes ēkā.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 14. jūlijā

LLPA, FM un RAPLM speciālisti apspriež ES fondu apguvi

Šodien Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikās ar Finanšu ministrijas (FM) un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) speciālistiem, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi pašvaldību un to iestāžu projektu ietvaros, kā arī vienotos par sadarbību priekšlikumu izstrādē nākamajam ES fondu plānošanas periodam.

Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka, lai gan kopumā ES fondu apguvē Latvija ierindojusies trešajā vietā starp dalībvalstīm, tomēr pieejamie līdzekļi nav pilnībā apgūti. Tādēļ tuvākajos mēnešos tiks vērtēta šā gada fondu apguve, kas lielā mērā noteiks papildu līdzekļu pieejamību 2010. gadā, kā arī plānojot 2011. gada budžetu.

Uz šā gada 30. jūniju kopumā pašvaldībām piešķirts 37% no kopējā pieejamā apjoma un pašvaldības kopumā izmantojušas aizņēmuma iespējas aptuveni 25% apmērā no kopējā pieejamā apjoma 50 miljonu apmērā. 72% no kopējām pašvaldību un to iestāžu ES fondu projektu izmaksām sastāda ES finansējums, 12% - pašvaldību finansējums, 3% - valsts budžeta dotācijas, 2% - valsts budžeta finansējums. 11% no kopējā apjoma sastāda neattiecināmās izmaksas. FM speciālisti informēja, ka viens no tās tuvākajiem uzdevumiem ir izpētīt precīzāk, kas sastāda šīs izmaksas un kā šo pozīciju samazināt.

LLPA vienojās ar FM, ka asociācija, pārstāvot Latvijas lielās pilsētas, izveidos stratēģisko investīciju projektu sarakstu nākamajam Eiropas Kopienas plānošanas periodam un kopīgi organizēs semināru pilsētu speciālistiem par valsts atbalsta principu piemērošanu ES fondu projektos, kā arī vienojās regulāri tikties reizi ceturksnī, lai apmainītos ar informāciju par ES fondu apguvi, papildu finansējuma ieguves iespējām un piedalītos nākamā plānošanas perioda Latvijas pozīciju un citu priekšlikumu izstrādē.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 5. jūlijā

Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis Javier Gayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbu izstāde apskatāma Valmierā

Spānijas Karalistes vēstniecības Latvijā (Vēstniecība) sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) organizētā ceļojošā izstāde „Ceļojuma piezīmes” ar Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis JavierGayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbiem no š.g. 5. jūlija būs apskatāma Valmierā.

Izstāde Valmierā būs apskatāma no 5 jūlija līdz 23. jūlijam Valmieras kultūras centrā , Rīgas ielā 10.

Spānijā daudz ir dzirdēts runājam par Luisu un Blanku, par viņu attiecībām ar Romu Itālijā un Spāniju. Šo attiecību rezultāts ir skatāms jaunajā izstādē „Ceļojuma piezīmes”. Spožums, aizrautība, apbrīna, smags darbs, relikvijas, templis, paradīze, realitāte, ticība un cerība, bet darbs pāri visam, pāri spēku izsīkumam. Mākslinieku izstāde, kurā ietilpst vairāk kā 20 gleznas, būs skatāma dažādās Latvijas pilsētās līdz pat šā gada novembrim.

Izstāde jau viesojās Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā. Jūlija mēnesī mākslinieku darbi būs apskatāmi Valmierā. Izstādes grafiks līdz gada beigām būs šāds: Jelgava - augusta pirmajā pusē, Jēkabpils - augusta otrajā pusē, Rēzekne - septembrī un oktobrī Jūrmalā.

Šis ir jau otrais gads, kad Vēstniecības un LLPA veiksmīgas sadarbības rezultātā tiek rīkota Spānijas mākslinieku izstāde Latvijā. Pagājušajā gadā spāņu gleznotājas Marijas Domingesas Lino personālizstāde apceļoja 7 Latvijas lielās pilsētas (Ventspili, Valmieru, Liepāju, Rēzekni, Jēkabpili, Daugavpili, Jelgavu) un guva atsaucību no izstādes apmeklētāju puses.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 18. jūnijā

LLPA aicina Ministru prezidentu skatīt nodokļu sistēmu kompleksi un atcelt nevienlīdzīgo finanšu izlīdzināšanas dalījumu starp pilsētām un novadiem

Šodien Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu sagatavotos priekšlikumus Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu pilnveidošanai, kā arī aicinātu veikt izmaiņas esošajā pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā, kas padarījusi trīs no deviņām republikas pilsētām par nabadzīgākajām pašvaldībām Latvijā.

Esošās pašvaldību finansēšanas sistēmas rezultātā trīs no deviņām republikas pilsētām – Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils – ir kļuvušas par nabadzīgākajām pašvaldībām Latvijas Republikā, kuru izlīdzinātie vērtētie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju ir attiecīgi 234, 244 un 255 lati (vidējais republikā 318 lati).Augstākie izlīdzinātie vērtētie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju ir 573 lati – Mārupes novads, 537 lati – Garkalnes novads.

„Mēs uzskatām, ka būtu nepieciešami grozījumi likumdošanā, kas atceltu esošo nevienlīdzīgo dalījumu starp pilsētu un novadu grupām vai kā kompromisu noteiktu attiecību - 50/50. Tāpat valsts finansiālai līdzdalībai pašvaldību finanšu izlīdzināšanā jābūt lielākai. Šo jautājumu nevar atlikt līdz 2012.gadam. Valstij, kas ir radījusi šo instrumentu, jau šobrīd ir jārod risinājums,” saka LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Saistībā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN), LLPA sliecas atbalstīt nodokļa likmes saprātīgu paaugstināšanu, vienlaicīgi paredzot atvieglojumus, ko nosacīti varētu saukt par neapliekamo minimumu un kā piemērošanas kritēriju izvērtēt deklarēto dzīves vietu.

„Uzskatam, ka likumā būtu nosakāmi pamatprincipi, bet tiesības lemt par konkrētu atvieglojumu piešķiršanu jādeleģē katrai pašvaldībai, saglabājot minimālo un maksimālo likmi, kas noteikta likuma ietvaros. Tad sistēma kļūtu pārskatāma un loģiska,” saka Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Bet piedāvātās izmaiņas PVN būtiski ietekmētu pilsētu un novadu budžetu izdevumu daļu un bez šaubām atstātu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju - it īpaši trūcīgo un maznodrošināto pirktspēju, jo samazinātās likmes piemērotas ar primāro vajadzību nodrošināšanu saistītiem pakalpojumiem - medikamentiem, siltumenerģijai, sabiedriskajam transportam.

„Uzskatam, ka PVN samazināto likmju atcelšana ir galējs risinājums valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai. Finanšu ministrija (FM) kā kompensējošu mehānismu piedāvā palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, bet vēršam uzmanību uz to, ka starp šiem pasākumiem nebūt nevaram likt vienādības zīmi. Atbilstoši FM novērtējumam, atceļot PVN samazinātās likmes vidējā ietekme uz vienu iedzīvotāju varētu būt 36,42 lati gadā, ko pēc būtības strādājošajiem varētu nokompensēt, palielinot ar IIN neapliekamo minimumu par 140 latiem gadā (~12 lati mēnesī), bet atklāts paliek jautājums par apgādībā esošajām personām un to, kādi pasākumi ir plānoti pensionāru materiālā stāvokļa aizsardzībai,” komentē LLPA prezidents Andris Rāviņš.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 17. jūnijā

LLPA ar Ministru prezidentu pārrunās savus priekšlikumus par izmaiņām nodokļu politikā

Rīt, 18. jūnijā, plkst. 10.00 Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu sagatavotos priekšlikumus Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu pilnveidošanai, kā arī aicinātu veikt izmaiņas esošajā pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā, kas padarījusi trīs no deviņām republikas pilsētām par nabadzīgākajām pašvaldībām Latvijā

Tikšanās laikā LLPA pārstāvji ar Ministru prezidentu apspriedīs sagatavotos priekšlikumus par:

  1. nepieciešamajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā,
  2. pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanas nepieciešamību, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu pārskatīšanu, tai skaitā IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanas nepieciešamību,
  3. aicinās veikt izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā.

 „Uzskatām, ka nodokļu pamatnostādnes satur izvērstu esošās sistēmas raksturojumu, taču uzmanība vairāk veltīta katra nodokļa apskatam atsevišķi. Nav dots komplekss izvērtējums nodokļu sistēmai un iespējamai nodokļu un uzņēmējdarbības mijiedarbībai, jo tikai attiecībā uz iespējamo PVN samazināto likmju atcelšanu ir meklēts risinājums, kā to kompensēt ar IIN izmaiņām. Vēl būtiskāk – ir jāņem vērā, ka sociālā atbalsta smagums gulstas uz pašvaldību, īpaši lielo pilsētu pleciem, kur dzīvo vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju, taču esošais finanšu izlīdzināšanas princips jau tagad padarījis vairākas pilsētas par nabadzīgākajām pašvaldībām Latvijā. Mūsu priekšlikumos ietverti risinājumi, kā sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un nodokļu ieņēmumus novirzīt tuvāk gala saņēmējiem,” uzskata Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 14. jūnijā

Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis Javier Gayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbu izstāde atceļo uz Liepāju

Spānijas Karalistes vēstniecības Latvijā (Vēstniecība) sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) organizētā ceļojošā izstāde „Ceļojuma piezīmes” ar Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis JavierGayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbiem no š.g. 14. jūnija būs apskatāma Liepājas muzejā.

Izstāde Liepājā būs apskatāma no š.g. 14. jūnija līdz 2. jūlijam Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18.

Spānijā daudz ir dzirdēts runājam par Luisu un Blanku, par viņu attiecībām ar Romu Itālijā un Spāniju. Šo attiecību rezultāts ir skatāms jaunajā izstādē „Ceļojuma piezīmes”. Spožums, aizrautība, apbrīna, smags darbs, relikvijas, templis, paradīze, realitāte, ticība un cerība, bet darbs pāri visam, pāri spēku izsīkumam. Mākslinieku izstāde, kurā ietilpst vairāk kā 20 gleznas, būs skatāma dažādās Latvijas pilsētās līdz pat šā gada novembrim.

Izstāde jau viesojās Rīgā, Daugavpilī un Ventspilī. Jūnija mēnesī mākslinieku darbi būs apskatāmi Liepājā. Izstādes grafiks līdz gada beigām būs šāds: Valmiera- jūlijā, Jelgava - augusta pirmajā pusē, Jēkabpils - augusta otrajā pusē, Rēzekne - septembrī un oktobrī Jūrmalā. Šis ir jau otrais gads, kad Vēstniecības un LLPA veiksmīgas sadarbības rezultātā tiek rīkota Spānijas mākslinieku izstāde Latvijā. Pagājušajā gadā spāņu gleznotājas Marijas Domingesas Lino personālizstāde apceļoja 7 Latvijas lielās pilsētas (Ventspili, Valmieru, Liepāju, Rēzekni, Jēkabpili, Daugavpili, Jelgavu) un guva atsaucību no izstādes apmeklētāju puses.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 26. maijā

Lielo pilsētu pārstāvji tiekas ar RAPLM

Šodien, 26. maijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) pirmo reizi tikās ar jauno reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri Dagniju Staķi. Tikšanās laikā abpusējā dialogā tika pārrunāti aktuālākie jautājumi lielajās pilsētās, kā arī steidzamāk risināmie jautājumi sadarbībā ar ministriju

Lielo pilsētu mēri informēja ministri par situāciju pilsētās saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi, pārrunāja jautājumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un jaunā likumprojekta par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu sagatavošanas gaitu. Ministre aicināja LLPA piedalīties ar priekšlikumiem likumprojekta izstrādē un vienojās par pilsētu pārstāvju aktīvu dalību darba grupā. 

„Šobrīd, kad pašvaldību budžetu ieņēmumi arī lielajām pilsētām, kuras veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ir samazinājušies, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājums ir īpaši aktuāls. Tādēļ, strādājot pie sistēmas uzlabošanas, ir svarīgi iesaistīt Latvijas lielo pilsētu pārstāvjus un rast situācijai atbilstošākos risinājumus”, norādīja D.Staķe.

Abas puses diskutēja arī par pašvaldību savstarpējo norēķinu problēmjautājumiem, kā arī par nodokļu politikas izmaiņām un to ietekmi uz nākamā gada budžeta veidošanas tempu.

„Mūsuprāt, ir pienācis laiks izstrādāt jaunus nodokļu pārdales principus starp pašvaldībām un centrālo valdību, lai pašvaldības, pilnvērtīgai savu funkciju veikšanai, varētu rēķināties ar stabilu ieņēmumu plūsmu. Nodokļu pārdales mehānismā ir jādomā par vēl kāda nodokļa novirzīšanu pašvaldībām”, skaidro Jānis Kalviņš LLPA izpilddirektors.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī situācija par pasažieru sabiedriskajiempārvadājumiem un D.Staķe apstiprināja, ka šo jautājumu risinās sarunās ar plānošanas reģioniem, kā arī informēja, ka tuvākajā laikā tiks izveidota darba grupa, kas strādās pie šī jautājuma. Darba grupā aicinās piedalīties arī LLPA speciālistus.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 24. maijā

Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis Javier Gayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbu izstāde atceļo uz Ventspili

Spānijas Karalistes vēstniecības Latvijā (Vēstniecība) sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) organizētā ceļojošā izstāde „Ceļojuma piezīmes” ar Spānijas mākslinieku Luisa Haviera Gaja (Luis JavierGayá) un Blankas Muņoz de Baenas (Blanca Muñoz de Baena) darbiem no šodienas, 24. maija, būs apskatāma Ventspils muzejā.

Daudz ir dzirdēts runājam Spānijā par Luisu un Blanku, par viņu attiecībām ar Romu Itālijā un Spāniju. Šo attiecību auglis ir skatāms jaunajā izstādē „Ceļojuma piezīmes”. Spožums, aizrautība, apbrīna, smags darbs, relikvijas, templis, paradīze, realitāte, ticība un cerība, bet darbs pāri visam, pāri spēku izsīkumam. Mākslinieku izstāde, kurā ietilpst vairāk kā 20 gleznas, būs skatāma dažādās Latvijas pilsētās līdz pat šā gada novembrim.

Izstāde Ventspilī būs apskatāma no š.g. 24. maija līdz 11. jūnijam Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17.

Šis ir jau otrais gads, kad Vēstniecības un LLPA veiksmīgas sadarbības rezultātā tiek rīkota Spānijas mākslinieku izstāde Latvijā. Pagājušajā gadā spāņu gleznotājas Marijas Domingesas Lino personālizstāde apceļoja 7 Latvijas lielās pilsētas (Ventspili, Valmieru, Liepāju, Rēzekni, Jēkabpili, Daugavpili, Jelgavu) un guva atsaucību no izstādes apmeklētāju puses.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 18. maijā

LLPA tikšanās laikā ar RAPLM valsts sekretāri pārrunās problēmas, kas kavē ES fondu apguvi pilsētās

Rīt, 19. maijā Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) tās pārstāvji tiksies ar LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāri Laimdotu Straujumu, Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktoru Māri Krastiņu un abu institūciju speciālistiem, kuru pārziņā ir Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes, lai pārrunātu virkni neskaidrību, kas saistītas ar fondu  apguvi.

Sanāksmē tiks apskatīti tādi aktuāli jautājumi kā neskaidrības komercdarbības atbalsta principu ievērošanā un iespējas iesniegt projektu pieteikumus elektroniskā formā, kā arī institūciju tehnoloģiskā gatavība tos apstrādāt. Tāpat tiks apspriestas korekciju iespējas jau uzsākto projektu rezultātos, ko negatīvi ietekmējušas neplānoti straujās sociālekonomiskās pārmaiņas valstī un citi pilsētām būtiski jautājumi ES fondu apguvē.

„Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri un speciālisti ir apkopojuši virkni jautājumu, kas rada interpretācijas iespējas un tādā veidā apgrūtina Eiropas Savienības fondu apguvi. Tikšanās laikā ceram saņemt skaidrojumus un, ja būs nepieciešams, aicināt grozīt attiecīgos normatīvos aktus, lai padarītu skaidrāku un vienkāršāku fondu apguves procesu,” saka LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 11. maijā

LLPA: Krīzes apstākļos plānojot budžetu, jābūt skaidri zināmiem noteikumiem

Šodien Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Tikšanās laikā tika pārrunātas problēmas, ko rada kavēšanās ar 2011. gada budžeta izstrādi, un neskaidrā situācija nodokļu politikā. LLPA iepazīstināja Valsts prezidentu arī ar saviem priekšlikumiem attiecībā uz problemātisko jautājumu risināšanu sociālajā un izglītības jomā. 

LLPA tikšanās laikā ar LR Valsts prezidentu pārrunāja problēmjautājumus attiecībā uz pašvaldību budžetu veidošanu, kas izriet no kavēšanās savlaicīgi paziņot par gaidāmajām izmaiņām, un Pasaules Bankas misijas sākotnējiem secinājumiem izvērtējamajās jomās un rekomendācijām valsts budžeta veidošanā.

LLPA skaidroja situāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kas pagaidām nepildās par 8%. Tika diskutēts arī par problēmām saistībā ar nekustāmā īpašuma nodokli, kur šobrīd ir lielas neskaidrības tā administrēšanā. Šī jautājuma sakarā tika uzsvērts arī tas, ka nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības tiek rēķinātas vēl pēc iepriekšējo gadu tirgus situācijas. Abas puses pārrunāja situāciju izglītības jomā, īpaši akcentējot arodizglītības attīstību un ar to saistītos problēmjautājumus.   Diskusijas rezultātā abas puses atzina, ka nepieciešamas skaidrākas vadlīnijas nodokļu administrēšanā, kā arī jāizvērtē iepirkuma procedūru efektivitāte.

„Lielajām pilsētām ir daudz neatrisinātu jautājumu sociālajā, izglītības un veselības jomā. Lielu reformu laikā, kad strauji un neprognozējami mainās situācija, ir svarīgi skaidri un savlaicīgi definēt visus noteikumus. Svarīgas ir vadlīnijas, un mēs esam gatavi sadarboties ar valdību gan nodokļu politikas izstrādē, gan citu izmaiņu ieviešanā”, skaidro Andris Rāviņš, LLPA prezidents. 


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 11. maijā

LLPA tikšanās laikā ar LR Valsts prezidentu pārrunās 2011. gada budžeta izstrādes kavēšanos ietekmi uz lielo pilsētu darbību

Šodien, 11. maijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tiksies ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai informētu par problēmām, ko radīs kavēšanās 2011. gada budžeta izstrādē, un iepazīstinātu ar saviem priekšlikumiem attiecībā uz problemātisko jautājumu risināšanu sociālajā un izglītības jomā, kā arī nodokļu politikā.

LLPA tikšanās laikā ar LR Valsts prezidentu pārrunās problēmjautājumus attiecībā uz pašvaldību budžetu veidošanu, kas izriet no kavēšanās savlaicīgi paziņot par gaidāmajām izmaiņām, un Pasaules Bankas misijas sākotnējiem secinājumiem izvērtējuma jomās un rekomendācijām valsts budžeta veidošanā. LLPA iepazīstinās LR Valsts prezidentu ar lielo pilsētu iespējām uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, kā arī ar savu skatījumu un ieteikumiem par nodokļu politikas izmaiņām, izglītības jomas strukturālajām reformām un problēmjautājumiem sociālajā sfērā.

„Kamēr nav pieņemts valsts budžets, pašvaldībām ir neiespējami pieņemt savus budžetus. Kā zināms, valsts budžetā lielākās izdevumu pozīcijas ir saistītas ar sfērām, kuras ir gan valsts, gan pašvaldību atbildībā, piemēram, sociālā, veselības un izglītības nozare. Šīs ir jomas, uz kuru funkcionēšanas problēmām ir norādījusi arī Pasaules Bankas misija, tāpēc pašvaldībām savlaicīgi, jau pirms pašvaldību budžeta pieņemšanas, būtu jāzina, kādas pārmaiņas ir gaidāmas,” skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors.

LLPA ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus augstāk minēto jautājumu risināšanai, kas arī tiks pārrunāti tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

22.04.2010. 

Lielo pilsētu mēri tikās ar Finanšu ministrijas valsts sekretāru M.Bičevski

Trešdien, 21. aprīlī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) dalībpilsētu vadītāji tikās ar Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski un pārrunāja vairākus aktuālus jautājumus saistībā ar 2011. gada valsts budžeta veidošanu, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem un nodokļu politikas pamatnostādnēm. 

Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstināja LLPA biedrus ar Pasaules Bankas (PB) ziņojuma projekta rekomendācijām par 2011. gada budžeta veidošanu un fiskālās konsolidācijas nodrošināšanu. Abas puses vienojās, ka LLPA plāno informēt FM par savu viedokli un priekšlikumiem par PB rekomendācijām publiskās pārvaldes, sociālās sfēras, izglītības un veselības aprūpes jomās.

Finanšu ministrijas valsts sekretārs M.Bičevskis uzsver:

„Esmu gandarīts par lielisko dialogu starp Finanšu ministriju un Lielo pilsētu asociāciju, ņemot vērā to, ka šobrīd norit darbs pie nodokļu politikas pamatnostādnēm un ēnu ekonomikas mazināšanas plāna. Šī ir lieliska iespēja ar lielo pašvaldību sektoru vienoties par sadarbību, debatējot par nodokļu politikas tālāko attīstību, īpaši nekustamā īpašuma nodokļa jomā, un nelegālās ekonomikas mazināšanu, un sadarbojoties visplašākajos veidos.

„Pašlaik izskatīšanai nodotās nodokļu politikas pamatnostādnes vēl jāpilnveido , tādēļ priecājamies, ka ar Bičevska kungu vienojāmies rīkot atsevišķu tikšanos, lai diskutētu par nodokļu aprēķināšanas un ieviešanas problēmām, kas rada būtisku iztrūkumu pilsētu budžetos,” saka LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Saistībā ar 2011. gada budžeta veidošanu un veicamo konsolidāciju, kas tiek plānota lielākoties uz izdevumu samazināšanas rēķina, LLPA uzdeva jautājumu par iespējām palielināt budžeta deficītu uz ES fondu apguves rēķina. LLPA akcentēja, ka avansu un priekšfinansējumu piešķiršana ES līdzfinansētiem projektiem, priekšfinansēto līdzekļu ātrāka atgriešana, kā arī procentu likmes samazināšana Valsts kases izsniegtiem aizdevumiem ļautu īstenot ES līdzfinansētos projektus, tādējādi papildinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un veicinātu nodarbinātību jau tuvākā laikā.

Finanšu ministrijas valsts sekretārs M.Bičevskis skaidroja, ka šobrīd sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem notiek intensīvas sarunas par valsts budžeta deficīta palielināšanu ES līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanai.

Ņemot vērā minēto, LLPA vienojās par vēstules sagatavošanu ar aicinājumu steidzami izskatīt jautājumu par ES līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanu, tādā veidā veicinot uzņēmējdarbības attīstību.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

16.04.2010. 

Tiks īstenotas Ventspils iedzīvotāju idejas pilsētvides attīstībai

Ventspilī noslēgusies divu dienu „Nākotnes pilsētas spēle”, ko organizē Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) sadarbībā ar Britu padomi Latvijā un Ventspils pilsētas domi. Pasākuma laikā iedzīvotāji radīja vairākas idejas savas pilsētas attīstībai un tika prezentēti radoši risinājumi Ventspils pilsētas teritorijai no Jūrmalas parka līdz Piedzīvojumu parkam. Priekšlikumus uzklausīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un Attīstības komisijas locekļi, un jau ir uzdots veidot darba grupu, kas strādās pie ideju īstenošanas dzīvē.

Gandrīz divdesmit spēles dalībnieki (tai skaitā tūrisma un attīstības jomas pārstāvji, arhitekti, studenti, pensionāri, uzņēmēji un citi aktīvi pilsētas iedzīvotāji) 14. un 15. aprīlī radošās spēles ietvaros meklēja idejas un izstrādāja savu piedāvājumu teritorijas pilnveidošanai un attīstībai, veidojot pilsētu vēl pievilcīgāku un interesantāku ne tikai pilsētas iedzīvotājiem, bet arī viesiem. Rezultāti tika prezentēti 15. aprīlī Ventspils pilsētas domes Attīstības komisijas sēdē, kuru vadīja domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Pēc mēra ierosinājuma nolemts sabiedrības pārstāvjus, kas piedalījās spēlē, iekļaut darba grupās, kas turpmāk risinās Piedzīvojumu parka un Meža parka, kā arī Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra Irbenē tālāko attīstību.

Ventspilī kā spēles objekts tika izraudzīta plaša teritorija, kas iekļauj Jūrmalas parku, Piedzīvojumu parku un teritoriju starp tiem, kurā patlaban top jauna šaursliežu dzelzceļa līnija ventspilnieku un pilsētas viesu iecienītajam Mazbānītim. Projekts norisinās Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta „Vienīgā Baltijā vēsturiski saglabātā 600 mm šaursliežu dzelzceļa, kā kultūrvēsturiska objekta attīstība, iekļaušana Ventspils transporta struktūrā un starptautiskā tūrisma apritē” ietvaros.

Spēles dalībnieki spēles ietvaros radīja idejas, kas balstījās uz kalnu grotu un alu izveidi Piedzīvojumu parkā, zaļās zonas saglabāšanu Meža parkā, Jūrmalas parkā un Piedzīvojumu parkā, kā arī kosmosa stacijas izveidi Ventspilī. Četras izvēlētās attīstības idejas iekļāva trīs dažādus attīstības virzienus – slēpošanas kalna dienvidrietumu daļas turpmāka attīstība, papildinot kalnu ar terasēm, grotām un mākslīgajām alām, trīs parku – Jūrmalas parka, Meža parka un Piedzīvojumu parka – papildināšana ar piknika vietām, soliņiem un interesantām koka skulptūrām, kuras naktī būtu izgaismotas, un, visbeidzot, ar stilizētas kosmosa stacijas izveidi, kur izvietot saules sistēmas maketu, rīkot zinātnieku plenērus un izglītot skolu jaunatni un pārējos interesentus. 

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savā rezumējumā atzina, ka šāda spēle būtu arī turpmāk jāizmanto pilsētas attīstības plānošanā, un aicināja veidot darba grupas, lai tuvākā vai tālākā nākotnē īstenotu piedāvātās idejas.

„Mēs esam gandarīti, ka „Nākotnes pilsētas spēle” iedzīvotājiem sniedz iespēju radīt idejas un iesaistīties savas pilsētas attīstības plānošanā, taču tikpat svarīga ir Ventspils domes apņemšanās idejas izstrādāt tālāk un īstenot dzīvē,” uzsver Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors.

„Nākotnes pilsētas spēle” ir Britu padomes projekta „Radošās pilsētas" aktivitāte, kuru realizē Latvijas Lielo pilsētu asociācija ar savu biedru – 9 Latvijas pilsētu – atbalstu.

„Nākotnes pilsētas spēles” mērķi -  radīt daudzpusīgas un inovatīvas idejas radošai un ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, risinot konkrētu pilsētvides problēmu – iespējams realizēt ar interaktīvas metodoloģijas – spēles palīdzību, kur par spēles objektu var būt gan pilsēta kopumā, gan atsevišķs pilsētas rajons, kvartāls vai iela. Spēle, kas ilgst 2 dienas, tajā piedaloties ~ 25 dalībniekiem, ekspertiem un citām iesaistītām pusēm, ļaus radīt idejas un risinājumus kādam konkrētam ar pilsētvidi saistītam jautājumam. Spēles dalībnieki, ņemot vērā ekonomisko, sociālo, kultūras un vides perspektīvu, izspēlēs 10 spēles posmus, nobeigumā prezentējot gala iznākumu.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

13.04.2010. 

Ventspils iedzīvotāji radīs idejas pilsētvides attīstībai

Š.g. 14.-15.aprīlī Ventspilī notiks spēle „Nākotnes pilsētas spēle”, kuras laikā tiks meklēti radoši risinājumi pilsētvides attīstībai Ventspils pilsētas teritorijā no  Jūrmalas parka līdz Piedzīvojumu parkam. Spēli organizē Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) sadarbībā ar Britu padomi Latvijā un Ventspils pilsētas domi. 

„Nākotnes pilsētas spēle” ir Britu padomes projekta „Radošās pilsētas" aktivitāte. Ventspils pilsētas pašvaldība, kas ir viens no LLPA biedriem, šajā projektā iesaistīta kā asociācijas sadarbības partneris.

„Nākotnes pilsētas spēle” sadarbībā ar asociāciju lielajās pilsētās tiek izspēlēta nu jau ceturto reizi. Esam gandarīti, ka arī Ventspils pilsēta atsaucās aicinājumam rīkot spēli un izmatos to kā jaunu ideju radīšanas metodi, kas interesantā un dinamiskā veidā pašiem pilsētas iedzīvotājiem ļaus ģenerēt idejas un rast risinājumus aktuāliem pilsētvides problēmjautājumiem. Ar spēles palīdzību tiek rasti arī jauni sadarbības partneri un sadarbības formas pašvaldības ietvaros”, atzīst LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Ventspilī kā spēles objekts ir izraudzīta plaša teritorija, kas iekļauj Jūrmalas parku, Piedzīvojumu parku un teritoriju starp tiem, kurā patlaban Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta „Vienīgā Baltijā vēsturiski saglabātā 600 mm šaursliežu dzelzceļa, kā kultūrvēsturiska objekta attīstība, iekļaušana Ventspils transporta struktūrā un starptautiskā tūrisma apritē” ietvaros top jauna šaursliežu dzelzceļa līnija ventspilnieku un pilsētas viesu iecienītajam Mazbānītim. Spēles Dalībnieki divu dienu garumā radošās spēles ietvaros ģenerēs idejas un izstrādās savu piedāvājumu šīs teritorijas pilnveidošanai un attīstībai, veidojot pilsētu vēl pievilcīgāku un interesantāku ne tikai pilsētas iedzīvotājiem, bet arī viesiem.

Spēle Ventspilī notiks 2010. gada 14. - 15. aprīlī Ventspils bibliotēkā, Akmeņu ielā 2. Spēle ilgs divas dienas, un tās laikā tiks izvērtēta Ventspils dienvidrietumu daļas  kultūras un vides funkcionalitāte, iespējamā sociālā un ekonomiskā darbība. Nākotnes spēli vadīs LLPA pārstāve un akreditēta „Nākotnes pilsētas spēles” vadītāja Anda Šaka.

 „Nākotnes pilsētas spēlē” Ventspilī piedalīsies ap 30 dalībnieku, tai skaitā tūrisma un attīstības jomas pārstāvji, arhitekti, studenti, pensionāri, uzņēmēji un citi aktīvi pilsētas iedzīvotāji. Rezultātu prezentēšana notiks š.g. 15. aprīlī plkst. 11.00 Ventspils pilsētas domes Pilsētas attīstības komisijas sēdē.

„Nākotnes pilsētas spēles” mērķi -  radīt daudzpusīgas un inovatīvas idejas radošai un ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, risinot konkrētu pilsētvides problēmu – iespējams realizēt ar interaktīvas metodoloģijas – spēles palīdzību, kur par spēles objektu var būt gan pilsēta kopumā, gan atsevišķs pilsētas rajons, kvartāls vai iela. Spēle, kas ilgst 2 dienas, tajā piedaloties ~ 25 dalībniekiem, ekspertiem un citām iesaistītām pusēm, ļaus radīt idejas un risinājumus kādam konkrētam ar pilsētvidi saistītam jautājumam. Spēles dalībnieki, ņemot vērā ekonomisko, sociālo, kultūras un vides perspektīvu, izspēlēs 10 spēles posmus, nobeigumā prezentējot gala iznākumu.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 18. martā

Lielās pilsētas ar Ministru prezidentu pārrunā aktuālus jautājumus pilsētu pašvaldībās

Šodien, 18. martā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski , lai pārrunātu nozīmīgus jautājumus lielo pilsētu pašvaldībās, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neizpildi, „100 latnieku“ programmas paplašināšanu pilsētās, valsts budžeta 2011. gada veidošanas principus un citus jautājumus.

„Asociācijas tikšānās ar Ministru prezidentu vienmēr ir divu abpusēji ieinteresētu partneru  sarunas, un līdz šim šīs sarunas ir bijušas rezultatīvas.  Arī šoreiz tika rasts risinājums un atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem un problēmām, ko pašvaldībām radījusi jaunu funkciju pārņemšana.  Veidojot nākamā gada budžetu, aicinājām valdību reāli skatīties uz situāciju, ko radījuši jaunie pienākumi un funkcijas, kā arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanā vēlamies saņemt lielāku valsts atbalstu“, skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors. 

Sarunās tika izskatīts jautājums par IIN neizpildi gada pirmajos mēnešos, kas ir būtisks pilsētu ieņēmuma avots tieši gada sākumā.  LLPA uzskata, ka, turpinoties plānoto ieņēmumu neizpildei, būtu nepieciešams izvērtēt faktisko situāciju, veicot padziļinātu analīzi par ieņēmumu veidiem, īpašu uzmanību pievēršot jaunajiem nodokļu objektiem, kā arī nodokļu likmes izmaiņu ietekmei uz nodarbinātību un uzņēmējdarbību kopumā.  Ministru prezidents apliecināja, ka IIN kompensācija proporcijā 92%:8% tiks turpināta, vienlaikus uzsverot, ka martā IIN plāns pildās ievērojami labāk nekā janvārī, kas ļauj cerēt, ka par šo mēnesi valstij var nenākties pašvaldībām kompensēt neiekasēto daļu.

Saistībā ar Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksāšanas kārtību pašvaldību vadītāji aicināja valdību centralizēti noteikt kritērijus iedzīvotāju kredītsaistību apmēriem., lai nerastos situācija, ka pašvaldībām tiek uzlikts papildus finansiālais slogs saistībā ar pārāk lielu pabalsta pretendentu skaitu.. Premjers atbalstīja šādu pašvaldību priekšlikumu, vienlaikus uzsverot banku un pašvaldību tiešas sadarbības nozīmi jautājumos, kas skar personu kredītreitinga reģistra veidošanu.

Lielās pilsētas informēja Ministru prezidentu, ka ir gatavas paplašināt tā saucamo „100 latnieku programmu“, jo tas ir būtisks atbalsts pašvaldībām, un šāda veida palīdzība jau tagad ir nepieciešama 2 reizes lielākam iedzīvotāju skaitam, nekā tā tiek sniegta.  V.Dombrovskis apstiprināja, ka jau šobrīd valdība programmai piešķīrusi papildus finansējumu 14.7 miljonu latu apmērā, bet vēl par 13 miljonu latu piešķiršanu šobrīd notiek sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem.

Tika pārrunāti arī ar profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizāciju saistītie jautājumi un tieši dienesta viesnīcu izveide no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. LLPA aicina radīt materiālo bāzi, lai skolēnu skaits netiktu ierobežots, un vadīties pēc modeļa „nauda seko audzēknim“. Saņemts valdības vadītāja solījums risināt šo jautājumu ar Finanšu ministriju . 

Ministru prezidents arī informēja LLPA, ka attiecībā uz iepriekšējās tikšanās reizē pārrunāto  jautājumu par invalīdu pārvadājumiem pilsētās, kompensācijas par invalīdu pārvadāšanu pilsētu sabiedriskajā transportā 4,9 miljonu latu apmērā tiks piešķirtas no sociālā drošības tīkla finansējuma, iepriekš saskaņojot to ar Pasaules Banku.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 17. martā

Lielās pilsētas ar Ministru prezidentu pārrunās 2011. gada budžeta veidošanas principus un termiņus 

Rīt, 18. martā plkst. 10.00  Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kuras biedri ir  deviņas Latvijas Republikas pilsētas, kas pārstāv 52% Latvijas iedzīvotājus, tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu vairākus svarīgus jautājumus, tai skaitā nākamā gada valsts budžeta veidošanas pamatprincipus un termiņus.

„LLPA, apzinoties to, ka šī brīža prioritārie uzdevumi ir ekonomikas atveseļošana un uzņēmējdarbības attīstības sekmēšana ierobežotu finanšu resursu apstākļos, uzskata, ka būtiska ir izmaiņu prognozējamība nodokļu politikā un darba uzsākšana pie valsts budžeta projekta 2011. gadam sagatavošanas. Tas ir viens no svarīgiem jautājumiem, ko Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji pārrunās ar Ministru prezidentu”, skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors.   

Tikšanās laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi:

  • Valsts budžeta 2011. gadam veidošanas principi.
  • 2010. gada budžeta izpildes gaita:
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpilde pašvaldību budžetos;
  • Garantētā minimālā ienākuma pabalsta un dzīvokļa pabalsta nodrošināšana.
  • Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija. Profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principi.
  • Valsts autoceļu fonda finansējuma izlietojums.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 10. februārī

Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzskata - dienesta auto nodokļa iekasēšanas kārtība ir absurda 

Šodien Latvijas Lielo pilsētu asociācijā tikās pilsētu pašvaldību pārstāvji, lai saskaņotu pilsētu viedokli attiecībā uz virkni nozīmīgu jautājumu – dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām, jauno pašvaldības mantas nomāšanas kārtību un citiem jautājumiem.

„Šobrīd situācija ar dienesta auto nodokļa iekasēšanu no pilsētu pašvaldībām ir absurda. Pašvaldībām ir jāiesniedz saraksti ar amatpersonām, tajos norādot, ka dienesta auto izmantošana privātām vajadzībām ir pieļaujama, taču likums skaidri nosaka, ka amatpersonas nedrīkst šādi auto izmantot. Turklāt grozījumi likumā gaidāmi tikai š.g. aprīlī,” pilsētu pārstāvju bažas skaidro LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Līdz šā gada janvāra beigām pilsētu domēm bija jāiesniedz saraksti ar amatpersonām, kuras dienesta automašīnas  izmanto privātām vajadzībām. Tas rada virkni diskutablu jautājumu, piemēram, kam piešķirt tiesības noteikt amatpersonu loku, kā precīzi definēt darba vajadzības. Šie jautājumi ir ļoti būtiski arī pilsētu iedzīvotājiem, kas uzmanīgi seko līdzi amatpersonu gaitām.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka Ministru kabineta noteikumu projektā noteiktā kārtība, kādā pašvaldības drīkst iznomāt savu mantu, nav atbilstoša šā brīža ekonomiskajai situācijai. Jaunajā kārtībā norāda nomas summu par telpu īri, savukārt reālajā situācijā pašvaldības visiem spēkiem cenšas noturēt nomniekus, lai tām pašām nebūtu jācieš zaudējumi, uzturot tukšas telpas. Pārstāvji iesniegs savus priekšlikumus un aicinās noteikumu izstrādātājus, lai skaidrotu šā brīža situāciju pilsētās.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 3. februārī

Latvijas lielo pilsētu asociācija tiekas ar izglītības un zinātnes ministri T.Koķi.

Šodien, 3.februārī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikās ar izglītības ministri Tatjanu Koķi, lai pārrunātu ar profesionālās izglītības attīstību saistītus jautājumus, kā arī pieskārās vairākiem citiem būtiskiem izglītības aspektiem, tai skaitā, principa „nauda seko skolēnam” pilnveidei, pašvaldību savstarpējiem norēķiniem u.c.

Tikšanās laikā ministre un LLPA pārstāvji bija vienisprātis, ka efektīvs un racionāls līdzekļu ieguldījums ir ļoti nozīmīgs priekšnosacījums profesionālās izglītības pilnveidei un attīstībai.

„Šādā apjomā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi profesionālajai izglītībai pieejami tikai vienu reizi, tādēļ mūsu kopīgais uzdevums ir nodrošināt to atbilstošu un saimniecisku ieguldījumu, lai tie dotu vēlamo rezultātu ilgtermiņā”, uzsvēra T.Koķe.

„Pilsētas ir gandarītas, ka pārmaiņas profesionālajā izglītībā, kaut arī vēlu, ir beidzot uzsāktas. Profesionālās izglītības infrastruktūra ir pilnveidojama un uzlabojuma, lai atbilstu mūsdienu prasībām. Arodizglītības attīstība ir pamats mūsu ekonomikai nākotnē, kas dos valstij zinošu, augsti kvalificētus aroda meistarus, kas savukārt stimulēs ekonomiku īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā”, uzskata LLPA prezidents Andris Rāviņš.

Tāpat ministre informēja LLPA, ka šobrīd profesionālās izglītības iestādes sadarbībā ar pašvaldībām izstrādājušas un iesniegušas profesionālās izglītības attīstības un investīcijas stratēģijas. Galīgos lēmumus par ES līdzekļu ieguldījumu profesionālajā izglītībā plānots pieņemt līdz 31.martam.

Tāpat tikšanās laikā tika pausta kopīga izpratne par nepieciešamību pilnveidot pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu. Tādēļ Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) kopīgi ar iesaistītajam pusēm, tajā skaitā – ar LLPA, turpinās darbu, lai izstrādātu priekšlikumus un kopīgu redzējumu par savstarpējo norēķinu sistēmas pilnveidi un attīstību ilgtermiņā.

T.Koķe informēja pilsētu mērus par plānoto pilotprojektu skolas gaitu uzsākšanu no 6 gadu vecuma pēc brīvprātības principa izglītības iestādēs, tajā skaitā – pirmsskolā. Vienlaikus ministre akcentēja, ka konkrēts lēmums par šādas pieejas īstenošanu nav pieņemts, bet izglītības speciālisti un eksperti strādā, lai veiktu nepieciešamos sagatavošanās darbus.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 2. februārī

Latvijas lielās pilsētas nostiprina sadarbību

Piektdien, 29. janvārī, ar pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanos stratēģiskā semināra ietvaros noslēdzās projekts „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs”, kura laikā tika izveidotspilsētu ekspertu tīkls piecās prioritārajās jomās: Eiropas Savienības fondi, finanšu plānošana, enerģētika, sociālie un veselības jautājumi, vides jautājumi. Sanāksmē pilsētu mēri identificēja šā gada aktuālākās problēmas, tai skaitā sociālajā un izglītības jomā, kas kopīgiem spēkiem risināmas steidzamības kārtībā.

„Esmu gandarīts, ka projekts noslēdzies ar reāliem rezultātiem. Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir veiksmīgi virzījusi sarunas par 50 miljonu avansa piešķiršanu no Eiropas Savienības fondiem (ES) projektu īstenošanai, īstenojusi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Pilsētas ir nostiprinājušas sadarbību arī sociālo un vides problēmu risināšanai, kas turpmāk ļaus vēl aktīvāk pārstāvēt tieši pilsētu iedzīvotāju intereses,” saka LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Pilsētu vadītāji šogad turpinās aktīvi darboties un sniegt savus priekšlikumus arī izglītības sistēmas sakārtošanai un ES fondu apgūšanai, kas pēc tikšanās ar ES komisāriem jau vainagojušās ar reāliem ieguvumiem – Latvijas pozīcija par avansa piešķiršanu Latvijai struktūrfondu apguvei 50 miljonu eiro apmērā ir skatīta ES Parlamentā pirmajā lasījumā, un galīgais lēmums provizoriski tiks pieņemts šā gada pirmajā pusē.

Stratēģiskais seminārs Jelgavā ir noslēdzošā projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs” aktivitāte. Projekts finansēts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas„Īstermiņa ekspertu fonds”, un LLPA to īstenoja no 2009. gada 1. maija līdz 2010. gada 31. janvārim.


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2010. gada 28. janvārī

LLPA tiekas ar LTRK un LR Finanšu ministriju par ES struktūrfondu apguvi

Vakar, 27. janvārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) tikās Latvijas lielo pilsētu pašvaldību speciālisti Eiropas Savienības fondu jautājumos, uzņēmēji – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri, LR Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, lai diskutētu par 2010. gadam paredzēto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apjomu, sadalījumu un problēmām ES fondu apguvē.

Kā viena no nozīmīgākajām problēmām tika minēta projekta līdzfinansējuma no Eiropas Komisijas (EK) atmaksas kavēšanās, jo šobrīd nav noteikts konkrēts termiņš līdzekļu atmaksai. Sanāksmes dalībnieki nolēma, ka LLPA ierosinās Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejai izvērtēt iespēju rosināt vienoties ar EK par termiņu, kādā līdzekļi no EK tiktu atmaksāti projektu pieteicējiem Latvijā.

Tāpat tika diskutēts par projektu pašfinansēšanas mehānismu, kas ieviests projektiem uzņēmējdarbības atbalstam pēc 2009. gada septembra. Papildus LLPA un LTRK pārstāvjus interesēja, vai FM ir saņēmusi atbildi par budžeta deficīta palielināšanu fondu apguvē, kā arī uzzināja, ka Latvijas pozīcija par avansa piešķiršanu Latvijai struktūrfondu apguvei 50 miljonu eiro apmērā ir skatīta ES Parlamentā pirmajā lasījumā, un galīgais lēmums provizoriski varētu būt zināms 2010. gada pavasarī.

Visi dalībnieki vienojās, ka turpmāk projekta pieteicēji nepastarpināti ziņos FM par jebkādām prasībām, ko atbildīgās ministrijas un iestādes papildus normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir uzlikušas projekta ieviesējiem. Šāda prakse palīdzētu precīzāk identificēt sadarbības problēmas, novērst pārkāpumus un uzlabot sadarbības prakses.

Sanāksme ir viena no projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs” aktivitātēm. Projekts finansēts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds”un LLPA to īsteno no 2009. gada 1. maija līdz 2010. gada 31. janvārim.

2007 - 2009

2009. gada 15. decembrī

Jelgavā notiks spāņu mākslinieces izstāžu cikla noslēgums

Š.g. 16. decembrī plkst. 16.00 Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiks spāņu mākslinieces Marijas Domingesas Lino personālizstādes „Iznirstot” prezentācija, kas būs noslēdzošais posms ceļojošajai izstādei Latvijā. 

Spāņu gleznotājas Marijas Domingesas Lino personālizstāde ir apceļojusi 7 Latvijas lielās pilsētas (Ventspilī, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā) šobrīd mākslas darbi ir izstādīti Jelgavā, kas ir pēdējā pieturas vieta, pirms izstāde tiks vesta atpakaļ uz Spāniju. Izstādi organizē Spānijas Karalistes vēstniecība Latvijā, Spānijas starptautiskās sadarbības un attīstības aģentūra (AECID) un Latvijas Lielo pilsētu asociācija ( LLPA) . 

Izstādes prezentācijā Jelgavā piedalīsies Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks A.Rublis, Spānijas Karalistes vēstniecības Latvijā Kulturas Padomnieks Mr. Bernardo López López- Ríos un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš. 

„LLPA vārdā vēlos teikt pateicību Spānijas vēstniecībai par veiksmīgo sadarbību šai projektā, kura ideja dzima jau 2008. gada pavasarī. Pusgada sadarbības laikā Spānijas mākslas darbu izstāde ir apceļojusi lielāko daļu Latvijas. Rīga ir kā metropole, kur parasti noris visi galvenie notikumi arī kultūrā, tāpēc mūsu asociācija augstu novērtē šo ceļojošo izstādi, kad lielākai daļai Latvijas pilsētu iedzīvotājiem ir iespēja iepazīt šos Spānijas mākslas darbus pašiem savā pilsētā. Mēs ceram arī uz sadarbību nākamgad, jo caur kultūras mantojumu dažādas tautas atrod kopēju valodu un sapratni”, stāsta Jānis Kalviņš LLPA izpilddirektors.

Izstāde Jelgavā būs apskatāma līdz š.g. 27. decembrim Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (Jelgavā, Akadēmijas ielā 10).

Arī nākošajā gadā Latvijas Lielo pilsētu asociācija sadarbībā ar Spānijas Karalistes vēstniecību Latvijā plāno organizēt līdzīgu ceļojošo izstādi Latvijas lielajās pilsētās.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.  


2009. gada 15. decembrī

Jūrmalā tapušas radošas idejas Jomas ielas perspektīvai attīstībai

 

Š.g. 10. un 11. decembrī Jūrmalā norisinājās „Nākotnes pilsētas spēle”, kurā abu dienu garumā 25 spēles dalībnieki radīja jaunas, radošas idejas Jomas ielas perspektīvai attīstībai.

 „Nākotnes pilsētas spēlē” Jūrmalā Jomas ielas attīstības idejas piedāvāja 25 sabiedriski aktīvi spēles dalībnieki, apvienojoties 5 komandās, kuras vērtēja pieaicinātie eksperti no Britu padomes Latvijā, LR Kultūras ministrijas, Jūrmalas pilsētas domes, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) un speciālisti no uzņēmuma sektora, kā arī paši spēles dalībnieki.

Spēle ir Birtu padomes projekta „Radošās pilsētas” viena no aktivitātēm, kuras mērķis Jūrmalā bija radīt daudzpusīgas un inovatīvas idejas radošai un ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, rodot jaunus risinājumus Jomas ielas attīstībai nākotnē. Spēle Jūrmalā tapa, LLPA sadarbojoties ar Britu padomi Latvijā un Jūrmalas pilsētas domi.

Balsojumu rezultāti spēles beigās parādīja, ka augstāko atzinību bija ieguvusi Zaļās komandas sagatavotā prezentācija un idejas ar motīvu „Saglabāsim labāko nākotnei”. Jomas ielai Zaļā komanda piedāvāja pārtapt par senlaicīgu ielu, kurā darbotos izstādes, tiktu saglabāta kultūras identitāte un vēsture, atjaunojot arhitektūru un izveidojot Jomas ielu kā tematisko pasākumu norises vietu Jūrmalā. Uz Jomas ielas labprāt rīkotu arī tematiskos retro pasākumus un balles, seno tērpu parādes, starptautiskus festivālus, kā arī tirgus placī organizētu antīko lietu izpārdošanu un ierīkotu Spēļu namu, kur sastapties gan bērniem, gan pieaugušajiem, piedāvājot pavadīt laiku, spēlējot galda vai arī kāršu spēles. Komanda radīja ideju arī par vecās Majoru stacijas atjaunošanu, retro laivu izbraucienu organizēšanu Lielupē un agrāko laiku augsti novērtēto filmu rādīšanu uz kultūras nama sienas.

Spēles dalībnieku un ekspertu vidū atzinīgus vārdus izpelnījās Sarkanās komandas pārstāvji, kuru prezentācijas veids bija ļoti radošs un šai spēlei atbilstošs. Sarkanā komanda prezentāciju iesāka ar uzrunu: „Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!”, un šo divu dienu spēles laikā bija radījuši ideju par Jūrmalu kā augstāko izglītības iestāžu vietu, kur pulcēties doktorantūras studentiem ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm, jo, kā uzsvēra komandas pārstāvji, „bez jūras doktoru disertāciju nevar izstrādāt”. Sarkanās komandas ideja balstās uz jau esošo objektu izmantošanu, neveidojot papildus būvobjektus.

Arī pārējās komandas radījušas interesantus risinājumus Jomas ielas attīstībai. Oranžā komanda uzsvēra, ka Jomas iela jāskata kopsakarībā ar visu Jūrmalu, iesakot Jomas ielā radīt tādus akcentus kā strūklaka, videoekrāns, smilšu pulkstenis. Oranžā komanda ierosināja izveidot tematiskās ielas un Jūrmalas mēru aleju, kā arī gaisa tramvaju, retro kuģīti, naudas kaltuvi, mākslinieku namiņu, zivju tirgu un zaļo tirgu ar jūrmalnieku saražotiem produktiem.

Dzeltenā komanda izstrādāja ideju par Ronārija, koncertzāles, kapelas izveidi. Pēc Dzeltenās komandas iecerēm, Jomas iela pārtop par videi draudzīgu ielu, kas pati ražo elektrību, ko izmanto laternās ielas apgaismošanai. Tā kā Jomas ielā kā viena no problēmām tika identificēta nespēja savienot ielas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, Dzeltenā komanda kā risinājumu rod pazemes ielas izveidošanu – nakts pasākumi kafejnīcām un viesnīcām tiek rīkoti ielas pazemes daļā. Dzeltenā komanda ierosina arī pagarināt Jomas ielu un radīt Lielupes promenādi un Lielupes molu. Zilā komanda savukārt piedāvā ideju par Jūrmalu kā festivālu pilsētu, rekonstruējot koncertzāli un izveidojot Jomas ielas ieejas vārtus.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš atzīst: „Nākotnes pilsētas spēle ir lieliska iespēja rast jaunus un radošus risinājumus, kā uzlabot un attīstīt pilsētu. Tā ir iespēja pašiem iedzīvotājiem piedalīties pilsētas vīzijas radīšanā, sniedzot konkrētus priekšlikumus un idejas turpmākajai pilsētvides attīstībai”.

LLPA pirms tam ir noorganizējusi spēli arī Jelgavā par Pasta salas un Lielupes pieguļošās teritorijas attīstību un spēli Valmierā par Valmieras pilsētas Atpūtas parka teritorijas perspektīvo attīstību. Jāpiebilst, ka Jūrmalas spēles izpētes objekts – Jomas iela ir kļuvusi par savdabīgu pilsētas vizītkarti un galveno pastaigas vietu Jūrmalā, un tā ir garākā gājēju iela Latvijā, kur koncentrētas daudz vēsturiskās celtnes, un gandrīz visas ielas garumā novietotas kafejnīcas un suvenīru veikali, pievilinot ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī tūristus.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


10.12.2009.

Jūrmala radīs vīziju par Jomas ielas nākotni

Š.g. 10. - 11. decembrī Jūrmalā notiks spēle „Nākotnes pilsētas spēle”, kuras laikā tiks meklēti radoši risinājumi Jomas ielas attīstībai un perspektīvai izmantošanai. Spēli organizē Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) sadarbībā ar Britu padomi Latvijā un Jūrmalas pilsētas domi. 

„Nākotnes pilsētas spēle” ir Britu padomes projekta „Radošās pilsētas” aktivitāte.  Jūrmalas pilsētas pašvaldība, kas ir viens no LLPA biedriem, šajā projektā iesaistīta kā asociācijas sadarbības partneris.

„Spēles mērķis ir radīt daudzpusīgas un inovatīvas idejas radošai un ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai. Man ir patiess prieks un gandarījums, ka spēles laikā tiek radītas inovatīvas, radošas idejas un risinājumi konkrētai pilsētai, sniedzot iespēju tās iedzīvotājiem piedalīties savas nākotnes pilsētas vīzijas radīšanā un veicinot sadarbību starp dažādiem partneriem. Jau izstrādātās idejas tiks ņemtas vērā katras pilsētas attīstības plānos un darbs turpināsies arī pēc spēles noslēguma”, atzīst LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš

Jūrmalā kā spēles objekts ir tikusi izraudzīta Jomas iela – iela, kas kā kūrortpilsētas „magnēts” visos gadalaikos pulcē pilsētas viesus vienkopus, piedāvājot izklaides, atpūtas, nakšņošanas, ēdināšanas iespējas, kā arī kultūras objektus un pasākumus. Turklāt, papildus jau uzskaitītajiem objektiem, uz šīs ielas dzīvo arī daļa Jūrmalas iedzīvotāju, tādēļ ir nepieciešams radīt jaunus risinājumus, kā šīm abām grupām sadzīvot un attīstīties kopā. Ņemot vērā to, ka šī spēle ir aizvadīta jau vairākās Latvijas pilsētās un ir guvusi plašu atsaucību, kā arī radītās idejas ir bijušas ļoti veiksmīgas un radošas, arī Jūrmalas pilsētas dome cer uz jauniem un inovatīviem risinājumiem, lai Jūrmalas pilsēta kļūtu vēl pievilcīgāka tās iedzīvotājiem un viesiem.

Spēle Jūrmalā notiks viesnīcas „Hotel Jūrmala SPA” telpās. . Paredzēts, ka spēlē piedalīsies ap 25 sabiedriski aktīvi dalībnieki ne tikai Jūrmalas pilsētas,  bet arī no galvaspilsētas Rīgas, pārstāvot dažādas profesionālās jomas. Spēlētāji tiks sadalīti piecās komandās, vienā grupā apvienojot pēc iespējas dažādāku dalībnieku sastāvu. Spēle ilgs divas dienas, un tās laikā tiks izvērtēta Jomas ielas kultūras un vides funkcionalitāte, iespējamā sociālā un ekonomiskā darbība. Pasākumu vadīs LLPA pārstāve un akreditēta „Nākotnes pilsētas spēles” vadītāja Anda Šaka.

Spēles norises laiks:

Ceturtdien, 10. decembrī – no plkst. 9.00 līdz plkst.16.00.

Piektdien, 11. decembrī  – no plkst. 9.00 līdz 16.00 (ideju prezentācijas no plkst. 13.00 līdz 15.00).

„Nākotnes pilsētas spēles” mērķis -  radīt daudzpusīgas un inovatīvas idejas radošai un ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, risinot konkrētu pilsētvides problēmu – iespējams realizēt ar interaktīvas metodoloģijas – spēles palīdzību, kur par spēles objektu var būt gan pilsēta kopumā, gan atsevišķs pilsētas rajons, kvartāls vai iela. Spēle, kas ilgst 2 dienas, tajā piedaloties ~ 25 dalībniekiem, ekspertiem un citām iesaistītām pusēm, ļaus radīt idejas un risinājumus kādam konkrētam ar pilsētvidi saistītam jautājumam. Spēles dalībnieki, ņemot vērā ekonomisko, sociālo, kultūras un vides perspektīvu, izspēlēs 10 spēles posmus, nobeigumā prezentējot gala iznākumu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 3. decembrī

 

Lemj par Latvijas lielo pilsētu attīstības scenārijiem

 

Vakar, 2. decembrī, notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) rīkotā konference „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskās attīstības virzītājs”. Konferenci ievadīja LR Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vēstījums, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna un LLPA viceprezidenta Leonīda Salceviča uzrunas konferences dalībniekiem. 

 

„Rīgā koncentrētas galvenās aktivitātes gan uzņēmējdarbībā, gan sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jomā, taču citu Latvijas pilsētu, novadu un reģionu attīstībai ir jāpievērš tikpat liela vērība, lai mūsu valsts iedzīvotāji varētu justies vienlīdz komfortabli arī dzīvojot ārpus Rīgas. Bez reģionu attīstības nav iedomājama visas Latvijas attīstība. Un īpaša loma šeit ir lielajām pilsētām,” rakstīts LR Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes apsveikuma vēstījumā konferences dalībniekiem.

„Latvijas gandrīz 20 neatkarības gados nav izdevies būtiski mainīt monocentrisma politiku. Latvijas attīstības būtiska sastāvdaļa ir sabalansēta mijiedarbība un resursu izvietošana starp pilsētām un laukiem,” uzsvēra konferences moderators, LR reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrsEdgars Zalāns.

„Latvijas lielās pilsētas ir valsts ekonomikas motors un vienlaikus arī lielākais sociālās palīdzības sniedzējas. Šobrīd aptuveni 70% sociālās palīdzības saņēmēju dzīvo pilsētās. Daudzi no tiem ir lauku iedzīvotāji, kas smagu finansiālo apstākļu spiesti deklarējušies pilsētās, lai saņemtu sociālo atbalstu. Bezdarbnieku skaits valstī sasniedz 165 000 cilvēku, un situācija turpina pasliktināties. Pilsētu attīstība nozīmē visas valsts augšupeju, tādēļ ļoti nozīmīgi šodien vienoties par optimālāko pilsētu turpmākās attīstības scenāriju,” uzrunā teica Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viceprezidents, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.

Konferences pirmajā daļā vietējie un ārvalstu eksperti no Baltijas valstīm, Vācijas un Spānijas dalījās pieredzē un praksē par pašvaldības budžeta, sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem, ES fondu apguvi, vides un enerģētikas aktualitātēm. Otrajā konferences daļā valsts un pašvaldību politiskā elite kopā ar sociālajiem partneriem un ekspertiem pārrunāja Latvijas pilsētu turpmākos attīstības virzienus.

 „Neiepriecinošā demogrāfiskā perspektīva, ierobežotie finanšu resursi un starptautiskās konkurētspējas zemie rādītāji ir noteicošie faktori, kādēļ mums primāri jāapsver iespējas palielināt Rīgas potenciālu un konkurētspēju Baltijas jūras reģionā. Iekšējā migrācija un urbanizācijas procesi ir neizbēgami, savukārt, tieši galvaspilsēta ir tas potenciāls, kas var aizkavēt mūsu talantīgo cilvēku emigrāciju un vēl lielākas demogrāfiskās slodzes un sociālās nevienlīdzības veidošanos Latvijā,” uzsvēra Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa – Lukaševica.

„Mums pilsētu attīstība jāskata ne tikai Eiropas kontekstā kā Eiropas perifērija, bet arī kā būtisks mezgla punkts Rietumu-Austrumu-Rietumu virzienā, ņemot vērā Latvijas stratēģiski izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu starp Eiropas Savienību un NVS valstu tirgiem, kā arī veidojamās saites ar Centrālāzijas un Tālo Austrumu tirgiem," teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Valdes loceklis Daniels Pavļuts.

„Jādomā, kā sekmīgāk apgūt to teritoriju un resursus, kas mums ir. Mums ir jākļūst par tiltu starp Eiropas Savienību un Krieviju. Tāpat aktīvāk jāattīsta pilsētu pārrobežu sadarbība ar citām kaimiņvalstīm. Būtiski atzīmēt, ka pašvaldību dialogam ar organizētu biznesa sabiedrību ir noteicoša loma pilsētu attīstībā. Tādēļ, lai veidotu prognozējamu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, ir nepieciešams veicināt sociālo dialogu attīstību pilsētu pašvaldībās, vienojoties par sadarbību pilsētu izaugsmei,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

 „Pilsētas ir tās Latvijas teritoriālās vienības, kas visātrāk var dot ekonomisko atdevi. Šis brīdis jāizmanto pilsētu spēcīgai konsolidācijai un specializācijai, vienlaikus saglabājot solidāras attiecības ar kaimiņvalstīm, attīstot vienam otru papildinošu kooperāciju,” teica SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks
Konference ir viena no projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs” aktivitātēm, kuras mērķis bija pārrunāt valsts policentriskas attīstības iespējamību Latvijā. Projektsfinansēts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds” un LLPA to īsteno no 2009. gada 1. maija līdz 2010. gada 31. janvārim.

 

Informācijai:

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23.augustā, lai īstenotu republikas pilsētu iedzīvotāju interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

 

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

 


2009. gada 1. decembrī

Notiks nozīmīga starptautiska ekspertu, politiķu un sociālo partneru diskusija par Latvijas lielo pilsētu turpmāko attīstību

Šā gada 2. decembrī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) organizē starptautisku konferenci „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskās attīstības virzītājs”. Konferenci atklās Latvijas Republikas (LR) Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, tās moderators būs LR reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Konferences pirmajā daļā eksperti no Baltijas valstīm, Vācijas un Spānijas dalīsies labākajā pieredzē un praksē par pašvaldību budžetu, sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem, ES fondu apguvi, vides un enerģētikas aktualitātēm. Otrajā konferences daļā notiks apaļā galda diskusija, kur piedalīsies lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, LR Saeimas komisiju priekšsēdētāji, LR ministriju pārstāvji, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvji, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras,  Latvijas Pašvaldību savienības vadošie darbinieki, ekonomisti un akadēmiķi, lai diskutētu par Latvijas attīstības scenārijiem, īpašu uzmanību pievēršot  pilsētu, kā ekonomiskās attīstības motora, iespējām tuvākajā nākotnē.Konference ir projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs”, kas finansēts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas " Īstermiņa ekspertu fonds" ietvaros rīkots pasākums.

Konference norisināsies š.g. 2. decembrī no plkst. 9.00 līdz 17.00 viesnīcā Radisson SAS Daugava, Kuģu ielā 24, Rīgā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 13. novembrī

LLPA informē Ministru prezidentu par kritisko situāciju lielajās pilsētās

Šodien Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri – lielo pilsētu domju priekšsēdētāji - tikās arMinistru prezidentu Valdi Dombrovski, lai ziņotu par faktisko finansiālo un kritisko sociālo situāciju lielajās pilsētās.

Latvijas pilsētu nodokļu ieņēmumu dinamika apliecina konstantu ieņēmumu samazinājumu. Uz šā gada 1.oktobri faktiskā nodokļu izpilde lielo pilsētu pamatbudžetā atpaliek par vidēji 21,4%, Jūrmalā ieņēmumi samazinājušies par 25%, bet Rēzeknē un Ventspilī  faktiskie ieņēmumi samazinājušies par vairāk nekā 30% no plānotā. Ieņēmumu krituma dinamika ļauj secināt, ka Finanšu ministrijas prognozes uz 2010.gadu neatbilst reālajai situācijai pilsētās. Papildus tam, pilsētas ir aprēķinājušas, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale par labu valstij nesīs lielajām pilsētām vēl vismaz 13,5 miljonus latus zaudējumu.

„Tieši lielās pilsētas, kur dzīvo vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju, šoziem jutīs vislielāko sociālospriedzi. Statistika liecina, ka jau tagad aptuveni 70 000 Latvijas iedzīvotājiem ir beidziesbezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņš un bezdarbnieku skaits arvien pieaug. Šie cilvēki ir pilnībāatkarīgi no pašvaldību sniegtā atbalsta. Mūsu aprēķini viennozīmīgi liecina, ka nodokļu ieņēmumi pilsētās turpinās sarukt. Valdībai ir jāsaprot, ka LR Finanšu ministrijas prognozes par pašvaldību ieņēmumiem neatbilst reālajai situācijai,” saka LLPA prezidents Andris Rāviņš.

Sarunas laikā LLPA arī aicināja V.Dombrovski steidzami rast risinājumu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu priekšfinansēšanai, kas ļautu Latvijai līdz 2013. gadam apgūt visam apguves periodam paredzētos 4,5 miljardus eiro. No 2007. gada līdz šā gada oktobrim dažādu administratīvo šķēršļu un avansa maksājumu trūkuma dēļ finansējums ir apgūts vien 6,4% apmērā.

Ministru prezidents apsolīja aktualizēt sasāpējušākos jautājumus par ES fondiem savas nākamās vizītes laikā Briselē, kas notiks šā gada 19. novembrī.

„Eiropas Savienības fondu līdzekļi 4,5 miljonu eiro apmērā ir vienīgais Latvijai pieejamais finansējums, kas nav aizdevums. Tā kā Eiropas Savienības piešķirtie 450 miljoni eiro, kas bija paredzēti projektupriekšfinansēšanai, netika izmantoti paredzētajam mērķim, LLPA ir iesniegusi vairākus priekšlikumussituācija risināšanai. Mēs uzskatām, ka valdībai ir steidzami jārod veids, kā sniegt avansus projekturealizētājiem, lai Latvijas uzņēmēji, pašvaldības un institūcijas varētu iepludināt šos līdzekļus Latvijasekonomikā, tā radot darba vietas un papildu nodokļu ieņēmumus,” turpina LLPA prezidents Andris Rāviņš.

Ministru prezidents informēja LLPA, ka šobrīd notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju, ka atsevišķām ES fondu aktivitātēm ES fondu līdzfinansējuma likme būs līdz pat 100%, piemēram, lielo ūdeņu projektiem (ūdenssaimniecību programmas projektiem apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000).

Tāpat tikšanās laikā tika apspriests nekustamā īpašuma nodokļa iespaids uz pilsētu budžetiem, kā arīpārrunāta publiskajā telpā izskanējusī informācija par iedzīvotāju ienākumu nodokļa paaugstināšanu. IIN paaugstināšana par 1%, ja finansējums tiktu novirzīts pašvaldībām, sniegtu iespēju iegūt papildu 25-30 miljonus latu, ko novirzīt sociālās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētupašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 12. novembrī

LLPA informēs Ministru prezidentu par kritisko situāciju lielajās pilsētās

Rīt, 13. novembrī plkst. 10:00 Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri – lielo pilsētu domju priekšsēdētāji -  tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai diskutētu par paredzētajām nodokļu politikas izmaiņām 2010. gadā un ar tām saistīto pieaugošo sociālo spriedzi lielajās pilsētās, kurās dzīvo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. 

Dienaskārtībā paredzēts ziņot par šā gada faktisko ieņēmumu kritumu pilsētu pamatbudžetā. Ieņēmumu konstantā krituma dinamika ļauj secināt, ka LR Finanšu ministrijas prognozes par nākamā gada pašvaldību ieņēmumiem ir nepamatoti optimistiskas un neatbilst realitātei. Papildus tam, lielās pilsētas aprēķinājušas zaudējumus, kas radīsies līdz ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali par labu valstij.

Tāpat LLPA aicinās V.Dombrovski rast risinājumu Eiropas Savienības fondu projektu priekšfinansēšanai, kas ļautu iepludināt Latvijas ekonomikā vairāk nekā 4 miljardus eiro, kā arī diskutēs par atsevišķiem nodokļiem, kas, pēc LLPA aprēķiniem, neienesīs prognozētos ieņēmumus, tādējādi nesniedzot papildu līdzekļus iedzīvotāju sociālajam atbalstam.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 9. novembrī

LLPA atgādina Saeimas deputātiem par lielo pilsētu lomu Latvijas tautsaimniecībā.

Šodien, 9. novembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) nodeva Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un deputātiem LLPA izdoto grāmatu „Pilsētas zemnieku valstī. Latvijas pilsētas savu interešu sardzē: 1919-1941”.

Grāmatā atspoguļota Latvijas pilsētu attīstība un aktuālās sociālās un ekonomiskās problēmas pēc neatkarības iegūšanas, kā arī pirmskara Latvijas Pilsētu savienības izveides gaita un darbība. Tā risināja pilsētām nozīmīgus jautājumus un aizstāvēja pilsētnieku intereses pirmskara periodā, tāpat kā to dara Latvijas Lielo pilsētu asociāciju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

 „Problēmas tolaik un šodien ir līdzīgas, tādēļ, pasniedzot šo grāmatu Saeimas deputātiem, aicinām viņus arī turpmāk atbildīgi pievērsties pilsētu jautājumiem, jo kā nekā tieši lielās pilsētās dzīvo vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju. Esam pārliecināti, ka šajā grāmatā atspoguļotais kalpos par iedvesmas avotu un pamudinājumu katram Saeimas deputātam ikdienas darbā, pieņemot pārdomātus un atbildīgus lēmumus Latvijas valsts labā,” skaidro Andris Rāviņš, LLPA prezidents.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 15. oktobrī

Valdība vēlas pārlikt atbildību par pieaugošo sociālo spriedzi uz pašvaldībām

Publiskajā telpā jau izskanējis, ka Latvijas valdība pēc LR Finanšu ministrijas ieteikuma 12.oktobra ārkārtas sēdēs slēgtajā daļā diskutēja par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali starp pašvaldību un valsts budžetu, samazinot pašvaldību ieņēmumu daļu no 83% līdz 80%.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija aicina Ministru prezidentu un finanšu ministru paskaidrot, kādēļ situācijā, kad pašvaldību izdevumi sociālajai sfērai konstanti pieaug un 2010. gadā tiek prognozēta bezdarba līmeņa tālāka paaugstināšanās, plānots samazināt pašvaldību ieņēmumus no IIN, kas, kā zināms, ir pašvaldību pamatbudžeta galvenais ieņēmumu avots. 

"Būtu absurdi mazināt pašvaldību ieņēmumus situācijā, kad cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība, arvien palielinās. Šāds nepārdomāts lēmums būtiski iedragātu mūsu spējas sniegt sociālo atbalstu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Valdība mēģina pārlikt atbildību par nepatīkamiem lēmumiem sociālajā sfērā uz pašvaldību pleciem," saka Latvijas Lieli pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Diskusija notiek laikā, kad pašvaldībās katru mēnesi palielinās pašvaldību sociālā budžeta izdevumi. Bezdarba līmenis pilsētās ir palielinājies vidēji trīs reizes. Attiecīgi palielinājies to ģimeņu skaits, kurām nepieciešama palīdzība. Īpaši smaga lielajām pilsētām būs šī ziema un pavasaris, kad iedzīvotāji, kas zaudējuši darbu, vairs nesaņems bezdarbnieku pabalstu un Eiropas Savienības stipendiju. Turklāt ziemās novērojama iedzīvotāju no lauku teritorijām migrēšana uz pilsētām darba un pajumtes meklējumos. Tāpat uz pašvaldību pleciem gulstas arī finansējuma pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu, mūzikas un mākslas skolu pedagogu algām.

Jau šogad, lai gan IIN proporcija tika palielināta, salīdzinot ar 2008. gadu, pašvaldību ieņēmumi ir būtiski samazinājušies. Pirmkārt, tādēļ, ka ieņēmumi no IIN valsts budžetā kritušies gandrīz vismaz par 36%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Papildu negatīvu iespaidu uz pašvaldības budžeta ieņēmumiem atstājusi IIN likmes samazināšana no 25 uz 23 %. Pilsētu vadītāji 2010. gada budžetā prognozē vēl lielāku ieņēmumu kritumu.

Jāatgādina, ka 2009. gadā pašvaldību ieņēmumu no IIN proporcija tika palielināta ar mērķi kompensēt IIN ieņēmumu samazinājumu pašvaldībās. Bet Starptautiskais Valūtas fonds jau gada sākumā vairakkārt kritizējis Latvijas valdību par to, ka tā ir samazinājusi pašvaldību budžetus, bet nav attiecīgi samazinājusi arī pašvaldību veicamo funkciju apjomu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23.augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 1. oktobrī

EK komisāri: Latvijas deviņas lielās pilsētas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes motors

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri un eksperti ir atgriezušies no darba vizītes Briselē, kuras laikā tikās ar Eiropas Komisijas komisāriem, EK ģenerāldirektorātu ierēdņiem un to institūciju pārstāvjiem, kas nosaka un ietekmē reģionālo politiku un pilsētu lomu Eiropas Savienības (ES) valstu attīstībā, kā arī, lai apmainītos ar informāciju un sekmētu pieredzes apmaiņu labās prakses pārņemšanai un pārstāvībai „Briseles institūcijās” tādās jomās kā ES fondi, finanšu plānošana, enerģētika, vides jautājumi, sociālie un veselības jautājumi. 

Tiekoties ar EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru Dirku Āneru (Dirk Ahner) kā būtiskākā problēma, ar ko šobrīd sastopas Latvija un kas kavē valsts ekonomisko attīstību un izaugsmi, tika minēt būtisks naudas plūsmas trūkums ES fondu projektu īstenošanai. Lai arī Latvijas valdība š.g. vasarā ir pieņēmusi jaunu mehānismu ES fondu apguvē, kas paredz nelīdzfinansēt un nepriekšfinansēt projektus, Latvijas lielo pilsētu vadītāji un LLPA eksperti uzsver, ka tieši šobrīd – ekonomiskās krīzes apstākļos, ir ļoti svarīgi veicināt ES fondu projektu īstenošanu, kas stimulētu valsts ekonomisko izaugsmi un sildītu ekonomiku. Bez tam, gan LLPA, gan Dirks Āners ir vienādās domās, ka EK piešķirtais finansējums ES fondu apguvei ir jānovirza tikai un vienīgi ES fondu priekšfinansēšanai nevis jāieskaita kopīgos budžeta ieņēmumos. „Iestājoties ES, Latvija apņēmās pildīt noteiktas saistības, un šis ir brīdis, kad tas ir jādara”, pauž EK Reģionālās politikas komisārs Pāvels Samecki (Paweł Samecki).

Pēc tikšanās ar LLPA pārstāvjiem un ekspertiem Dirks Āners atzina: „Latvijas lielās pilsētas ir valsts ekonomiskās izaugsmes motors, un ir labi būt blakus šim motoram, lai zinātu, kā strādā visa automašīna. Man ir patiess prieks un gandarījums par šo tikšanos un veiksmīgi uzsākto savstarpējo komunikāciju. Ja mēs kopīgi turpināsim iesākto, tad, cerams, ka tas rezultēsies konkrētos lēmumos un darbībās, dodot impulsu Latvijas ekonomikas attīstībai”.

Tikšanās laikā ar ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, kā arī Eiropas reģionu pārstāvniecībām Latvijas lielo pilsētu domju vadītāji iepazinās un pārrunāja jaunākās tendences energoefektivitātes pasākumos un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pilsētās. Lai arī citu valstu pieredze liecina, ka viena no prioritātēm šobrīd ir energoefektivitāte un ar to saistītie īstenojamie projekti, Latvijas īstenotā prakse vēstī tieši par pretējo – ES fondi netiek apgūti, uzsāktie un apstiprinātie projekti tiek apturēti tieši naudas plūsmas trūkuma dēļ. LLPA prezidents Andris Rāviņš norāda, ka „Latvijas valdībai, atsakoties sniegt Eiropas Savienības fondu apguvei nepieciešamo līdzfinansējumu, mēs zaudējam ļoti būtisku atbalstu. Tieši tagad, kad šī Eiropas fondu nauda sākta apgūt un projekti tiek uzsākti, ir nepieciešams arī ierobežota valsts budžeta finansējuma brīdī rast risinājumu, kā priekšfinansēt un līdzfinansēt ES fondu projektus”.

Ar EK nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisāru Vladimiru Špidlu (Vladimír Špidla) tika runāts par ES dalībvalstu labākajām praksēm sociālās drošības tīkla jautājumos, flexicurity (šis princips paredz kombinēt elastīgu darba tirgu ar sociālo drošību) modeļa ieviešanas iespējām un pašvaldību lomu flexicurity politikas veicināšanas procesā. Kā būtiskākā problēma, ar kuru šobrīd nākas saskarties ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm, tika minēta krasi pieaugošais bezdarba līmenis pilsētās. Kā uzsvēra Vladimirs Špidla: „pats būtiskākais šobrīd ir novērst to, ka radušās sliktās ekonomiskās situācijas dēļ cilvēki zaudē savus mājokļus un ilgtermiņā paliek bez darba. Ir svarīgi jebkādiem līdzekļiem motivēt cilvēkus meklēt darbu, jāveicina cilvēku aktivitāte, piemēram, apmeklējot dažādus kursus, apmācības, u.tml. Galvenais, lai cilvēks turpina būt sociāli aktīvs.. Ja cilvēks zaudē savu mājokli, ilgstoši ir bezdarbnieks, atpakaļceļš, lai viņu atkal padarītu par ekonomiski aktīvu, būs daudz smagāks, un būs jāsniedz daudz lielāks finansiālais atbalsts”.

„Latvijas lielo pilsētu domju vadītāji un LLPA eksperti ir ļoti rūpīgi iepazinušies un izdarījuši secinājumus par augstāk minētajiem jautājumiem, kā arī Briseles vizītes laikā pārrunājuši to ar atbilstošo jomu EK komisāriem un augsta ranga ierēdņiem.

Ņemot vērā to, ka tuvākajā laikā plānota Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, vērsīsim premjera uzmanību uz Briselē gūtajām atziņām. LLPA līdz šim ir aktīvi iesaistījusies konkrētu priekšlikumu sagatavošanā, kā arī paudusi savu viedokli gan Ministru prezidentam, gan Valsts prezidentam Valdim Zatleram”, skaidro Andris Rāviņš.

Šīs tikšanās notika projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs” ietvaros. Projektam saņemts atbalsts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds”.

Projekta vispārējais mērķis ir stiprināt Latvijas lielās pilsētas kā valsts policentriskas attīstības virzītājspēku reģionos, savukārt specifiskie mērķi ir pilnveidot LLPA dalībpilsētu kompetenci prioritārās pilsētpolitikas jomās, stiprinot vietējo ekspertu tīklu, īstenojot pieredzes un labās prakses pārņemšanu starp Latvijas un ES institūcijām pilsētpolitikas jomā, tādējādi veicinot publiskā sektora pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos iedzīvotājiem vietējā līmenī; stiprināt LLPA kapacitāti tās dalībpilsētu interešu pārstāvībai nacionālā un ES līmenī.

Projekta ietvaros sākot no šā gada maija aktivitātes „Darba grupas un politiskā līmeņa iesaistīšana” ietvaros ir notikušas vairākas sanāksme Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju līmenī, kā arī finanšu speciālistu, enerģētikas un vides speciālistu, sociālo un veselības jomu pārstāvju un ekspertu ES fondu jautājumos līmenī, pieaicinot arī pārstāvjus no valsts institūcijām. 


04.09.2009.

Informācija ziņu dienestiem

 

Valmierā notiks „Nākotnes pilsētas spēle” par Atpūtas parka izmantošanu 

 

Š.g. 10.-11. septembrī Valmierā notiks „Nākotnes pilsētas spēle”, kuras ietvaros meklēs radošus risinājumus Atpūtas parka perspektīvai izmantošanai.

„Nākotnes pilsētas spēle” ir Britu padomes projekta „Radošās pilsētas" aktivitāte.  Valmieras pilsētas pašvaldība, kas ir viens no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem, šajā projektā iesaistīta kā LLPA sadarbības partneris.

Spēle ir Britu padomes izstrādāta metodoloģija pilsētvides jautājumu risināšanai, un tās mērķis ir radīt daudzpusīgas un inovatīvas idejas radošai un ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, risinot konkrētu pilsētvides problēmu ar interaktīvas spēles palīdzību. Spēles objekts var būt gan pilsēta kopumā, gan atsevišķs pilsētas rajons, kvartāls vai iela. "Nākotnes pilsētas spēle" jau sekmīgi izspēlēta vairākās pilsētās Eiropā un Austrumāzijā. Latvijā pirmās spēles jau notikušas Liepājā, Jelgavā, Cēsīs un Rīgā.

„Spēles mērķis ir radīt daudzpusīgas un inovatīvas idejas radošai un ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai. Man ir patiess prieks un gandarījums, ka spēles laikā tiek radītas inovatīvas, radošas idejas un risinājumi konkrētai pilsētai, sniedzot iespēju tās iedzīvotājiem piedalīties savas nākotnes pilsētas vīzijas radīšanā un veicinot sadarbību starp dažādiem partneriem”, atzīst LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

Valmierā „Nākotnes pilsētas spēle” notiks Valmieras Integrētās bibliotēkas telpās. Paredzēts, ka spēlē piedalīsies ap 25 sabiedriski aktīvi valmierieši, pārstāvot dažādas profesionālās jomas. Spēlētāji tiks sadalīti piecās komandās, vienā grupā apvienojot pēc iespējas dažādāku dalībnieku sastāvu. Spēle ilgs divas dienas, un tās laikā tiks izvērtēta Valmieras Atpūtas parka kultūras un vides funkcionalitāte, iespējamā sociālā un ekonomiskā darbība. Pasākumu vadīs LLPA pārstāve un akreditēta „Nākotnes pilsētas spēles” vadītāja Anda Šaka.

Spēles norises laiks:

Ceturtdien, 10. septembrī – no plkst. 9.00 līdz 16.00.

Piektdien, 11. septembrī – no plkst. 9.00 līdz 16.00 (ideju prezentācijas no plkst. 13.00 līdz 15.00).

Valmieras pilsētas Atpūtas parks atrodas Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā, Gaujas augšteces labajā krastā uz Austrumiem no Rātsupītes ietekas Gaujā, vietā, kur Gauja izteikti veido lokus un straujteces (Kazu krāces). Līdz Rātes upītes ietekai Gaujā, norobežojas ar Brāļu kapu memoriālu un Jāņa Daliņa stadionu. Atpūtas parks ir apmeklētākā dabas teritorija Valmierā un teritorijas kopējā platība ir 57,05 ha, ieskaitot valsts nozīmes īpaši aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekli Valmieras Stāvie krasti. 93% no Atpūtas parka teritorijas aizņem pašvaldības īpašumā esošās zemes. Pārējos 7% aizņem privātīpašumā esošās zemes. Teritorijas apsaimniekotājs ir zemes īpašnieki. Valmieras pilsētas teritorijas plānojumā 2006. – 2018. gadam noteikts, ka šīs teritorijas izmantošanas veids ir Dabas un apstādījumu teritorijas.


2009. gada 23. septembrī

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji Briselē tiksies ar ES komisāriem

Šodien, 23. septembrī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri un eksperti dodas darba vizītē uz Briseli, lai tiktos ar Eiropas Savienības (ES) komisāriem, Eiropas Komisijas (EK) ģenerāldirektorātu ierēdņiem un to institūciju pārstāvjiem, kas nosaka un ietekmē reģionālo politiku un pilsētu lomu valstu attīstībā, kā arī, lai apmainītos ar informāciju un sekmētu pieredzes apmaiņu labās prakses pārņemšanai un pārstāvībai „Briseles institūcijās” tādās jomās kā ES fondi, finanšu plānošana, enerģētika, vides jautājumi, sociālie un veselības jautājumi. 

Vizītes laikā Latvijas lielo pilsētu domju vadītāji un eksperti tiksies ar Eiropas reģionu pārstāvniecībām, lai pārrunātu jautājumus, kas ir saistīti ar vides aizsardzību, jaunākajām tendencēm energoefektivitātes pasākumos, atjaunojamo energoresursu izmantošana pilsētās. Ar ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu tiks pārrunātas jaunākās tendences atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī enerģētikas aģentūru darbība ES, to efektivitāte un rezultāti.

Ar ES nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisāru Vladimiru Špidlu (VladimírŠpidla) tiks runāts par ES dalībvalstu labākajām praksēm sociālās drošības tīkla jautājumos, flexicurity(šis princips paredz kombinēt elastīgu darba tirgu ar sociālo drošību) modeļa ieviešanas iespējām un pašvaldību lomu flexicurity politikas veicināšanas procesā.

Savukārt ar ES Reģionālās politikas komisāru Pāvelu Samecki (Paweł Samecki) plānots apspriest Kohēzijas politiku pēc 2013. gada un 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu ieviešanas vienkāršošanu. Ar EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru Dirku Āneru (Dirk Ahner) LLPA pārstāvji pārrunās ES fondu ieviešanu Latvijā un EK iniciatīvas ekonomiskās krīzes apstākļos.

Vizītes laikā plānota tikšanās arī ar Latvijas vēstnieku ES Normundu Popenu, lai pārrunātu vairākus būtiskus jautājumus.

Šīs tikšanās notiek projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs” ietvaros. Projektam saņemts atbalsts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds”.

Projekta vispārējais mērķis ir stiprināt Latvijas lielās pilsētas kā valsts policentriskas attīstības virzītājspēku reģionos, savukārt specifiskie mērķi ir pilnveidot LLPA dalībpilsētu kompetenci prioritārās pilsētpolitikas jomās, stiprinot vietējo ekspertu tīklu, īstenojot pieredzes un labās prakses pārņemšanu starp Latvijas un ES institūcijām pilsētpolitikas jomā, tādējādi veicinot publiskā sektora pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos iedzīvotājiem vietējā līmenī; stiprināt LLPA kapacitāti tās dalībpilsētu interešu pārstāvībai nacionālā un ES līmenī.

Projekta ietvaros sākot no šā gada maija aktivitātes „Darba grupas un politiskā līmeņa iesaistīšana” ietvaros ir notikušas vairākas sanāksme Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju līmenī, kā arī finanšu speciālistu, enerģētikas un vides speciālistu, sociālo un veselības jomu pārstāvju un ekspertu ES fondu jautājumos līmenī, pieaicinot arī pārstāvjus no valsts institūcijām.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 5.augustā

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji tiekas ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru

Šodien, 5.augustā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tiksies ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar reformām veselības un izglītības jomā, kā arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma apguves problēmām. 

Pamatojoties uz 2009. gada 22. jūlijā Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju sanāksmē pārrunātajiem jautājumiem, LLPA ir sagatavojusi savu skatījumi par šobrīd aktuālajām problēmām veselības, izglītības un ES fondu finansējuma apguves jomās.

LLPA prezidents, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsver, ka valstī nav līdz galam izstrādāta un apstiprināta vienota hospitalizācijas kārtība, kā rezultātā var būt apdraudēta savlaicīga slimnieku nogādāšana atbilstoša līmeņa slimnīcā neatliekamās palīdzības sniegšanai. Bez tam trūkst arī skaidru kritēriju slimnīcu skaita optimizācijai, slimnīcu tīkla nodrošināšanai vienmērīgi visā valstī un funkciju sadalījumam starp dažāda līmeņa slimnīcām. LLPA vēlās uzsvērt arī to, ka kritiski zema finansējuma apstākļos ir būtiski koncentrēties uz izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ko nodrošina reģionālās daudzprofilu slimnīcas un universitātes klīnikas.

Savukārt izglītības jomā kā lielākos šā brīža izaicinājumus un problēmas LLPA uzsver kraso finansējuma samazinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai, kas licis reformas profesionālajās skolās veikt lielā steigā, līdz ar to liela daļa no lēmumiem nav pārdomāti un optimāli attiecībā uz skolu apvienošanu vai reorganizēšanu. Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji ir vienisprātis, ka pārņemt arodskolas varēs tikai tad, ja tiks piešķirts finansējums atbilstošā apjomā.

Savukārt jautājumos par ES fondiem, LLPA vēlās vērst uzmanību, ka, nepiešķirot attiecīgo finansējumu, daudzi ES fondu projekti netiks uzsākti, jo pašvaldībām nebūs iespējams nodrošināt visiem projektiem nepieciešamo priekšfinansējumu, līdz ar to ir nepieciešami tūlītēji risinājumi ES fondu apguves paātrināšanai un pietiekamu resursu nodrošināšanai turpmākajos gados.

LLPA ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus augstāk minēto jautājumu risināšanai, kas arī tiks pārrunāti tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 22.jūlijā

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji tiekas ar labklājības ministru Uldi Auguli un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Andri Jaunsleini

Šodien, 21.jūlijā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tiksies ar labklājības ministru Uldi Auguli un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Andri Jaunsleini, lai pārrunātu vairākus ar sociālo jomu saistītus jautājumus. 

 Tikšanās laikā ar labklājības ministru tiks apspriests jautājums par š.g. 14. jūlijā apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.5.aktivitātes „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts” pirmo kārtu” un grozījumiem Ministru kabineta 2008. gada 10. marta noteikumos Nr. 166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Tikšanās laikā tiks pārrunātas tās iespējas, ko varēs piedāvāt Latvijas lielās pilsētas, lai iesaistītu bezdarbniekus dažāda veida sabiedrisko darbu veikšanai.

Savukārt ar Andri Jaunsleini ir plānots izrunāt būtiskus jautājumus par prioritārajiem darbiem un aktivitātēm turpmāko mēnešu laikā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 10.jūlijā

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji tiekas ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru D.Āneru

Šodien, 10.jūlijā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tiksies ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru D.Āneru (D.Ahner), lai pārrunātu ar Eiropas Savienības (ES) saistītus jautājumus. 

Tikšanās ietvaros tiks pārrunāti jautājumi, kas ir saistīti ar ES fondu apguvi Latvijā, par Latvijas ierosinātajām strukturālajām izmaiņām ES fondu administrēšanā, optimizējot sistēmu, par situāciju Latvijā, kad valsts budžetā nepietiek resursu ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī par iespējām papildus finansējumu novirzīt aktivitātei “Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”.

Tāpat tiks skatīts jautājums arī par ES līdzfinansējuma zemo likmi aktivitātēm, kas saistītas ar mājokļu energoefektivitāti, videi draudzīgu enerģijas resursu izmantošanu, kā arī apspriesti draudi, kas pastāv, ja netiks apgūts ES fondu finansējums un kādas ir iespējas vienkāršot šo fondu apguvi.

“Latvijas valdības rokās nav pārāk daudz instrumentu ekonomikas sildīšanai. ES fondu apguve šodien ir vērtējamā kā nopietnākais pozitīvais atspaids Latvijas ekonomikai, domājot ne tikai par budžeta izdevumu samazināšanu, bet arī ieņēmumu palielināšanu no ekonomiskās darbības stimulēšanas. ES fondu apguves samazināšana laikā, kad nepieciešams palielināt to apguves tempus, būtu nopietns drauds, kas grautu uzticību Latvijas valdības pozitīvajiem nodomiem krīzes pārvarēšanā no Eiropas partneru puses” atzīst LLPA izpildirektors Jānis Kalviņš.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.  

 


2009. gada 30. jūnijā

Valmierā ir apskatāma izstāde „Spāņu kino. Vizuālā hronika”

Vakar, 29. jūnijā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) sadarbībā ar Spānijas vēstniecību, Spānijas starptautiskās sadarbības un attīstības aģentūru (AECID) un mākslas galeriju „Laipa” atklāja izstādi „Spāņu kino. Vizuālā hronika”. Atklāšanā piedalījās Spānijas vēstniecības Latvijā Kultūras padomnieks Dons Bernardo Lopess Lopess – Rioss (Don Bernardo López López- Ríos), izstādes kurators, vēsturnieks Dons Hesuss Garsija de Duenjas (Don Jesús García de Dueñas) un Spānijas vēstniecības Latvijā kultūras projektu vadītāja Marta Potapova. 

Izstāde piedāvā izbaudīt veselu attēlu, skaņu un emociju gadsimtu aizraujošā pastaigā pa Spānijas kino vēsturi un attīstību.

Izstādes kurators ir vēsturnieks Hesuss Garsija de Dueņass (Jesús García de Dueñas) un tā ir veidota no vairāk nekā simts divdesmit fotogrāfijām, no kurām dažas nekur nav publicētas, vai publicētas nelielā tirāžā, trīsdesmit plakātiem un audiovizuāla materiāla, kurā skatāmi neaizmirstamākie spāņu kino skati.

Izstāde ir veidota hronoloģiski no 1896. gada, kad veidojies spāņu kino, līdz mūsdienām, ietverot katra laikmeta zīmīgākās fotogrāfijas. Tiek piedāvāta biežāko tēmu Spānijas kino mozaīka, īpaši veltot nodaļu aktierim un režisoram Fernando Fernanam Gomesam (Fernando Fernán Gómez).

Izstāde ir papildināta ar audiovizuālu materiālu „Tuvu un tālu. Spāņu kino attēli”, kas uzskatāmi parāda spāņu kino attīstību. Montāža sastāv no vairāk nekā sešdesmit filmu fragmentiem, tajā skatāmas gan pazīstamas vietas un personāži, gan arī jauno režisoru mūsdienīgais kinematogrāfiskais skatījums.

Šī fotogrāfiju izlase ir kultūras liecība, kas ir būtiska, ja runājam par mūs vienojošām vietām, par valsts identitātes veidošanos un, kas pats svarīgākais, par mūsu mazās, intīmās pasaules rekonstrukciju attēlos un atmiņās.

Izstādes grāmatu – katalogu, kurā iekļauti Hosē Luisa Borau (José Luis Borau) un Fernando Leona de Aranoas (Fernando León de Aranoa) teksti, kā arī DVD ar papildus informāciju ir publicēti izdevniecībāLunwerg Editores.

Izstāde ir apskatāma līdz š.g. 15. jūlijam AS „Sadales tīkli” telpās, Raiņa ielā 14 (Valmiera).

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils. 


2009. gada 12. jūnijā

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija neatbalsta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iesniegtos likuma grozījumus.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina valdību vēlreiz pārskatīt  Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM) iesniegtos grozījumus likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”, kas tika apstiprināti š.g. 11.jūnija Ministru kabineta sēdē, jo tie paredz nevienlīdzīgu attieksmi pret republikas pilsētu un novadu pašvaldībām.

Kā jau ziņots agrāk, LLPA kategoriski iebilst un aicina valdību vēlreiz izvērtēt  RAPLM piedāvāto izlīdzināšanas aprēķinā piemēroto sadalījumu republikas pilsētu pašvaldību grupā un novadu pašvaldību grupā. Pieņemtie grozījumi paredz dažādu attieksmi pret pašvaldībām, neproporcionālu finanšu līdzekļu sadalījumu starp republikas pilsētu pašvaldībām un novadu pašvaldībām.

LLPA norāda uz to, ka tieši lielajās republikas pilsētās dzīvo gandrīz 52% iedzīvotāju, neskatoties uz to, finanšu sadalījums ir par sliktu lielajām pilsētām, sastādot attiecīgi 47% un 53%. Tā kā nepastāv atšķirības starp obligāti veicamajiem pienākumiem republikas pilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās, nav pamatojuma vēlmei ar īpašu koeficientu palīdzību republikas pilsētu pašvaldības nostādīt sliktākā finansiālā situācijā kā pārējās pašvaldības.

„Mēs varam daudz diskutēt par Latvijas teritorijas nevienlīdzīgu attīstību un teorētisko nepieciešamību attīstību līdzsvarot, tomēr reālā situācija ir tāda, ka lielās pašvaldības veido kopējo nodokļu ieņēmumu masu. Jāapzinās, ka arī pārējie galvenie ieņēmumi valsts kasē nāk no tās Latvijas daļas, kas ir lielās pašvaldības. Ja lielās pašvaldības panīks, mazās nesaņems vairs vispār neko. Tāda ir šodienas skarbā realitāte, un tas ir jāpasaka atklāti”, skaidro Jānis Kalviņš LLPA izpilddirektors.

Latvijas Pašvaldību savienības 18. kongresā, kas norisinājās 2008. gada 16. maijā, tika pieņemta rezolūcija „Par pašvaldību funkciju finansējuma un atbildības par to izpildi samērojamību”, kurā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pamatprincipiem visas pašvaldības vienojās par kopīgu viedokli.

LLPA atkārtoti aicina RAPLM iesniegt Ministru kabinetā tādu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””, kas atbilstu Latvijas Pašvaldību savienības 18. kongresā panāktajam kompromisa risinājumam.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


2009. gada 10. jūnijā

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji tiekas ar Satiksmes ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem

 

Šodien, 10. jūnijā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tiksies ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieku A.Židkovu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāri L.Straujumu, kā arī citiem ministriju pārstāvjiem, lai pārrunātu vairākus ministriju pārziņā esošus jautājumus. 

 

Tikšanās laikā ar Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvjiem plānots pārrunāt jautājumus par 2007. - 2013. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātēm, kuras ir ministrijas pārziņā:

  reģionālo lidostu attīstība;

  publiskais transports ārpus Rīgas (tramvaju līniju attīstība Liepājā un Daugavpilī);

  tranzīta ielu sakārtošana pilsētu teritorijās;

  Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālā attīstības fonda aktivitāšu finansējuma pārdale;

  valsts budžeta līdzekļu pieejamība SM pārziņā esošo ES fondu aktivitāšu ieviešanā u.c.

 

Savukārt ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM)  pārstāvjiem ir plānots izrunāt tādus būtiskus jautājumus kā:

  nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai;

  Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizācija un tā administrētie projekti;

  publisko interneta pieejas punktu attīstība;

  kredīti projektu realizācijai;

  valsts mērķdotācijas;

  valsts pārvaldē notiekošās reorganizācijas;

  pārrobežu sadarbības programmas u.c.

 

Šī tikšanās notiek projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs” ietvaros. Projektam saņemts atbalsts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds” un Latvijas valsts budžeta.

 LLPA ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru 2009. gada 22. aprīlī noslēdza līgumu par projekta īstenošanu, izvirzot mērķi stiprināt Latvijas lielās pilsētas kā valsts policentriskas attīstības virzītājspēku reģionos.

 Projektā ietvaros jau š.g. maijā aktivitātes „Darba grupas un politiskā līmeņa iesaistīšana” ietvaros tika rīkota sanāksme Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju līmenī, kā arī divas tikšanās finanšu speciālistu un speciālistu ES fondu jautājumos līmenī, pieaicinot ekspertus un pārstāvjus no valsts institūcijām.

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

 LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

 

 Dagnija Dižbite, mediju attiecību konsultante

Tālr. + 371 67508382

E-pasts: Dagnija.dizbite@mrsgrupa.lv 


2009. gada 9. jūnijā

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija iebilst pret Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas sagatavotajiem likuma grozījumiem

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) iebilst pret Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotajiem grozījumiem likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”, jo tie paredz nevienlīdzīgu attieksmi pret republikas pilsētu un novadu pašvaldībām. 

 

LLPA kategoriski iebilst pret RAPLM piedāvāto izlīdzināšanas aprēķinā piemēroto sadalījumu republikas pilsētu pašvaldību grupā un novadu pašvaldību grupā. Sagatavotie grozījumi paredz dažādu attieksmi pret pašvaldībām, neproporcionālu finanšu līdzekļu sadalījumu starp republikas pilsētu pašvaldībām un novadu pašvaldībām. Atgādinām, ka tieši lielajās republikas pilsētās dzīvo gandrīz 52% iedzīvotāju, neskatoties uz to, finanšu sadalījums ir par sliktu lielajām pilsētām, sastādot attiecīgi 47% un 53%. Tā kā nepastāv atšķirības starp obligāti veicamajiem pienākumiem republikas pilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās, nav pamatojuma vēlmei ar īpašu koeficientu palīdzību republikas pilsētu pašvaldībās nostādīt sliktākā finansiālā situācijā kā pārējās pašvaldības.

 LLPA ir rūpīgi sekojusi līdzi RAPLM priekšlikumu izstrādes gaitai par Latvijas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanu. Latvijas Pašvaldību savienības 18. kongresā, kas norisinājās 2008. gada 16. maijā, tika pieņemta rezolūcija „Par pašvaldību funkciju finansējuma un atbildības par to izpildi samērojamību”, kurā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pamatprincipiem visas pašvaldības vienojās par kopīgu viedokli. Tomēr, iepazīstoties ar RAPLM sagatavotajiem likuma grozījumiem, jāsecina, ka pašvaldību panāktā vienošanās nav ņemta vērā.

 LLPA lūdz RAPLM iesniegt Ministru kabinetā tādu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””, kas atbilstu Latvijas Pašvaldību savienības 18. kongresā panāktajam kompromisa risinājumam.

 Katrai no pašvaldībām ir savas intereses tik ļoti sarežģītā jautājumā kā finanšu izlīdzināšana, tāpēc ir jārespektē Latvijas Pašvaldību savienības 18. kongresā pieņemtais lēmums un bez nopietna, visu pašvaldību darba un kompromisa meklējumiem, nav iespējams veikt grozījumus pašvaldībām tik vitāli svarīgajā likumā.

 LLPA arī turpmāk ir gatava konstruktīvi līdzdarboties pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pamatprincipu izstrādē, kas būtu vērsti uz Latvijas valsts un vietējo pašvaldību attīstību.

 Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. 


    

2009. gada 2. jūnijā

 

Ventspilī ir apskatāma Spānijas mākslinieces Marijas Domingesas Lino (María Domínguez Lino)ceļojošā personālizstāde

 

Vakar, 1. jūnijā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) sadarbībā ar Spānijas Karalistes vēstniecību Latvijā un Ventspils pilsētas domi Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī atklāja Spānijas mākslinieces Marijas Domingesas Lino ceļojošā personālizstāde "Iznirstot”. Izstādi atklāja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Vītoliņš un Spānijas Karalistes vēstnieks Latvijā V.E. Paulino Gonzaless Fernandess-Koruhedo (Paulino GonzálezFernández-Corugedo). 

 Ideja par ceļojošās izstādes rīkošanu Latvijā radās 2008. gada maijā, kad Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Vītoliņš, kā toreizējais LLPA prezidents, tikās ar ārkārtējo un pilnvaroto Spānijas Karalistes vēstnieku Latvijā V.E. Paulino Gonzalesu Fernandesu-Koruhedo.

 Mākslinieces personālizstāde, kurā ietilpst 20 gleznas, būs skatāma dažādās Latvijas pilsētās līdz pat šā gada decembrim. Ventspils ir pirmā no septiņām izstādes eksponēšanas vietām Latvijā.

 Spānijas mākslas darbu izstāde būs apskatāmas lielākajās Latvijas pilsētās – jūlijā Valmierā, augustā Liepājā, septembrī Rēzeknē, oktobrī Jēkabpilī, novembrī Daugavpilī, kā arī decembrī Jelgavā.

 

 Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils. 

 


2009. gada 28. maijā

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija svinīgā sēdē paraksta sadarbības līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru

 

Vakar, 27. maijā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aizvadīja pēdējo šī sasaukuma sēdi, kuras laikā tika parakstīts sadarbības līgums ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). Līguma mērķis ir veicināt labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidošanu LLPA biedru – republikas pilsētu pašvaldību - administratīvajās teritorijās. 

 

Šodien, LLPA svinīgā noskaņā aizvadīja pēdējo sēdi līdzšinējā sastāvā. Šī sasaukuma noslēdzošais nozīmīgais darbs tika īstenots šodien, kad LLPA parakstīja sadarbības līgumu ar LTRK.

 

„Šī sastāva četros darbības gados ir īstenoti vairāki nozīmīgi projekti, kas veicina pašvaldību sadarbību gan ar valdību, gan Eiropas Savienības institūcijām. Esam gandarīti, ka šodien, noslēdzot LLPA darbu šajā sastāvā, esam veikuši vēl vienu nozīmīgu darbu un parakstījuši vienošanos ar LTRK par sadarbību, kas veicinās republikas pilsētu pašvaldību dalību svarīgu jautājumu risināšanā,” stāsta LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

 

„.Šodien svarīga ir iniciatīva un kopīgs darbs. Vienota darbība un kopīga saruna ir daudz nozīmīgāka un rezultatīvāka. Mēs priecājamies par šo vienošanos, jo uzņēmējdarbība norit pašvaldībās, tādēļ svarīga ir cieša sadarbība un dialogs starp uzņēmējiem un uzņēmējdarbības vides veidotājiem - pašvaldībām”, skaidro Žaneta Jaunzeme – Grende, LTRK valdes priekšsēdētāja.

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

  

Papildus informācijai:

Dagnija Dižbite

mediju attiecību konsultante

Tālr. + 371 67508382

E-pasts: dagnija.dizbite@mrsgrupa.lv" style="color:rgb(153, 0, 0)">dagnija.dizbite@mrsgrupa.lv

 

Lita Kokale

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Mob.tālr: 26469946

e-pasts: lita.kokale@chamber.lv" style="color:rgb(153, 0, 0)">lita.kokale@chamber.lv   


2009. gada 26. maijā

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija noslēdz sadarbības līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

 

Rīt, 27. maijā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) parakstīs sadarbības līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). Līguma mērķis ir veicināt labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidošanu LLPA biedru – republikas pilsētu pašvaldību - administratīvajās teritorijās.  

 

Sadarbības līguma ietvaros abas puses īstenos vairākus projektus uzstādītā mērķa sasniegšanai. LLPA un LTRK intereses sakrīt tādos jautājumos, kā:

   Eiropas Savienības (ES) fondi – pārstrukturizācija, konkrēti ES fondu aktivitāšu kritēriji;

   Likumprojekts „Publiskās un privātās partnerības likums” un likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”;

   Atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai.

 

„Esam gandarīti par šo vienošanos un sadarbības līguma noslēgšanu ar LTRK, kas palīdzēs risināt daudzus kopīgus jautājumus un veicinās pašvaldību dalību svarīgu jautājumu risināšanā. Mūsu iestrādes ir nopietnas, taču, veidojot kopīgu sadarbību, apmainoties ar viedokļiem un kopīgi paužot tos publiski, uzskatu, ka varēsim veiksmīgāk sasniegt nospraustos mērķus”, skaidro LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš.

 

LLPA deleģētie pārstāvji labprāt darbosies katrā no LTRK izveidotajām 9 padomēm (Tirdzniecības padome, Rūpniecības padome, Pakalpojumu padome, Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības padome, Nacionālās stratēģijas padome, Eksporta padome, Mazo un vidējo uzņēmumu padome, Reģionālā padome, Zināšanu  ekonomikas  padome), par pārstāvi katrā padomē izvirzot kompetentāko LLPA biedru konkrētajā jomā. 

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.



2009. gada 19. maijā

 

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji tiekas ar Valdi Dombrovski.

 

Trešdien, 20. maijā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietošanu un 2009. gada budžeta grozījumus.

 

Tikšanās laikā LLPA pārstāvji ar Ministru prezidentu apspriedīs šādus jautājumus:

  Kādas ir ES fondu ieviešanas iespējas situācijā, kad valsts budžeta līdzekļi ES fondu projektu realizēšanai strauji samazinās?

  Kādas ir Latvijas pašvaldību iespējas un atbildība būtiski samazinātā finansējuma apstākļos?

  Kā 2009. gada budžeta grozījumi ietekmēs pašvaldībām pieejamos finanšu resursus 2009. un 2010. gadā.

 

„Ļoti būtisks ir jautājums par ES fondu apguvi, jo Latvijas lielākās pilsētas satrauc fakts, ka valsts budžetā paredzētie līdzekļi ES fondu projektu avansēšanai un priekšfinansēšanai jau ir apsīkuši. Mēs aicinām Ministru prezidentu par prioritāru jomu ES fondu apguvē noteikt nodarbinātības veicināšanu. Tas nozīmē gan paātrināt normatīvo dokumentu izstrādi un apstiprināšanu, gan paredzēt attiecīgu valsts budžeta finansējumu aktivitātes uzsākšanai," skaidro Jānis Kalviņš, LLPA izpilddirektors.

 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils. 


                                                                           2009. gada 28.janvārī

 

 

Ar 2009. gada finansējumu Latvijas pašvaldības nespēs

pildīt likumā noteiktās funkcijas

  

Šodien, 28. janvārī, Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji tiksies ar reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministru Edgaru Zalānu, lai izvērtētu pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzēto finansējumu.

2009. gadā deviņām Latvijas lielajām pilsētām nodokļu ieņēmumos ir paredzams 84,6 miljonu latu samazinājums, kas ir 16% mazāk nekā 2008.gadā.

Pie tam pašvaldību budžetiem ir radīts vēl papildus slogs, jo, ministrijām samazinot budžetus, tiek būtiski samazinātas visa veida dotācijas pašvaldībām. Īpašu uztraukumu deviņu Latvijas lielo pilsētu mēriem rada Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazinātā dotācija 23 miljonu latu apmērā. Šie līdzekļi bija paredzēti pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

Būtiskas problēmas ir arī saistībā ar ierobežojumiem pašvaldībām ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus, ar pašvaldību darbinieku atlīdzību un ar 2008. gadā neizlietotajiem pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Tikšanās laikā ir paredzēts apspriest ierosinājumus nākamajiem grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009. gadā”.

Gan lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, gan ministrs uzskata, ka ir nepieciešams pārrunāt ar Starptautisko Valūtas fondu iespēju atteikties no prasības par pašvaldību bezdeficītu budžetu, pieļaujot deficītu 2008. gadā pašvaldību neizlietoto līdzekļu apmērā.

Tikšanās dalībnieki ir pārliecināti, ka turpmākajās sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu ir jāpiesaista speciālisti pašvaldību budžetu jautājumos. 


 

                                                                           2008. gada 22.decembrī

 

Latvijas pašvaldībām būs pastāvīga saikne ar Eiropas Komisiju

 

Deviņi "Europe Direct" informācijas centri (EDIC), kurus valstī veido Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, būs labs nodrošinājums pastāvīgai Latvijas pašvaldību saiknei ar Eiropas Komisiju, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA).

Latvijas lielo pilsētu mēri šīs saiknes nozīmīgumu jau ir apzinājušies gandrīz pirms trim gadiem, Briselē tiekoties ar Eiropas enerģētikas komisāru Andri Piebalgu. Toreiz tika spriests par enerģētikas politiku Eiropas Savienībā (ES) un energoefektivitāti veicinošiem pasākumiem pašvaldībās, piesaistot ES finansējumu. Latvijā gandrīz divas trešdaļas no energobilances veido mājokļu apkurei nepieciešamie energoresursi. Tajā pašā laikā Latvijas mājokļu sektorā dominē tipveida dzīvojamās ēkas ar ļoti zemiem siltumpretestības rādītājiem - trīs ceturtdaļas no Latvijas daudzdzīvokļu ēku sektora veido blokmājas, kas celtas, sākot ar septiņdesmitajiem gadiem.

- Kopš Latvijas pievienošanās ES pieaug mūsu pieredze Eiropas lietās un ir skaidrs, ka, lai veiksmīgi aizstāvētu Latvijas intereses ES, ir jāintensificē darbs ar Eiropas Komisiju, - uzsvēra toreizējais LLPA prezidents, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. – Mums ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem ir jākonsultējas par iespējām veiksmīgāk apgūt ES fondos un pilsētu attīstības programmās paredzētos līdzekļus.

Par pilsētvides attīstības projektiem paredzētajiem 263 miljoniem eiro (184,84 miljoni latu) no ES fondu līdzekļiem LLPA sprieda 2007. gada vasarā, Briselē tiekoties ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktoru Hosē Palmas Andresu. Augstais Eiropas Komisijas ierēdnis toreiz norādīja uz pilsētu politikas trūkumu Latvijā, uzsverot, ka pilsētu politika nosaka ne tikai pilsētu ekonomisko attīstību, bet arī visas valsts attīstību. Latvijas lielās pilsētas veido gandrīz 75% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un tajās dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem.

Eiropas Komisijas pārstāvji pirms gada ir piedalījušies LLPA rīkotajā konferencē „Pilsētu politika un pilsētas Latvijā”. Bet šī gada sākumā, LLPA cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, tika organizēta Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktora pienākumu izpildītāja Manfrēda Bešela diskusija ar Latvijas lielo pilsētu mēriem, politiķiem un ministriju amatpersonām. Diskusijas laikā tika apspriesti jautājumi par ES un Latvijas pilsētu politikas attīstību, pārrunātas pilsētu politikas prioritātes, izvērtēti pašvaldību finansēšanas principi.

Veiksmīgā sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā šajā vasarā tapa lielo pilsētu mēru tikšanās Briselē ar ES reģionālās politikas komisāri Danuti Hībneri, enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, vides komisāra biroja pārstāvjiem, Reģionu komitejas priekšsēdētāja vietnieku, Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru Klausu Sorensenu, ES statistikas biroja "Eurostat" Ekonomiskās un reģionālās statistikas departamenta direktori Innu Šteinbuku.

Deviņi "Europe Direct" informācijas centri dos jaunas iespējas Latvijas pašvaldībām sadarboties ar Eiropas Komisiju.

 

Par Latvijas Lielo pilsētu asociāciju: Dibināta 2001. gada 23. augustā. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pilsētu pašvaldības, un tai noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras un Jēkabpils pilsētu pašvaldībām. LLPA mērķis ir īstenot lielo pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un veicināt to savstarpējo sadarbību un attīstību.


                                                                           2008. gada 28.oktobrī

 

Trijām Latvijas pilsētām tiks veltīta sesija

Starptautiskā pilsētvides attīstības kongresā

 

 

Rīt, 29. oktobrī,  Starptautiskās Pilsētvides attīstības asociācijas INTA ikgadējā kongresā trijām Latvijas pilsētām tiks veltīta speciāla sesija. 

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (turpmāk - LLPA) un INTA sadarbības rezultātā trijām Latvijas pilsētām – Jelgavai, Jūrmalai un Valmierai – ir veikta izpēte, lai noteiktu to pilsētvides un teritoriālās attīstības iespējas.

INTA izveidotā Pilsētvides attīstības padome, kuras eksperti pārstāvēja dažādas Eiropas pilsētas un institūcijas, apmeklēja trīs Latvijas pilsētas, iepazinās ar esošo situāciju un veica konsultācijas ar pilsētu amatpersonām.  INTA Pilsētvides attīstības padomes sagatavotie ziņojumi par trijām Latvijas pilsētām tiks prezentēti starptautiskās pilsētvides attīstības asociācijas INTA ikgadējā kongresā 29. oktobrī, pl. 12.30., viesnīcā „Reval Hotel Latvia”.

INTA Pilsētvides attīstības padomes sagatavotie ieteikumi un padomi aptver Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras ekonomiskās attīstības iespējas, piemērotu pilsētas zemes izmantojumu, infrastruktūras, tūrisma, sabiedriskā dzīvojamā fonda, kā arī citas attīstības tendences.

Piemēram, Jelgavas galvenajai prioritātei, pēc INTA ekspertu domām,  jābūt ekonomiskajai izaugsmei, līdztekus nodrošinot pievilcīgu, veselīgu un drošu dzīves vidi. Eksperti kā Jelgavas vērtību uzsvēra pilsētas ģeogrāfisko stāvokli, infrastruktūras pieejamību, augstskolas potenciālu, kā arī pilsētas attīstības nodrošināšanai būtiskus priekšnoteikumus – biznesa inkubatorus, zinātnes parku un mūžizglītības iespējas, kas nodrošina inovācijas un tehnoloģiju ieviešanu, investīciju piesaisti un izglītības sistēmas attīstību. 
Jelgavas pašvaldības līdzšinējā pieredze investoru piesaistē liecina, ka no ekonomiskā viedokļa Jelgavas stratēģija ir virzīta pareizi, tomēr vairāk jādomā par to, lai nodrošinātu tādu uzņēmumu attīstību, kas rada produktu ar augstu pievienoto vērtību.

 

Par Latvijas Lielo pilsētu asociāciju: Dibināta 2001. gada 23. augustā. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pilsētu pašvaldības, un tai noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras un Jēkabpils pilsētu pašvaldībām. LLPA mērķis ir īstenot lielo pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un veicināt to savstarpējo sadarbību un attīstību. 


2008. gada 3. oktobrī

 

Latvijas lielās pilsētas aicina valdību nepalielināt dotācijas rajonu pašvaldībām 

 

Valdība nākamā gadā budžetā gandrīz 63 miljonus latu ir paredzējusi dotācijās rajonu pašvaldībām, kuras pastāvēs tikai līdz 2009. gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tas ir vairāk nekā 58% no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF).

Kā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: „Rodas dīvaina situācija – nākamajā gadā rajonu pašvaldībām, kuras atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” veic tikai četras funkcijas, plānots 14% līdzekļu pieaugums, neraugoties uz to, ka tās darbosies tikai pusgadu. Tajā pat laikā lielajām pilsētām, kuras atbilstoši likumam veic 23 funkcijas, bet Rīgai kā galvaspilsētai nāk klāt vēl četras funkcijas, nākamajā gadā ir plānots budžeta pieaugums vidēji ne vairāk kā 7% apjomā.”

Lai nodrošinātu 7,5 miljonu latu pieaugumu rajonu pašvaldībām, pašvaldībām – donoriem tika palielinātas iemaksas PFIF. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas iemaksas no šogad maksātajiem 52,583 miljoniem latu pieaug līdz 68,116 miljoniem latu nākamajā gadā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) vairākkārt ir aicinājusi valdību izvērtēt rajonu pašvaldībām nepieciešamo finansējuma apjomu gan 2008. gadam, gan 2009. gadam, lai gūtu skaidrību, kādiem mērķiem, bez administratīvā aparāta uzturēšanas, pašvaldības tērē tos naudas līdzekļus, kurus ir spiestas samaksāt donorpašvaldības. Latvijas lielo pilsētu pašvaldību rīcībā esošā informācija liek apšaubīt, vai 2009. gadam plānotais finansējuma pieaugums ir reāli nepieciešams.

Tā, piemēram, 38% no visām 2009. gadā paredzētajām dotācijām rajonu pašvaldībām, t.i., vairāk nekā 24 miljoni latu tiks aprēķināti kā finansējums iemītniekiem bērnu namos un veco ļaužu pansionātos, kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim.

Aprēķini liecina, ka 166 bāreņu uzturēšanai rajonu pašvaldībām tiks paredzēti  teju 9 miljoni latu, proti, 53 tūkstoši latu gadā vai 145 lati dienā vienam audzēknim.

Veco ļaužu pansionātu iemītniekiem tiks paredzēti vairāk nekā 15 miljoni latu, tātad katram no 436 iemītniekiem tērējot 80 latus dienā.   

Uzrādītās izmaksas, kas ir līdzvērtīgas dārgu Rīgas viesnīcu numuru cenām, visticamāk nav atbilstošas apstākļiem, kādos dzīvo rajonu pašvaldību aprūpēto bērnu namu un veco ļaužu pansionātu iemītnieki. Iespējams, tas pamatojams ar nesamērīgi lieliem administratīviem izdevumiem.

Kā zināms, galvenā pašvaldību ienākumu avota - iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieauguma tempi 2009. gadam tiek prognozēti ievērojami zemāki nekā tas bija 2008. gadā. Pašvaldību budžeta veidošanu ietekmē arī augstais inflācijas līmenis, kā arī straujais energoresursu cenu kāpums, kas skar ne tikai pašvaldību uzturēšanas izdevumus, bet arī sociālās palīdzības budžetu. Pašvaldībām tāpat kā valstij ir jāmeklē iespējas taupīt un strādāt efektīvāk, vienlaikus nepasliktinot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Līdz ar to Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji uzskata, ka 2009. gadā ir nepieciešams iesaldēt rajonu pašvaldībām paredzētās dotācijas 2008. gada līmenī. Rajonu pašvaldību budžetu pieaugums ir divreiz straujāks par republikas pilsētu budžeta pieaugumu un rajonu pašvaldību budžeti ir neproporcionāli lieli. Rajonu pašvaldību reorganizācijas rezultātā to uzturēšanai paredzētie līdzekļi varētu tikt izmantoti daudz racionālāk.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pilsētas pašvaldība, un tai noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras un Jēkabpils pilsētas pašvaldību. Šobrīd LLPA prezidējošā pilsēta ir Rīga.


2008.gada 16.septembrī

 

Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji tiksies ar Ministru prezidentu I.Godmani

 

 

Rīt, 2008. gada 17. septembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents, Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK) kopā ar lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem tiksies ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani. 

 

Ekonomiskās lejupslīdes laikā Latvijas lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem svarīgi apspriest ar premjeru nākamā gada valsts un pilsētu budžetu veidošanu un izmaiņas nodokļu politikā.

Ziema nāk ar gāzes un elektrības cenu sadārdzinājumu, ar siltumenerģijas tarifu kāpumu, kas ietekmē iedzīvotāju maksātspēju Latvijas lielajās pilsētās. Šajā situācijā pašvaldībām ir jāatrod papildus līdzekļi maznodrošināto iedzīvotāju pabalstiem.

Rīgā, piemēram, dzīvokļa pabalsts jau šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusgadu, ir pieaudzis par 221%, tam tērējot papildus aptuveni 2,5 miljonus latu. Kopumā otrajam pusgadam visu veidu pabalstiem papildus būs nepieciešami 3,256 miljonu latu. Personu skaits, kuras var pretendēt uz sociālo palīdzību, Rīgā ir pieaudzis par 47%. Tikpat sarežģīta situācija veidojas visās Latvijas lielajās pilsētās.

Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanās reizē ar Ministru prezidentu I.Godmani apspriedīs arī jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu, kā arī par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Dienaskārtībā ir iekļauts jautājums par daudzdzīvokļu māju un sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, kas ļaus samazināt siltumenerģijas patēriņu un līdz ar to arī iedzīvotāju izdevumus par siltumu. Latvijas Lielo pilsētu asociācija mājokļu energoefektivitātei ir pievērsusi lielu uzmanību, kopš 2006. gada tiekoties ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju, LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības un Tautsaimniecības komisiju vadītājiem, LR Ministru prezidentiem, Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, kā arī ar LR finanšu, ekonomikas, vides un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriem.

 

Par Latvijas Lielo pilsētu asociāciju: Dibināta 2001. gada 23. augustā. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pilsētu pašvaldības, un tai noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras un Jēkabpils pilsētu pašvaldībām. LLPA mērķis ir īstenot lielo pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un veicināt to savstarpējo sadarbību un attīstību.

 


2007. gada 22. novembrī

 

Lielo pilsētu mēri tiksies ar finanšu ministru, lai runātu par jauno finanšu izlīdzināšanas modeli

 

Rīt, 23. novembrī notiks Latvijas lielo pilsētu mēru tikšanās ar LR finanšu ministru O.Spurdziņu, kurā ir paredzēts runāt par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF) jauno modeli. 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) uzskata, ka PFIF ir administratīvi teritoriālās reformas stūrakmens. Ne jau izdaudzinātā novadu karte ar jaunajām robežām, bet katras pašvaldības budžeta attīstība un pašu ieņēmumi nodrošinās Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumā nosprausto mērķu sasniegšanu: "izveidot ekonomiski attīsties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem".

ATR pabeigšana ir cieši saistīta ar pilsētu politikas nepieciešamību Latvijā, - tika uzsvērts šī gada 9. novembrī LLPA rīkotajā konferencē „Latvijas pilsētas un pilsētu politika”. Uz pilsētu politikas trūkumu Latvijā norādīja arī Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktors Hosē Palma Andress (J.Palma Andres), tiekoties šī gada jūnijā, Briselē ar LLPA pārstāvjiem, jo pilsētu politika nosaka ne tikai pilsētu ekonomisko attīstību, bet arī visas valsts attīstību.

LLPA rīkotāja konferencē ar ziņojumiem par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļiem uzstājās Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis J.Engvegens(J.Engwegen), ASV Urbānā institūta vecākā eksperte Dž.Pižē (J.Pigey), Tallinas Tehnoloģiju universitātes profesors, Humanitārās fakultātes dekāns S.Meeltsemēss (S.Mäeltsemees).

Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pilnveidošanas iespējām Latvijā runāja LR Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze, finanšu ministrs O.Spurdziņš, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Birks, Pašvaldību konsultāciju centra direktore I.Vilka.

Šobrīd Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds kā dažādu pašvaldību dabisko ekonomisko atšķirību izlīdzināšanas instruments ir smaga nasta lielo pilsētu pašvaldībām. Daļa pilsētās dzīvojošo samaksāto nodokļu nepaliek šo pašvaldību funkciju nodrošināšanai, bet tas ir lielo pilsētu atbalsts pagastiem. Šī pilsētu sniegtā artava netiek kompensēta arī ar ES struktūrfondu līdzekļiem, kuri paredzēti tieši lielajām pilsētām un domāti pilsētvides attīstībai.

Diskusija par PFIF jauno modeli tiks turpināta, lielo pilsētu mēriem tiekoties ar O.Spurdziņu. LLPA ir ieplānojusi arī apspriest šo jautājumu Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātā.

Kā ir zināms, Latvijas pašvaldību priekšlikumi par PFIF jauno modeli ir iesniedzami Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā līdz š.g. 1. decembrim.

 

 

Par Latvijas Lielo pilsētu asociāciju: Dibināta 2001. gada 23. augustā. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pilsētu pašvaldības, un tai noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras un Jēkabpils pilsētu pašvaldībām. LLPA mērķis ir īstenot lielo pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un veicināt to savstarpējo sadarbību un attīstību.



                                                                           2007. gada 18.decembrī

 

LLPA aicina jauno valdību izstrādāt pilsētu politiku. 

 

Jaunajai valdībai ir jāizstrādā pilsētu politika, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA). Šodien LLPA aicināja valdības veidotāju Ivaru Godmani iekļaut pilsētu politikas izstrādi valdības deklarācijā.

Latvijas lielās pilsētas veido gandrīz 75% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tajās dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem. Tātad jaunās valdības apņēmība izstrādāt pilsētu politiku būs izšķirošs solis, kas noteiks ne tikai pilsētu ekonomisko un sociālo attīstību, bet arī visas valsts attīstību.

Pilsētu politikā jāparādās nacionālās attīstības centru, kā arī reģionālās attīstības centru lomai, vietai un nozīmei Latvijas ekonomiskos, sociālos un kultūras attīstības procesos.

Jaunajai Latvijas valdībai veidojoties ekonomiskajā un politiskajā krīzes situācijā, svarīgi jau valdības deklarācijā atbildēt uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tādēļ 2007.g. 7.decembrī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas kopsapulcē Daugavpilī tika pieņemts aicinājums jaunajai valdībai.

Uz pilsētu politikas trūkumu Latvijā norādīja Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja vietnieks J.Olbrihts (J.Olbrich) 2006.g. 8. decembrī piedaloties Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) rīkotajā starptautiskajā konferencē „Pilsētu loma un vieta mūsdienu Eiropā”. Šī problēma tika uzsvērta arī Eiropas Parlamenta rezolūcijā (2004/2258(INI)): pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās tika paustas bažas par atšķirībām urbānajās politikās 25 dalībvalstu starpā. 

Urbānās politikas neesamībai Latvijā uzmanību pievērsa Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktors H.Palma Andress (J.Palma Andres),  2007.g. 7. jūnijā tiekoties ar LLPA delegāciju.

Pilsētu politikas izstrāde ir svarīga arī administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanai. LLPA uzsver, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda jaunais modelis ir ATR stūrakmens. Ne jau izdaudzinātā novadu karte ar jaunajām robežām, bet katras pašvaldības budžeta attīstība un pašu ieņēmumi nodrošinās ATR likumā nosprausto mērķu sasniegšanu: "izveidot ekonomiski attīsties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem".

Pilsētu politika noteiks gan Latvijas pilsētu attīstību, gan ļaus risināt dažādas sarežģītas problēmas nacionālā un pat ES līmenī.

Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, tiekoties ar ES enerģētikas komisāru A.Piebalgu 2006.g. 27. aprīlī Briselē, meklēja iespēju mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā piesaistīt ES līdzekļus. Ir nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 1,1 miljards latu, lai vidējo siltumenerģijas patēriņu daudzdzīvokļu mājās samazinātu no 220-250 kWh/m² gadā līdz 150 kWh/m² gadā atbilstoši ES prasībām.  Latvijas valdība tam šajā plānošanas periodā ir atvēlējusi tikai 1,13 % no ES struktūrfondu finansējuma. A.Piebalgs uzsvēra, ka atvēlētā summa ir par mazu, lai veicinātu energoefektivitātes politiku Latvijā.

Energoefektivitātes problēma ir kļuvusi arvien aktuālāka energoresursiem sadārdzinoties. Mūsdienās tās ir arī rūpes par klimata pārmaiņām. Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, meklējot risinājumu šai problēmai, ir tikušies ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju, atbildīgo Saeimas komisiju priekšsēdētājiem, Ministru prezidentu, kā arī ar ministriem, kuriem šī problēma un tās risināšana ir piekrītoša. Tā kā mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas jautājums nav guvis tālāko virzību, LLPA uzskata, ka bez pilsētas politikas izstrādes nav iespējams atrisināt problēmas, kurām ir vajadzīga Latvijas lielo pilsētu, nacionālās valdības un Eiropas Komisijas kopēja rīcība.

Par Latvijas Lielo pilsētu asociāciju: Dibināta 2001. gada 23. augustā. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pilsētu pašvaldības, un tai noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras un Jēkabpils pilsētu pašvaldībām. LLPA mērķis ir īstenot lielo pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un veicināt to savstarpējo sadarbību un attīstību. 


2007. gada 7. novembrī

 

  

Pašvaldību budžeti un administratīvi teritoriālā reforma

 

Kā pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanu Latvijā, veidojoties 96 novadiem, tiks apspriests š.g. 9. novembrī konferencē "Pilsētu politika un pilsētas Latvijā". Konferenci atklās LR Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze.

Konferenci rīko Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un tā notiks Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē.

Lielo pilsētu pašvaldības uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšana ir cieši saistīta ar pilsētu politikas nepieciešamību Latvijā. Tas tika uzsvērts pērn LLPA rīkotajā konferencē, kurā piedalījās Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jans Olbrihts. Uz pilsētu politikas trūkumu Latvijā norādīja arī Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktors Hosē Palma Andress, tiekoties šī gada jūnijā, Briselē ar LLPA pārstāvjiem, jo pilsētu politika nosaka ne tikai pilsētu ekonomisko attīstību, bet arī visas valsts attīstību.

Tagad, kad ir pabeigta novadu karte un var noteikt, cik katrā novadā būs iedzīvotāju, kāda būs tā teritorija, plānotā budžeta attīstība un pašu ieņēmumi, valdība sola jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda modeli. Ir apņēmība panākt, lai precīzais modelis būtu skaidrs ne vēlāk kā nākamā gada vidū un tas tiktu iestrādāts 2009.gada budžetā.

Šobrīd Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds kā dažādu pašvaldību dabisko ekonomisko atšķirību izlīdzināšanas instruments ir smaga nasta lielo pilsētu pašvaldībām. Daļa pilsētās dzīvojošo samaksāto nodokļu nepaliek šo pašvaldību funkciju nodrošināšanai, bet tas ir lielo pilsētu atbalsts pagastiem. Šī pilsētu sniegtā artava netiek kompensēta arī ar ES struktūrfondu līdzekļiem, kuri paredzēti tieši lielajām pilsētām un domāti pilsētvides attīstībai.

LLPA izsaka cerību, ka konference palīdzēs noskaidrot lielo pilsētu lomu ATR likumā nosprausto mērķu sasniegšanā: "izveidot ekonomiski attīsties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem".

Konferencē ar ziņojumiem uzstāsies gan ārzemju, gan Latvijas eksperti: Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis E.Vanags, Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta par Latviju un Lielbritāniju atbildīgās nodaļas vadītājs J.Engvegens (J.Engwegen), Tallinas Tehnoloģiju universitātes profesors, Humanitārās fakultātes dekāns S.Meeltsemēss (S.Mäeltsemees), ASV Urbānā institūta vecākā eksperte Dž.Pižē (J.Pigey), Dexia Crédit Local pārstāvis Baltijas valstīs J.Rinskis (J.Rynski), Konsultāciju kompānijas IDOM (Spānija) Urbānās plānošanas departamenta direktors D. Gonsaless (D. Gonzalez).

Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pilnveidošanas iespējām Latvijā runās finanšu ministrs O.Spurdziņš, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Birks, Pašvaldību konsultāciju centra direktore I.Vilka, kā arī Ventspils pilsētas domes Izpilddirektora 1. vietniece I.Komisāre.

Konferences noslēgumā notiks diskusija par Eiropas Savienības struktūrfondiem un Latvijas lielo pilsētu attīstību, kurā piedalīsies LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs G.Blumbergs, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja A.Seile, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs G.Laicāns, Satiksmes ministrs A.Šlesers, Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža, Īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra biroja vadītājs M.Krastiņš, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Valsts sekretāres vietniece Z.Kalniņa-LukaševicaLiepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks G.Ansiņš, kā arī Rīgas domes Starptautisko projektu nodaļas vadītājs M.Zeltiņš u.c. 

 


Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji tiekas ar Ministru prezidentu

Rīt, 11. aprīlī, lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kuri ir apvienojušies Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA), tiksies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. 

Sarunas gaitā LLPA pārstāvji plāno apspriest ar Ministru prezidentu mājokļu energoefektivitātes jautājumus. Briselē pērn lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem tiekoties ar ES enerģijas komisāru Andri Piebalgu, tika uzsvērts, ka Latvijā jāpievērš pastiprināta uzmanība enerģijas taupīšanai un jāveido vienota energoefektivitātes politika.

Tikšanās laikā LLPA pārstāvji atgādinās Ministru prezidentam par izstrādātajiem grozījumiem normatīvajos aktos - likumā "Par pašvaldībām" un atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos, kas paredz saskaņošanas procesu ar pašvaldībām jautājumos par ES finansējuma apgūšanu, līdzīgi kā veidojot valsts budžeta projektu.

Kā ir zināms, gan LLPA, gan Latvijas Pašvaldību savienības nostāja, piemēram, par  Eiropas Savienības līdzekļu sadali pilsētu reģionālajai attīstībai jeb urbāno teritoriju attīstībai bija krasi atšķirīga no Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas (RAPLM) piedāvājuma sarunām ar Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu. Pretēji EK paustajam viedoklim, ka pilsētvides attīstības prioritātei paredzētais finansējums jākoncentrē valsts lielākajām administratīvajām vienībām – republikas pilsētām, RAPLM uzskatīja, ka atbalsta saņēmēju lokā jāiekļauj arī novadu attīstības centri.

Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanās ar Ministru prezidentu notiek regulāri un tajās tiek apspriesti jautājumi par valdības un pašvaldību sadarbību.

Par Latvijas Lielo pilsētu asociāciju: Dibināta 2001. gada 23. augustā. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pilsētu pašvaldības, un tai noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras un Jēkabpils pilsētu pašvaldībām. LLPA mērķis ir īstenot lielo pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un veicināt to savstarpējo sadarbību un attīstību. 

free joomla template
© Latvijas Lielo pilsētu asociācija 2012