Uz sākumu Aktualitātes Viktors Valainis: Kāpēc pašvaldības un sabiedrība iebilst pret novadu reformu?

Viktors Valainis: Kāpēc pašvaldības un sabiedrība iebilst pret novadu reformu?

Dārgi eksperimenti mums nav pa kabatai. To saprot ikviens loģiski domājošs Latvijas pilsonis. Bet vai valdība?

Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors

Kāpēc pašvaldības un sabiedrība iebilst pret administratīvi teritoriālo reformu? Atbilde uz šo jautājumu ir diezgan vienkārša – tā tiek virzīta no augšas, ignorējot iedzīvotāju un pašvaldību viedokli. Nenoliedzami, jautājums ir arī politisks – reforma saistās ar priekšvēlēšanu solījumiem, ar kuru pildīšanu pašreiz pie varas esošajām partijām jau tā nesokas labi.

Diemžēl iecerētā politiskā vingrinājuma rezultāts skars ne tikai politiķus, bet arī desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, tāpēc skaļie protesti pie Saeimas ir gluži likumsakarīgi.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējušas ziņas par Naukšēnu, Ikšķiles, Rūjienas, Alojas, Carnikavas, Alsungas, Kandavas, Salacgrīvas un daudzu citu pašvaldību iedzīvotājiem, kas nav mierā ar VARAM piedāvāto Latvijas kartējumu.

Nenoliedzami, pārmaiņas Latvijas kartē ir nepieciešamas. Līdz šim esam dzīvojuši tādu pašvaldību robežās, kādas noteica iepriekšējā, 2009. gadā īstenotā reforma.

Atgādināšu, ka tās mērķis bija “izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.” Jāatgādina, ka tolaik tika īstenota pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa pašvaldībām: tika likvidētas 26 rajonu padomes, bet pilsētas, to lauku teritorijas un pagastus apvienoja novados, savukārt 9 lielpilsētas ieguva republikas pilsētu statusu.

Papildus tam visas pilsētu lauku teritorijas pārdēvēja par pagastiem, atjaunot to vēsturiskos nosaukumus vai pievienot jau esošajiem pagastiem. Rezultāts bija 119 administratīvās vienības Latvijas kartē.

Nav apstrīdams, ka reforma pirms 10 gadiem nav bijusi īsti veiksmīga.

Šobrīd izskatās, ka arī valdības virzītās pārmaiņas nenesīs lielu labumu Latvijas iedzīvotājiem.

Problēmas sakne nav tikai stūrgalvīgie iedzīvotāji, kas spītīgi turas pretī pārmaiņām, likvidējamo pašvaldību darbinieki vai opozīcijas politiķi, bet gan veids, kā reforma ar varu tiek uzspiesta Latvijai.

Tā vietā, lai reformu sāktu ar plašu sociāli ekonomisko analīzi, dažādu nozaru ekspertu diskusijām un domu apmaiņām, kam sekotu iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana, starta šāviens bija pārzīmētas Latvijas kartes prezentēšana.

Valdības ziņojums, uz kura pamata tika uzsākta reforma, bija ļoti virspusējs

un deklaratīvs, arī tam sekojošās “konsultācijas” ar daudzām pašvaldībām var tikt uzskatītas par juridiski nekorektām.

Apšaubāma ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas vēlme ar brutālu spēku virzīt iecerēto reformu cauri varas gaiteņiem, bet augstprātīgā attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem un pašvaldībām ir galvenais iemesls, kādēļ iecerētā reforma netiek uztverta ar sapratni.

Otrs iemesls – joprojām pietrūkst pierādījumu bāzes, kas apliecinātu, ka reforma šoreiz būs veiksmīga un ka pēc desmit gadiem vai pat ātrāk nenāksies rosināt jaunu.

Kā pretmetu VARAM piedāvājumam pašvaldības kopā ar zinātniekiem bija sagatavojušas savu, uz akadēmiskiem standartiem balstītu redzējumu. Tā pamatā bija varas decentralizācija, vairāk uzticoties pašiem iedzīvotājiem. Taču šie priekšlikumi netika pat izskatīti kā vērā ņemami.

Nobeigumā jāuzsver – dārgi eksperimenti mums nav pa kabatai. To saprot ikviens loģiski domājošs Latvijas pilsonis. Bet vai valdība?

 

Raksts publicēts www.la.lv, 03.12.2019

Foto: Zane Bitere/LETA