LLPA aktīvi iesaistīsies diskusijā par normatīvā regulējuma izstrādi, kas saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu

Dalība ekspertu diskusijās par jauna Pašvaldības likuma un ar administratīvi teritoriālo reformu saistītā normatīvā regulējuma izstrādē, pašvaldību autonomo funkciju pārskatīšana, Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošana pilsētu attīstībai, pašvaldību finanšu plānošana, izglītības, sociālo, veselības un virknes juridisko jautājumu risināšana – tā ir tika neliela daļa no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) darba plāna laika posmam no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada jūnijam.

Pārstāvot valstspilsētu intereses, turpmākā gada laikā LLPA aktīvi iesaistīsies jaunā Pašvaldību likuma izstrādes procesā, sniedzot priekšlikumus par likuma normu redakcijām. Tāpat tiks aizstāvēta nepieciešamība veikt pašvaldību autonomo funkciju auditu pirms jauna regulējuma izstrādes, tādējādi novēršot novecojušas un praksē nestrādājošas likumu normas. Tiekoties ar nozaru ministrijām, tiks pārrunāts to redzējums par nozares sasaisti ar izmaiņām jaunajā administratīvajā iedalījumā. Tostarp minamas izmaiņas skolu tīklā, veselības un komunālo pakalpojumu pieejamība, ceļu infrastruktūra, atkritumu apsaimniekošana, attīstības plānošana. Tāpat LLPA turpinās darbu pie Saeimā atvērto grozījumu likumā “Par pašvaldībām” izskatīšanas un savu priekšlikumu aizstāvēšanas, tostarp par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un par atklātajām domju un komiteju sēdēm.

Otra būtiska LLPA prioritāte ir Eiropas Savienības struktūrfondu jautājumi. Asociācija plāno turpināt aizstāvēt viedokli par nepieciešamību arī nākamajā ES fondu plānošanas periodā paredzēt pilsētvides investīciju īstenošanu Latvijas valsts pilsētās. Tāpat tiks precizētas valstspilsētu pašvaldību vajadzības investīcijām pēc 2020. gada. LLPA sniegs viedokli par nepieciešamajiem atbalsta mērķiem nākamajā ES fondu plānošanas periodā un aktīvi iesaistīsies diskusijā par ES fondu apgūšanas un pārdales kārtību pašvaldībās no 2021. līdz 2027. gadam. Lai panāktu projektu veiksmīgu īstenošanu valstspilsētās un citu finanšu instrumentu piesaisti to attīstības veicināšanai, LLPA turpinās iesaistīties sarunās par iespējamo ES fondu finansējuma pārdali starp ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda specifiski atbalstāmajiem mērķiem (SAM). Tāpat tiks risināta virkne citu aktuālu jautājumu.

Trešā LLPA prioritāte ir nodrošināt patstāvīgu ienākumu bāzi pašvaldībām. Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā asociācija turpinās aizstāvēt viedokli par pašvaldībām pieejamo finanšu resursu nepieciešamību atbilstoši veicamajām funkcijām, kā arī par izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Tāpat asociācija plāno iesaistīties pašvaldību funkciju audita īstenošanas izvērtēšanā, tostarp sniedzot viedokli par šo funkciju ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Tiks vērtēts arī likumprojekts “Par valsts budžetu 2021. gadam”, pievēršot uzmanību budžeta projekta ietekmei uz pašvaldību budžetiem. Savukārt, apspriežot izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa (NIN) politikā, LLPA turpinās paust savu redzējumu šajā saistībā tajos jautājumus, kur panākts visu pilsētu kopīgais viedoklis. Būtu nepieciešams nodrošināt, lai tiktu paplašinātas pašvaldību tiesības pašām ar saistošajiem noteikumiem definēt atbilstošāko NĪN piemērošanas regulējumu. Tiks aizstāvētas valstspilsētu intereses Covid-19 radītās krīzes mazināšanai paredzētā finansējuma sadalē. Tas attiecināms arī uz Eiropas Komisijas “atlabšanas instrumenta/mehānisma” finansējuma sadali, par ko diskusijas jau sākušās.

Izglītības jomā LLPA prioritāte ir vērtēt optimāla un ilgtspējīga vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izveides iespējas Latvijā. Tiks risināts arī jautājums par iespēju visu pirmsskolas pedagogu atalgojumu pakāpeniski nodrošināt no valsts budžeta. Tāpat LLPA iesaistīties polemikā par reģionālo augstskolu attīstību un tām nepieciešamo finansējumu. LLPA dienaskārtībā arīdzan ir diskusijas par būvniecības un sabiedriskā transporta normatīvo regulējumu. Tiks risināti arī aktuālie ar sociālo un veselības jomu saistītie jautājumi, kā arī turpināts aktualizēt problēmu par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecību pilsētās, novēršot mājokļu pieejamības trūkumu.