Uz sākumu Aktualitātes LLPA: Pašvaldības uztrauc izglītības procesa norise pēc brīvlaika

LLPA: Pašvaldības uztrauc izglītības procesa norise pēc brīvlaika

LLPA rosina no 23. līdz 27. martam noteikt skolās projektu nedēļu

Apkopojot Latvijas lielo pilsētu sniegto informāciju, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir definējusi virkni problēmu saistībā ar izglītības procesa norisi pašvaldībās, kuras steidzami jārisina. LLPA arī rosina no 23. līdz 27. martam noteikt skolās projektu nedēļu.

Pirmkārt, pašvaldībām ir daudz neatbildētu jautājumu saistībā ar attālināto mācību procesu, kas norisināsies vismaz divas nedēļas pēc skolas brīvlaika beigām. Šobrīd pašvaldības ieguvušas informāciju par IT un interneta pieslēguma pieejamību katram skolēnam. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiski izplatīto informāciju, šobrīd tehnisku iespēju mācīties attālināti nav aptuveni 5000 Latvijas skolēnu, kam mājas nav pieejami nedz datori, nedz viedierīces. Tāpat valstī ir 8 skolas, kas šobrīd tehniski nespēj nodrošināt saviem audzēkņiem attālinātas mācības. Turklāt pirmā nedēļa pēc 23. marta būs periods, kad katra skola un pedagogs saskarsies ar problēmām, mācības nodrošinot attālināti. Lai izrunātu iespējamās problēmas un to risinājumus, LLPA rosina IZM, vēlākais, 27. martā organizēt videokonferenci ar pašvaldību izglītības pārvaldēm. LLPA rosina nedēļu no 23. līdz 27. martam noteikt kā projektu nedēļu bez zināšanu pārbaudēm, kas dotu iespēju skolām notestēt attālināto mācību procesu un novērst iespējamās nepilnības.

Otrkārt, ārkārtas situācija ir atklājusi problēmas izglītības procesa organizēšanā, kas pašlaik izpaužas kā nepieciešamā aprīkojuma trūkums, lai skolēni varētu mācīties attālināti. Nākotnē IZM, izmantojot Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļus, ir jānodrošina, lai katram skolēnam būtu nepieciešamais nodrošinājums mācībām attālināti. Nebūtu ētiski pēc ārkārtas situācijas skolēnam „atņemt” šo iespēju, ja to nevar nodrošināt ģimene.

Treškārt, valstij sadarbībā ar pašvaldībām savlaicīgi jāsagatavo darbības plāns izglītības procesa organizēšanai gadījumā, ja strauji palielināsies saslimstība un valdība pieņems jaunus lēmumus par rīcību ārkārtas situācijā, piemēram, tiks pagarināts periods, kad mācībām jānorisinās attālināti. Valstij šajā situācijā jāuzticas skolu vadītājiem un pašvaldībām. Izglītības kvalitātes valsts dienestam jābūt padomdevējam konkrētu situāciju risināšanai, nevis uzraugam, kas kontrolē un izsaka aizrādījumus.

Ceturtkārt, šobrīd pirmsskolu pedagogi veic darbu specifiskos apstākļos, par ko pienākas normatīvos aktos paredzētā atlīdzība. Valstij būs jāpiešķir pašvaldībām papildu finansējums, kura apjomu varēs aplēst, beidzoties ārkārtas situācijai. Svarīgs ir arī atbalsts tiem vecākiem, kuri ir iesaistīti krīzes situācijas risināšanā, piemēram, mediķiem, policistiem un robežsargiem. Nepieciešams risināt jautājumu par viņu bērnu uzraudzību, ja bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs, piemēram, bērnudārzs, pārtrauc sniegt pakalpojumu.

Piektkārt, dezinfekcijas līdzekļu pieejamība, kas šobrīd aktuāla ir visās pašvaldību iestādēs – pieprasījums pēc tiem daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, tāpēc tos praktiski nav iespējams iegādāties. Atsākoties mācību procesam skolās klātienē, izglītības iestādes saskarsies ar akūtu dezinfekcijas līdzekļu trūkumu.