Normunds Audzišs: Sakārtots dzīvojamais fonds iet roku rokā ar reģionu izaugsmi

Kvalitatīvs, mūsdienu prasībām atbilstošs un pieejams mājoklis ir izšķirošs faktors lielo pilsētu un reģionu attīstībā. Tomēr nav noslēpums, ka no valsts attīstības skatpunkta šī brīža mājokļu renovācijas tempi ne tuvu nesasniedz nepieciešamos rādītājus. Šis ir trauksmes zvans – valstiskā līmenī nepieciešams strādāt pie ēku renovācijas tempu kāpināšanas, tostarp piedāvājot jaunus finanšu instrumentus un mazinot birokrātiju renovācijas un labiekārtošanas projektu īstenošanā.

Februāra vidū aizvadītajā augsta līmeņa ekspertu forumā “Dzīvojamās vides kvalitāte un mājokļa pieejamība pilsētu klimatneitralitātei un konkurētspējai. Nākotnes skatījums un iespējamie scenāriji” kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka veiksmes pamatā ir trīspusēja sadarbība starp valsti, pašvaldību un iedzīvotājiem. Turklāt šajā sadarbībā ieguvēji ir visi.

Iedzīvotājiem renovēts mājoklis nozīmē ne vien patīkamāku dzīves vidi, bet arī nozīmīgu ietaupījumu rēķinos, kā arī sava īpašuma vērtības celšanos. Ja pašvaldība var nodrošināt pieejamu un mūsdienu prasībām atbilstošu mājokli, tas ļauj piesaistīt kvalificētus jaunos speciālistus un nodrošināt ģimenēm apstākļus, kuros pieņemt lēmumu par tās pieaugumu. Valmiera un Liepāja ir piemēri, kas apliecina: sakārtots dzīvojamais fonds veicina arī ekonomisko izaugsmi. Kāds ir valsts ieguvums? Tas ir stimuls ekonomikas izaugsmei un nodokļu ieņēmumiem budžetā.

Ieguvēji ir visi, bet dzīvojamā fonda renovācija ir process, kurā arī jāstrādā visiem. Viena no pusēm, protams, ir paši iedzīvotāji – gan uzņēmīgi ļaudis, kas aktīvi darbojas, lai uzlabotu savu mājvietu, gan iedzīvotāji, kuri, redzot kaimiņu piemēru, pieprasa uzlabojumus arī savā īpašumā. Tomēr, lai vairotu cilvēku motivāciju īstenot mājokļa renovācijas projektus, svarīgi finansējuma piesaistes un projekta saskaņošanas procesu padarīt pēc iespējas ērtāku un saprotamāku.

Būtisku lomu spēlē pašvaldības, kas ir kā vidutājas starp valsti un iedzīvotājiem. Valmiera un Liepāja ir piemēri gan tam, ka dzīvojamā fonda sakārtošana stimulē ekonomisko izaugsmi, gan arī apliecina, kāda nozīme ir pašvaldības aktivitātēm renovācijas projektu īstenošanā. Valmierā 20 gadu laikā renovēta teju puse pilsētas dzīvojamā fonda jeb 47% ēku. Šis ir paraugs, kā atmaksājas mērķtiecīgs un neatlaidīgs darbs, piesaistot finansējumu un strādājot ar iedzīvotājiem.

Tā ir arī līderība no valsts puses – dot skaidru signālu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ka dzīvojamā fonda sakārtošana ir prioritāte, un nodrošināt instrumentus, lai veicinātu šo procesu. Pašlaik valsts pusē ir pieeja svirām, kas var būtiski kāpināt māju renovācijas tempus. Apsveicami, ka Ekonomikas ministrijā patlaban strādā pie  birokrātisko procesu mazināšanas un ēku renovācijas tempu paātrināšanas. Tie ir arī finanšu instrumenti, tostarp “Altum” atbalsts ēku siltināšanā, bet jāstrādā pie tā, lai vairotu šo instrumentu pieejamību. Būtisku pienesumu mājokļu renovācijas tempiem sniegs jau kvartālu līmeņa pieejas īstenošana. Šāda pieeja prasīs vēl ciešāku sadarbību starp valsti, pašvaldību, iedzīvotājiem un būvniekiem, taču arī ieguvumi būs vēl jūtamāki.

Dzīvojamā fonda sakārtošana ir piemērs tam, ka starpinstitucionāla sadarbība ir būtiskākais faktors vēlamo rezultātu sasniegšanā. Mājokļa renovācijas projektu veicināšana ir viens no šobrīd tik ļoti nepieciešamajiem stimuliem gan ekonomikas izaugsmei, gan iedzīvotāju labklājības vairošanai. Lai nodrošinātu šo stimulu, valstij un pašvaldībām svarīgi sadzirdēt iedzīvotāju vajadzības un nodrošināt pieejamus rīkus un atbalstu to īstenošanai.