LLPA: tiek apdraudētas ES investīcijas reģionu izaugsmē

Koncentrējoties tikai uz administratīvi teritoriālo reformu un neveltot pienācīgu uzmanību citu valsts izaugsmē nozīmīgu dokumentu izstrādei, var tikt būtiski kavēta Latvijas reģionu augšupeja. Liegums pašvaldībām uzsākt darbu pie pašvaldību attīstības programmu izstrādes, pretrunīgi vērtējamās Reģionālās politikas pamatnostādnes, kā arī novēlotā darba sākšana pie “Nacionālās attīstības plāna 2027” (NAP 2027) būtiski apdraud ES fondu apguvi pašvaldībās nākamajā plānošanas periodā. Visticamāk, ka tā būs iespējama ne agrāk kā 2023. gadā.

“Ir iespaids, ka, veltot visu uzmanību straujai Administratīvi teritoriālās reformas virzīšanai, pašplūsmā tiek atstāti citi politikas plānošanas dokumenti, kas var būtiski ietekmēt sekmīgu Eiropas Savienības (ES) finansējuma apguvi pašvaldībās vai pilsētās nākamajā plānošanas periodā. Ar nepārdomātiem un novilcinātiem lēmumiem tiek kavēta pašvaldību spēja kvalitatīvi sagatavoties ES fondu apguvei, un tas iesaldēs pašvaldību attīstību uz vairākiem gadiem. Brīdī, kad pasaulē virmo ekonomiskās recesijas elpa un daudzu valstu valdības jau domā, kā stimulēt ekonomisko aktivitāti, mūsu valdība rīkojas nepārdomāti un tuvredzīgi,” uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Vispirms jāmin, ka patlaban uz pirmo lasījumu Saeimā tiek virzīti grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Tie paredz noteikt, ka jaunu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas apstiprināšana jāatliek līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Ierobežojumi attiecas uz trīs veidu pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma – izstrādi un apstiprināšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldības savas attīstības programmas varēs sākt izstrādāt tikai 2020. gada otrajā pusē. Šis process aizņems vismaz divus gadus, jo šādu dokumentu izstrādē jāiesaista sabiedrības pārstāvji, jāorganizē sabiedriskās apspriedes, dokuments jāpieņem domes sēdē un jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Lai pamatotu plānotās investīcijas, pašvaldību attīstības programmām ir jābūt izstrādātām un saskaņotām. Atbilstoši šādam laika grafikam ir skaidrs, ka investīcijas pašvaldībās nevar tikt apgūtas ātrāk par 2023. gadu.

Otrkārt, jāmin valdībā akceptētās Reģionālās politikas pamatnostādnes. Tas ir būtisks vidēja termiņa Latvijas reģionālās politikas plānošanas dokuments, kas aptver laika periodu līdz 2027. gadam. Lai arī dokumenta anotācijā minēts, ka “pamatnostādnes detalizē “NAP 2027” uzstādījumus, rīcības virzienus un uzdevumus reģionālajā politikā”, šobrīd NAP ir tikai izstrādes stadijā. Turklāt attīstības plāna projektā nav iekļauta reģionālās attīstības sadaļa. Viss dokuments balstās uz nozaru griezumu, kas ir klajā pretrunā ar “Latvija 2030” ilgtermiņa stratēģiju. LLPA uzskata, ka “NAP 2027” projekts klaji ignorē ne vien “Latvija 2030” noteikto, bet arī Eiropas stratēģiskās attīstības virzienus. LLPA ir aicinājusi “NAP 2027” projektu sasaistīt ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā definētajām mērķteritorijām un izvirzīt ceturto stratēģisko mērķi – “Līdzsvarota reģionālā attīstība”.

“NAP 2027” novēlota pieņemšana var nopietni apdraudēt ES fondu apguvi pašvaldībās. Pašreizējais laika grafiks liecina, ka plāns tiks pieņemts vēlāk nekā iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā un, visticamāk, aizkavēs ES fondu apguves uzsākšanu Latvijas pašvaldībās.