Lielo pilsētu asociācija diskutē ar satiksmes ministru par autoceļu attīstību

Lai pārrunātu Satiksmes ministrijas iecerēto Latvijas Valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam, lielo pilsētu vadītāji tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu un VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāju Jāni Langi. Līdztekus citiem jautājumiem Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedrus interesēja, kā ministrijas vīzija par ātrgaitas ceļu attīstību ietekmēs lielo pilsētu attīstību.

Tikšanās laikā Tālis Linkaits pauda viedokli, ka Latvijas ceļu attīstībai nepieciešama ilgtermiņa plānošana, lai 20 gadu laikā spētu nodrošināt efektīvu valsts ceļu tīklu, kas atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti, gan piedāvā nepieciešamo tranzīta infrastruktūru. Tāpēc šobrīd norisinās darbs pie ilgtermiņa Latvijas autoceļu attīstības vīzijas laika posmam līdz 2040. gadam.

"Vērtējot no lielo pilsētu skatu punkta, iecere veidot ilgtermiņa stratēģiju Latvijas ceļu tīkla attīstībai ir vērtējama pozitīvi. Šāda plānošana palīdzēs risināt galveno Latvijas autoceļu tīkla problēmu – nepietiekamo finansējumu, jo stratēģija būs dokuments, kas palīdzēs plānot un pamatot nepieciešamo finansējumu ceļu attīstībai gan valsts, gan Eiropas līmenī. Šāda veida plānošanas Latvijā līdz šim ir pietrūcis," uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Saskaņā ar ministra teikto, valsts ceļu tīkla galvenais uzdevums ir nodrošināt mobilitāti visos valsts reģionos un veicināt ekonomikas attīstību, bet galvenā prioritāte ir drošība. Visi šie trīs faktori nosaka redzējumu par valsts autoceļu tīklu 2040. gadā. Balstoties uz to, tiks sagatavota stratēģija, kas tiks apspriesta ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp ar pašvaldībām. Stratēģija būs arī dokuments, uz kura pamata norisināsies darbs pie finansējuma piesaistes autoceļu tīkla attīstībai. Runājot par finansējuma avotiem, ministrs minēja gan iespēju piesaistīt Eiropas Savienības fondu nākamā plānošanas perioda līdzekļus, gan arī attīstīt privātās un publiskās partnerības projektus, kā tas šobrīd notiek Ķekavas apvedceļa izbūvē. Veiksmīgi īstenojot šo projektu, varētu runāt par plašāku šāda modeļa izmantošanu autoceļu attīstībā. Jānis Lange uzsvēra, ka līdz šim Latvijas autoceļu attīstība ir plānota trīs gadu nogriežņos, pielāgojoties ceļu atjaunošanai pieejamajam finansējumam. Ilgtermiņa attīstības stratēģija Latvijas valsts ceļu tīklam top pirmo reizi.

Saskaņā ar LVC pārstāvja stāstīto, gatavojot stratēģiju, tiks ņemti vērā tādi kritēriji kā satiksmes intensitāte, tranzīta plūsma, ekonomikas attīstība, demogrāfiskā situācija, kā arī tehnoloģiju iespējas. Pamats Latvijas autoceļu tīklam būs ātrgaitas ceļu tīkls, pa kuru līdz Rīgas apvedceļam varētu nokļūt, ilgākais, divu stundu laikā. Lai pārvietošanās pa šiem ceļiem būtu droša, uz ātrgaitas ceļiem tiek paredzēti tikai divlīmeņu pieslēgumi un pārvadi, kā arī paralēlo ceļu tīkls. Plānots arī parūpēties par nepieciešamās velo infrastruktūras izveidi, sadarbojoties ar pašvaldībām.

Izmaiņas piedzīvos arī Rīgas apvedceļš, kas jau tagad ir izsmēlis savu kapacitāti. Nākotnē to plānots pārbūvēt par 4–6 joslu autoceļu. Ātrgaitas ceļiem tiks pakārtots pārējais auto ceļu tīkls. Tāpat paralēli ātrgaitas autoceļu infrastruktūrai plānots izveidot komunikāciju koridorus, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi. Savu lomu saglabās "VIA Baltica", kas ir lielākā transporta artērija Latvijā. Plānojot autoceļu attīstību, tiks ņemta vērā autoceļu savienojamība ar citiem Baltijas valstu ātrgaitas ceļiem un mijiedarbība ar dzelzceļa līnijām. Paredzēts, ka līdz 2040. gadam Latvijas valsts ceļu garums saruks par 40%, veidojot apmēram 12 000 kilometrus.