LLPA: IZM ir jāpārskata kvantitatīvie kritēriji skolām

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāpārskata kvantitatīvie kritēriji skolām, kas paredz noteikt minimālo izglītojamo skaitu skolās, jo tādējādi tiks ierobežotas iespējas apgūt  pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Šāda atziņa izkristalizējusies pēc republikas pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku.

Lai apspriestu virkni ar izglītību saistītu problēmjautājumu, kas uztrauc LLPA biedrus,  6. novembrī notika tikšanās ar I.Šuplinsku. Tostarp, tika pārrunāta administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz skolu tīklu, pirmsskolas izglītības pieejamība, pedagogu deficīts un IZM plānotie pasākumi izglītības iestāžu nodrošināšanai ar kvalificētiem pedagogiem.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas joprojām uztrauc Latvijas lielo pilsētu vadītājus, ir IZM piedāvātie kvantitatīvie kritēriji skolām – ministrija plāno noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības, bet arī pamatizglītības un sākumskolas iestādēs.

“Arī pēc tikšanās ar I.Šuplinsku uzskatām, ka IZM piedāvātie skolēnu minimālā skaita limiti skolās pašvaldībām nav pieņemami, jo būtiski ierobežos pašvaldības iespējas nodrošināt bērniem iespēju apgūt sākumskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Mūsuprāt, ministrijai ir jāpārskata piedāvātie kritēriji, jo publiski jau izskanējis, ka tiem neatbilst aptuveni puse Latvijas skolu. Ir skaidrs, ka ministrijai vienā brīdī būs vai nu jāatkāpjas no skolēnu skaita ierobežojumiem, vai arī tie jāpārskata. Ņemot vērā, ka arī pašvaldības ir ieinteresētas sakārtot skolu tīklu, tām ir jāsaglabā tiesības patstāvīgi lemt par nepieciešamajiem rīcības soļiem izglītības iestāžu tīkla pilnveidē,” pēc tikšanās uzsvēra LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Tikšanās laikā ministre izklāstīja savu redzējumu par skolu tīkla attīstību, uzsverot, ka skolu tīkla sakārtošana un administratīvi teritoriālā reforma ir divi dažādi procesi. Tāpat I.Šuplinska pavēstīja par ministrijas plāniem veikt finanšu izlietojuma analīzi, lai pārliecinātos vai pašvaldībās izglītībai veltītie resursi tiek izmantoti racionāli. Finanšu izlietojuma analīzes rezultāti tiks izmantoti, lai ar pašvaldībām diskutētu, kādus izglītības izdevumus turpmāk uzņemsies pašvaldības, kādus ­- IZM. I.Šuplinska pieļāva iespēju, ka pārskatot izglītības procesa finansēšanas modeli un pedagogu darba samaksu, ministrija nākotnē varētu atteikties no principa “nauda seko skolēnam”. Tāpat izglītības un zinātnes ministre atzina, ka liela problēma ir pedagogu trūkums, kuru IZM plāno risināt ar divām jaunām pedagogu izglītības programmām. Runājot par pirmskolas izglītības pieejamību, ministre uzsvēra, ka šobrīd valdība meklē risinājumus mazināt bērnudārzu rindas tajās pašvaldībās, kur tās izveidojušās.