Kvalitatīvas diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu šobrīd nav iespējamas

Nenoliedzami – administratīvi teritoriālā reforma Latvijai ir nepieciešama un nozīmīga. Taču Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ kvalitatīva un demokrātiska plānoto izmaiņu apspriešana šobrīd nav iespējama. Tieši tāpēc reforma ir jāaptur, lai politiskās diskusijas turpinātu tad, kad atkal būs iespējama pilnvērtīga sabiedrības un pašvaldību līdzdalība šajā procesā.

Piektdien, 17. aprīlī, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā tika apspriests "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" trešajam un galīgajam lasījumam. Ir vērts minēt četrus būtiskus argumentus, kādēļ, raugoties no procedūras skatupunkta, tā dēvētā Pūces reforma ir jāiesaldē.

Pirmkārt, ārkārtas stāvokļa dēļ iespējas pulcēties ir stingri ierobežotas, un tādējādi faktiski ir paralizēta iedzīvotāju līdzdalība administratīvi teritoriālās reformas procesos. Piemēram, nav iespējamas Saeimas deputātu tikšanās ar iedzīvotāju grupām un pašvaldību amatpersonām, lai uzklausītu viņu viedokļus. Tāpat neiespējamas ir iedzīvotāju sapulces, lai formulētu reformas norisei būtiskus argumentus. Saeimas atbildīgās komisijas vadītājam būtu sev jāvaicā, kā tiks nodrošināta iedzīvotāju likumīgās līdzdalības tiesības administratīvi teritoriālās reformas norisē? Vai šīs tiesības tiks ignorētas, kā tas notiek pašlaik?

Otrkārt, uz trešo lasījumu Saeimā ir iesniegti daudzi konceptuāli jautājumi, par kuriem nav diskutēts nedz ar pašvaldībām, nedz ar nozaru ekspertiem. Piemēram, vēsturnieku vidū nav bijušas diskusijas par Valsts prezidenta uz trešo lasījumu iesniegto priekšlikumu, kas paredz pieņemt atsevišķu likumu par iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanu, kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu pilsētu un pagastu attīstības nodrošināšanu, ņemot vērā to piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Kā tiks īstenota šī komunikācija un viedokļu noskaidrošana par šādiem visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem? Tāpat komisijas vadītājam būtu sev jāvaicā, vai pašvaldībām nebūtu jāpieprasa atkārtoti lēmumi par dažādām novadu robežu konfigurācijām, jo pēc pirmā lasījuma tika prasīts tikai viedoklis? Jāuzsver, ka Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestā daļa paredz, ka “plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.”

Treškārt, Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pants paredz, ka “vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts veikt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts”. Piemēram, priekšlikums Jēkabpilij saglabāt republikas (lielās) pilsētas statusu būtu obligāti vēlreiz jāapspriež ar pilsētu, lai saprastu, kas ir izdevīgāk – lielā pilsēta vai novads? Tāpat interesants ir Arvila Ašeradena priekšlikums par valsts pilsētām ar piegulošajām teritorijām. Interesanti, kā tiks nodrošinātas konsultācijas ar pašvaldībām šajā gadījumā?

Ceturtkārt, priekšlikums izveidot pašvaldību "nulles līmeni" ir atlikts, līdz tiks virzīts jaunais pašvaldību likums. Šobrīd deputātiem nav nekādas informācijas par likuma saturu un to, kas tieši tiks regulēts sakarā ar pašvaldību “nulles līmeni”. Bet tas ir būtiski svarīgi, lai saprastu, vai atsevišķi jautājumi šajā saistībā ir ietverami administratīvo teritoriju likumprojektā, vismaz paredzot, ka šāda pārvaldība notiek. Tagad tas neizriet ne no viena likuma. Ievērojot minēto, aicinu VARAM vismaz informēt deputātus par jaunā Pašvaldību likumā paredzēto pašvaldību “nulles līmeņa” pārvaldību.