Lielās pilsētas un pašvaldības aicina pārskatīt plānotās nodokļu izmaiņas un to ietekmi uz pašvaldību budžetiem

Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru tikšanās laikā ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu, lielo valstspilsētu un pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā pieņemtās nodokļu politikas izmaiņas ir būtiski samazinājušas pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumus, un arī plānotās nodokļu politikas izmaiņas turpmāk negatīvi ietekmēs pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumus. Tā rezultātā var būt apdraudēta pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšana un uzņemto saistību izpilde, nemaz nerunājot par jaunu attīstības projektu īstenošanu.

Tikšanās laikā LLPA norādīja, ka pašvaldībām piekritīgā nodokļu ieņēmumu daļa ir būtiski samazinājusies – no 20,7% (2019.gadā) uz 16,2%-17,3% (2024.-2028.gados). Kopš 2021.gada, kad tika veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pārdale par labu valsts budžetam (no 80/20 uz 75/25) pašvaldību nodokļu ieņēmumu pieauguma temps ir būtiski zemāks par nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā. Turklāt tas nesedz pat inflācijas pieaugumu, tādējādi radot papildus slogu pašvaldību budžetam.

“Valstspilsētu un pašvaldību budžeta mugurkauls ir ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas līdz ar veikto nodokļu reformu, pēdējo gadu laikā ir būtiski sarukusi. Līdz ar šo samazinājumu, inflācijas pieaugumu, tostarp papildus funkcijām, kas uzliktas pašvaldībām bez papildu finansējuma no valsts puses, ir būtiski samazinājušies pašvaldību budžeta veiktspēja. Turklāt arī nākamgad plānotās valsts nodokļu izmaiņas, īpaši darbaspēka nodokļos, uzliek papildus slogu tieši uz pašvaldību budžetiem. Tas var radīt risku, ka būs pašvaldības, kas nebūs spējīgas nodrošināt savas autonomās funkcijas un iedzīvotājiem tik nepieciešamo pakalpojumu grozu. Lai gan finanšu ministrija ir apņēmusies kompensēt starpību starp nodokļu ieņēmumiem, kas veidojas jaunās nodokļu reformas rezultātā, tas tomēr nav pietiekami. Lai pašvaldības spētu nodrošināt pamatfunkcijas, ir nepieciešams arī pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu un palielināt valsts finansiālo līdzdalību,” skaidro Normunds Audzišs, LLPA izpilddirektors.

Tikšanās laikā gan Ministru prezidente apstiprināja, ka arī turpmākajos gados valsts paredz sniegt pašvaldībām speciālu dotāciju, lai kompensētu IIN ieņēmumu samazinājumu. Taču pieredze liecina, ka šī dotācija līdz šim ik gadu ir sarukusi un nav kompensējusi izveidojušos nodokļu ieņēmumu samazinājumu.

Vienlaikus LLPA uzsvēra, ka pašvaldību budžetiem arī turpmāk būtu jāsaņem arī attiecīgo nodokļu ieņēmumu pārpildes, kas pēc plānotajām nodokļu izmaiņām, vairs netiek paredzēts, norādot, ka nodokļu pārpildes novirzīšana no pašvaldību uz valsts budžetu nav pieļaujama.

Tāpat LLPA sarunās norādīja, ka papildus finanšu slogu pašvaldību budžetiem veido jaunās funkcijas, kas nākušas klāt bez attiecīga papildus finansējuma no valsts puses, piemēram, pašvaldības policijas izveide, atskurbtuvju iekārtošana un to uzturēšana. Arī sociālo pabalstu palielināšana, deinstitucionalizācijas projekti un minimālās algas pieaugums radījis būtisku papildus slogu pašvaldības budžetam, nemaz nerunājot par procentu maksājumu un apkalpošanas maksu pieaugumu uzņemtajām saistībām dažādu attīstības projektu ietvaros. Tas viss radījis papildus izdevumu sadaļu, kas pašvaldībām jārod sava budžeta ietvaros pieaugošas inflācijas un neskaidras ģeopolitiskās situācijas un drošības apstākļos.

Tikšanās noslēgumā puses vienojās par konstruktīvu dialoga turpināšanu un ciešu sadarbību ar attiecīgajām ministrijām, pārrunājot nākamā gada plānotās nodokļu izmaiņas un to ietekmi uz pašvaldību budžetiem.