LLPA aicina būtiski pilnveidot jauno "Pašvaldību likumu"

Šonedēļ Ministru kabinetā plānots skatīt likumprojektu "Pašvaldību likums", kas nomainīs kopš 1994. gada 9. jūnija spēkā esošo pašvaldību darbu regulējošo likumu "Par pašvaldībām". Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) uzskata, ka jaunajā likumprojektā ir veicama virkne būtisku uzlabojumu.

“Jaunajā likumprojektā šobrīd ir ietverta virkne pretrunīgu, nepilnīgu un būtiski pilnveidojamu formulējumu, kas apgrūtinās pašvaldību darbu.  Uzskatām, ka ir jāsaglabā spēkā esošajā likumā „Par pašvaldībām” pašvaldībām uzticētās autonomās funkcijas, vien atsakoties no novecojušiem un aktualitāti zaudējušiem formulējumiem, taču nepaplašinot un nesašaurinot pašvaldības kompetenci. Diemžēl pirms jaunā likuma izstrādes netika veikts komplekss novērtējums par spēkā esošā likuma „Par pašvaldībām” trūkumiem un netika izstrādāta jaunā likuma koncepcija, kas būtiski taupītu resursus likumprojekta apspriešanai,” uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

LLPA pauž iebildumus pret pašvaldību jaunajām autonomajām funkcijām, ko paredz likumprojekts. Asociācijas biedri uzskata, ka pašvaldības nevar uzņemties sabiedrības drošības nodrošināšanu, kas ir Valsts policijas uzdevumus. Tāpat pašvaldības bez šim mērķim paredzēta finansējuma nepiekrīt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas funkcijai.

Asociācija iebilst arī pret ierobežojumam pašvaldībām izdot savus saistošos noteikumus. Likumprojekts paredz tiesības noteikt administratīvo atbildību tikai attiecībā uz publiskā lietošanā esošām vai nodotām teritorijām un ēkām, līdz ar to būtiski ierobežo pašvaldības iespējas pildīt tās autonomās funkcijas sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā un noteikt zemes izmantošanu un apbūvi. LLPA nav saprotams, kā pašvaldības varēs kontrolēt tādu saistošo noteikumu izpildi, kurus izdot tām ir tiesības saskaņā ar likumos un Ministru kabineta noteikumos doto deleģējumu, piemēram, attiecībā uz būvniecību, ceļu satiksmes drošību, mājdzīvniekiem u. c.  

Būtiskus LLPA iebildumus izraisa likumprojektā ietvertie ierobežojumi pašvaldības amatpersonām, papildus tiem ierobežojumiem, kas jau ir ietverti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Piemēram, domes deputāts nedrīkst ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja, viņa vietnieka amatu vai arī ieņemt valdes vai padomes locekļa amatu pašvaldības kapitālsabiedrībā. LLPA uzskata, ka ierobežojumu paredzēšana domes deputāta amata ieņemšanai nenodrošina, ka tiks ievērotas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas,  taču tiks radīti papildu šķēršļi personām, kuras velēsies kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Šādam viedoklim piekrīt arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Ārstu biedrība u. c. organizācijas.

LLPA nepiekrīt pašvaldības izpilddirektoru amata termiņa ierobežošanai, jo izpilddirektors nav uzskatāms par politisku amatpersonu. Turklāt šāds ierobežojums ir netaisnīgs un pārkāpj vienlīdzības principu. Asociācijas ieskatā izpilddirektora iecelšana uz noteiktu pilnvaru laiku neveicina lēmējvaras nošķiršanu no izpildvaras, jo, ieceļot izpilddirektoru uz domes pilnvaru termiņu, viņš tāpat ir atkarīgs no politiķu labvēlības.

LLPA ieskatā būtu jāsaglabā pašvaldībām tiesības kopā ar privātpersonām veidot biedrības, jo pašvaldības līdzdarbojas dažādās biedrībās un nodibinājumos, piemēram, sporta klubos, federācijās, LTRK, tūrisma asociācijās, tehnoloģiskajos parkos, biedrības, kas darbojas izglītības, sociālo pakalpojumu jomā, uzņēmējdarbībā utt.