Valstspilsētas – Latvijas attīstības dzinējspēks

Latvijas nacionālās un reģionālās attīstības dzinējspēks ir valstspilsētas. Lai gan tās aizņem tikai 1% no valsts kopējās teritorijas, tajās dzīvo vairāk nekā puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem un tās kopā rada ap 70% no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta. Lai veicinātu Latvijas valstspilsētu ilgtspējīgu un integrētu attīstību un sekmētu to savstarpējo sadarbību, šogad izstrādāta “Latvijas valstspilsētu darbības stratēģija 2027”.

Ar šī dokumenta palīdzību valstspilsētas savstarpējā sadarbībā varēs risināt šī brīža nopietnākos izaicinājumus ekonomiskās attīstības veicināšanai – darbaspēka un mājokļu trūkumu, kā arī mobilitātes jautājumus. Augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste mūsdienās nav iespējama bez līdzvērtīgi augsta līmeņa sociālajiem pakalpojumiem un patīkamas vides atpūtai, brīvā laika baudīšanai un ģimenes veidošanai. Līdz ar to jaunizveidotajā stratēģijā identificēti trīs darbības virzieni: ekonomiskais, sociālais un vides. Kā viens virziens nespēj attīstīties bez otra, tā arī Latvijas attīstība nav iedomājamam bez koordinētas valstspilsētu attīstības.

Vienoti risinājumi kopīgiem izaicinājumiem

Visas valstspilsētas patlaban sastopas ar kopīgiem ilgtermiņa izaicinājumiem – iedzīvotāju skaita sarukšanu un sabiedrības novecošanos, pieejamu mājokļu trūkumu, enerģētikas, civilās aizsardzības un drošības jautājumu risināšanu, klimata pārmaiņu ietekmi, resursu pieejamību, investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu. Vienlaikus arī mērķi un prioritātes ir līdzīgas: labklājīga, vienota un radoša vietējā kopiena, konkurētspējīga un inovatīva uzņēmējdarbības vide, pievilcīga un ilgtspējīga apkārtējā vide, pieejama un efektīva vietējā pārvalde, kas piedāvā kvalitatīvus pakalpojumus. Vidējā termiņa prioritātes skar arī mobilitātes un transporta pakalpojumu kvalitātes celšanu un izglītības jautājumus. Tā kā gan izaicinājumi, gan mērķi ir kopīgi, pašsaprotami un efektīvi ir meklēt atbildes un risinājumus kopā, vienlaikus respektējot katras valstspilsētas unikālās iezīmes.

Sadarbība kopīgas attīstības veicināšanai strādā. Tam par piemēru kalpo valstspilsētas, kas vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas sastrādājās ar pieguļošajiem novadiem, lai īstenotu kopīgus infrastruktūras, izglītības un sociālos projektus. Piemērs ir Valmiera, kas sadarbībā ar apkārtējiem novadiem spēja optimizēt skolu tīklu un celt izglītības kvalitāti, vienlaikus domājot par sociālajiem un infrastruktūras projektiem, lai jauniešiem no kaimiņu novadiem būtu ērtāk saņemt augstvērtīgu izglītību. Optimizētam skolu tīklam sekoja kopmītņu izveide un pieejams sabiedriskais transports, lai skolēni neatkarīgi no savas dzīvesvietas varētu mācīties konkurētspējīgās skolās.

Tāpat arī Liepāja, Ventspils, Jelgava un Daugavpils, lai gan ir atsevišķas administratīvās teritorijas, izstrādājušas vienotu attīstības plānu ar piegulošajiem novadiem. Tas ir pašsaprotami, jo valstspilsētu ekonomiskā vide un dzīves telpa nav iedomājama bez kaimiņu pašvaldību iedzīvotājiem, kuri ikdienā uz dodas pilsētu strādāt, mācīties, saņemt pakalpojumus un atpūsties.

Spēcīgo iezīmju apvienošana

Attīstības plānos valstspilsētas iesaista arī piegulošās pašvaldības, bet neaptverts potenciāls ir sadarbībā starp valstspilsētām. Sen vēsturē palikuši laiki, kad katrai pilsētai piemita tikai viena ekonomiskā specializācija. Vairākas valstspilsētas var lepoties ar sasniegumiem izglītībā un pētniecībā, IKT, tūrismā, uzņēmējdarbībā, būvniecībā, enerģētikā un citās jomās. Tur paveras iespēja padziļinātai sadarbībai un spēku apvienošanai vēl augstāku mērķu sasniegšanā un jaunu ambīciju izvirzīšanā, veidojot specializētus sadarbības klasterus. Tādā veidā pilsētām ir iespēja mazināt savstarpējo reģionālo konkurenci par resursiem un investīcijām, tā vietā apvienojot spēkus starptautiskās konkurētspējas celšanai.

Katrai no Latvijas valstspilsētām ir savas unikālās iezīmes un identitāte, kas raksturo šo pilsētu iedzīvotājus, to ikdienu, uzņēmējdarbības vidi un apkārtni. Tāpat katrai no tām ir savas stiprās puses un izaicinājumi, kuri ņemti vērā pašvaldību attīstības dokumentos. “Latvijas valstspilsētu darbības stratēģija 2027” nepieliek punktu katras pašvaldības izstrādātajiem attīstības dokumentiem un tur izvirzītajiem mērķiem, tomēr tā kalpo kā pamats attīstības plānu integrācijai un kopīgai īstenošanai, lai projektu ieguvumi sasniegtu pēc iespējas plašāku sabiedrības loku un virzītu tālāku reģionālo un nacionālo attīstību. 

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

“Latvijas valstspilsētu darbības stratēģija 2027” izstrādāta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” aktivitāšu ietvaros, īstenojot programmas mērķi strādāt kopā iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai.