LLPA norāda, ka piespiedu valstspilsētu apvienošanu ar novadiem ir nepārdomāta un tas jāatstāj pašvaldības ziņā

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) vērš uzmanību, ka Saeimas pieņemtie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ir sasteigti, nepārdomāti un nepienācīgi izrunāti ar pašvaldību pārstāvjiem, turklāt tie ir klajā pretrunā ar jau iepriekš pieņemtajiem šā likuma grozījumiem. LLPA ieskatā tehniska kalendārā termiņa uzstādīšana ir pretrunā ar iepriekš izvirzīto likuma grozījumu mērķi, kas paredz veikt priekšizpēti par iespējamu valstspilsētu un novadu apvienošanu, izvērtējot tā nepieciešamību, ekonomisko pamatotību un ieguvumus iedzīvotājiem.

Pieņemtie likuma grozījumi nosaka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu pašvaldību apvienošanu ar kaimiņu novadiem 2029.gadā, taču LLPA ieskatā iespējamai pašvaldību apvienošanas iniciatīvai būtu jāpaliek pašu pašvaldību pārziņā, sākotnēji izpētot un konstruktīvi diskutējot apvienošanas nepieciešamību un ieguvumus.

“Tehniska valstspilsētu un novadu apvienošana uz papīra noteiktā termiņā, nedos vēlamo rezultātu. Apvienošanās lēmumam ir jābūt pamatotam un racionāli izvērtētam, balstītam izpētē, nevis emocijās. Konkrēts termiņš ir lieks kairinātājs, jo ne visas pašvaldības un paši iedzīvotāji ir gatavi un vēlas apvienoties. To apliecina arī Satversmes tiesas lēmumi, kas izriet no administratīvi teritoriālās reformas tiesvedībām. Līdz ar to, nosakot valsts pilsētu un tām pieguļošo novadu apvienošanu, ir svarīgi izpētīt vai tas vispār pēc būtības ir nepieciešams, pamatojot to ar datos balstītiem un finansiālu aprēķinu pamatotiem radītājiem. Turklāt, ja pētījumos tiks pierādīta pašvaldību apvienošanās vajadzība, pieļauju, ka pašvaldības to darīs tāpat, negaidot nekādu likumā noteikto termiņu,” skaidro Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Tāpat LLPA vērš uzmanību, ka, lai gan piespiedu apvienošana paredzēta tikai no 2029.gada, likuma grozījumi nosaka, ka jau no nākamā gada ir būtiski jāpaplašina sadarbība vairāku funkciju izpildē starp valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem, taču konkrēta juridiska un praktiska mehānisma šai kopīgai funkciju izpildei joprojām nav. 

Likuma grozījumos paredzēts, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un Augšdaugavas novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība un Jelgavas novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība un Rēzeknes novada pašvaldība un Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība obligāti sadarbojas nekustamā īpašuma apsaimniekošanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, bērnu tiesību aizsardzībā un saimnieciskās darbības sekmēšanā.

“Šobrīd veidojas absurda situācija, kurā valstspilsētām un tai piegulošajiem novadiem jau no nākamā gada ir jāorganizē kopīga sadarbība vairākās pašvaldību darbības jomās, kas paredz arī nozīmīgus pašvaldības budžetu tēriņus, bet skaidra un saprotama sadarbības mehānisma joprojām nav. Tas rada neizpratni pašvaldību vadītāju vidū un atstāj daudz vietas interpretācijai. Vienlaikus tas ir skaidrs signāls, kas norāda uz to, ka likuma grozījumi nav līdz galam izvērtēti un izdiskutēti ar pašvaldībām, lai pamatotu to efektivitāti un ieviešanas steidzamību, kas šobrīd rada daudz vairāk neskaidrību nekā skaidru atbilžu. Papildus tam, visticamāk, apvienošanās gadījumā būs jārod arī jauni valsts finanšu atbalsta mehānismi pašvaldībām, lai tās varētu turpināt nodrošināt pašvaldības funkcijas un atbalsta programmas visiem iedzīvotājiem, palielinoties iedzīvotāju skaitam un teritorijas tvērumam apvienotajā teritorijā. Tas savukārt prasīs papildus līdzekļus no valsts budžeta, par ko pat nav diskutēts,” norāda Viktors Valainis.