LLPA: Nacionālajā attīstības plānā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi reģionālajai attīstībai

“Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2027” (NAP 2027) līdzsvarotai reģionālajai attīstībai pašvaldībām ir atvēlēti 293 miljoni eiro jeb 1/3 no nepieciešamā 1,1 miljarda eiro, padarot teju neiespējamu izvirzīto mērķu sasniegšanu, tāpēc valdībai ir jāpārskata pašvaldību izaugsmei plānoto finanšu resursu apjoms. Turklāt nedrīkst pieļaut ES kohēzijas politikas fondu samazinājumu gandrīz par trešdaļu. Tā uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri.

Aizvadītajā nedēļā Nacionālās attīstības padome atbalstīja “Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam” un tā virzību izskatīšanai Ministru kabinetā. Plāns nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus valsts attīstībai nākamajiem septiņiem gadiem, lai panāktu Latvijas un ikviena tās iedzīvotāja izaugsmes un labklājības pieaugumu. Viena no būtiskām NAP sadaļām ir Rīcības virziens “Līdzsvarota reģionālā attīstība”, kurš paredz “reģionu potenciāla attīstību un ekonomisko atšķirību mazināšanu, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai".

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajām un pērn valdībā apstiprinātajām Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam reģionālās politikas mērķu sasniegšanai un plānoto pasākumu īstenošanai indikatīvi nepieciešamais ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības finansējums tika lēsts aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. Diemžēl NAP šiem mērķiem paredzēti tikai 293 miljoni eiro, kas ir tikai 1/3 nepieciešamo līdzekļu. Turklāt šis finansējums ir noteikts ar 30% nacionālo līdzfinansējumu – tas nozīmē, ka 205 miljonus eiro veido ES fondu līdzekļi.

“Ja valdība un Saeima apstiprinās NAP, kurā reģionālajai izaugsmei ir atvēlēts pārāk maz līdzekļu, uz sarunām ar Eiropas Komisiju mēs dosimies ar ļoti vājām pozīcijām. Ņemot vērā, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai negatīvākā scenārija gadījumā ES kohēzijas politikas fondu samazinājums gaidāms gandrīz trešdaļas apmērā, aicinu vadību rīkoties proaktīvi. Pirmkārt, skatot NAP, palielināt reģionu izaugsmei paredzēto līdzekļu apjomu. Otrkārt, nedrīkst pieļaut tik graujošu kohēzijas fondu finansējuma kritumu. Pretējā gadījumā plānā izvirzītie mērķi netiks sasniegti un ārpus galvaspilsētas turpināsies stagnācija, ko izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs,” skaidro LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Saskaņā ar NAP pašreizējo redakciju lielākā daļa jeb 180 miljoni eiro no reģionālajai attīstībai paredzētajiem līdzekļiem tiks tērēti infrastruktūras nodrošināšanai uzņēmējdarbības atbalstam, 36 miljoni plānoti pašvaldību ēku un specializēto ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, 35 miljoni domāti pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamībai, 32 miljonus veltīs pašvaldību publiskās ārtelpas attīstībai tūrisma veicināšanai, bet 10 miljonus – kultūras mantojuma saglabāšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai.

Salīdzinājumam – ES fondu plānošanas periodā 2014.–2020. gadam reģionu izaugsmei pieejamais fondu finansējums bija 402 miljoni eiro, kas ir uz pusi vairāk nekā šobrīd. No tā 320 miljoni eiro paredzēti infrastruktūrai uzņēmējdarbības atbalstam, 47 miljoni eiro – pašvaldību ēku un specializēto ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet 35 miljoni – kultūras mantojuma saglabāšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai.