Normunds Audzišs: Augstskolu pienesumu Latvijas lielajām pilsētām nevar novērtēt par zemu

Zinātne un tās sasniegumi ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem. Tāpēc ir patiess gandarījums, ka gandrīz visas Latvijas lielās pilsētas var lepoties ar to, ka tajās atrodas vismaz viena augstskola vai universitāte. Augstskolām ir būtiska loma reģionu ekonomiskajā attīstībā un tādējādi – arī visas valsts izaugsmē un konkurētspējā. Tāda zināšanu bāka pilsētā nozīmē jaunus atklājumus, sadarbības iespējas, kā arī potenciālu jaunu speciālistu piesaistei un vietējās ekonomikas stimulēšanai. 

Augstskolu pienesumu Latvijas ekonomikai, tostarp arī pašvaldībām, ir grūti pārvērtēt. To apliecināja 21. februārī Saeimā aizvadītā augsta līmeņa ekspertu foruma “Augstākā izglītībai Latvijas ilgtspējai” ietvaros aizvadītās diskusijas.

Kā liecina Jelgavas pašvaldībā novērotais, 18,5% no vietējo skolu absolventiem kā savu augstskolu izvēlējušies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Tas ir pierādījums, ka pieejama un konkurētspējīga izglītība ir viens no faktoriem, kas veicina jauniešu palikšanu savā dzimtajā pašvaldībā. Te arī iezīmējas nozīme valsts investīcijām tieši reģionu augstskolās, jo pieejama, kvalitatīva un konkurētspējīga izglītība ir viens no faktoriem, kas veicina reģionu ekonomisko aktivitāti un izaugsmi.

Vienlaikus augstskolas klātbūtne nozīmē arī to, ka pilsētā ieradīsies jauni cilvēki, kas lolo ambīcijas kļūt par augsti kvalificētiem savas jomas profesionāļiem un, iespējams, izlems par labu savas dzīves veidošanai tieši šajā pilsētā. Te, protams, “bumbiņa” ir pašvaldības pusē, jo jaunie profesionāļi vēlas ne vien labu darbavietu, bet arī mūsdienu prasībām atbilstošu mājokli un kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas iekļauj gan kultūras pasākumus, gan aktīvās atpūtas iespējas.

Augstākā izglītība reģionos ir viens no faktoriem, kas veicina to ekonomisko izaugsmi. Šo procesu sekmē gan jaunie speciālisti, kas ir vērtīgs resurss uzņēmējiem, gan arī inovāciju vide. Mijiedarbība starp pašvaldību, uzņēmējiem un augstskolu rada apstākļus, kur tapt jaunām idejām ar potenciālu pārtapt jaunos produktos vai uzņēmumos. Valsts atbalstu to realizēšanai var saņemt, vēršoties biznesa inkubatoros, kas arī atrodas teju visās lielajās pilsētās.

Tāpat augstākā izglītība nozīmē arī Latvijas lielo pilsētu klātbūtni starptautiskā līmenī. Tās ir iespējas Latvijas mācībspēkiem apliecināt sevi ārzemju augstskolās, bet vietējiem studentiem – uzklausīt ārvalstu pasniedzēju perspektīvu. Tie ir arī ārzemju studenti, kas ierodas Latvijā, jo šeit piedāvā pasaules līmeņa izglītību. Ir gandarījums no augstskolu pārstāvjiem dzirdēt, ka Latvijas izglītību ārzemēs augstu novērtē, jo no mūsu augstskolām nāk darba tirgum gatavi profesionāļi. Tomēr te nonākam pie jautājuma par to, kādi ir Latvijas augstākās izglītības mērķi.

Jau uzskaitītie ieguvumi ir nenoliedzami, tomēr arī izglītība ir joma, kur jādomā par pievienoto vērtību. Latvijas mācībspēku talants ir nenoliedzams, tomēr, ja raugāmies valsts konkurētspējas kontekstā, jādomā ne vien par to, kā piesaistīt talantīgus, motivētus studentus un mācībspēkus, bet arī par to, kā tos noturēt Latvijā, lai viņi savas idejas īstenotu šeit un sniegtu pienesumu vietējai ekonomikai.

Pastāv nenoliedzama atšķirība starp to, vai kvalitatīvu izglītību iedodam ārvalstu studentam, kas pēc tam atgriežas savā dzimtenē, kur sevi pierāda kā augstas raudzes profesionāli, vai arī šis cilvēks izvēlas palikt Latvijā, veidot šeit savu karjeru un dzīvi. Tas ir arī stāsts par to, kā panākt, lai arvien lielākam skaitam vietējo jauniešu pirmā izvēle būtu studijas dzimtenē, un lai ārvalstu latvieši, izvēloties augstskolu, domātu par studijām Latvijā. Sadarbība spēlē būtisku lomu. Augstskolu, valsts un pašvaldību mijiedarbība var veicināt augstākās izglītības kvalitātes celšanos, tostarp arī reģionu un visas Latvijas izaugsmi.