Zaļā kursa īstenošanā vietvaras meklē līdzsvaru starp vēlmēm un iespējām

Zaļā kursa īstenošana ir neizbēgama un pašsaprotama. Skaidrs, ka šī Eiropas Savienības (ES) kopējā attīstības virziena ieviešana ietver gan iespējas, gan arī izaicinājumus. Būtiska loma šajā procesā ir pašvaldībām, kas ir starpposms starp ES, nacionālo un indivīda līmeni. Tomēr pašvaldībām ir jāmeklē veidi, kā šo izaugsmes virzienu līdzsvarot ar vietvarām pieejamajām finansiālajām iespējām un pamatfunkciju izpildi.

Latvijas lielās pilsētas aktīvi iesaistās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, piesaistot Kohēzijas fonda un ES atbalsta programmu līdzekļus, kas ir būtisks atspaids vides labiekārtošanā,  mobilitātes iespēju pilnveidošanā un energoefektivitātes iniciatīvu īstenošanā. Arī ES motivē attīstības plānotājus domāt zaļajā virzienā – jaunajos projektos, kuros pašvaldībām ir iespēja piedalīties, vismaz 37% ir zaļā komponente. Tomēr šajos projektos pašvaldībām jāiesaistās ar investīcijām arī no savas puses, un tas ir nopietns izaicinājums pašreizējos apstākļos, kad ģeopolitisko faktoru ietekmē aug inflācija un būvniecības izmaksas. Nereti galu savilkšanai nākas upurēt tieši attīstības ieceres.

Svarīgs solis ES klimatneitralitātes mērķu izpildē ir energoefektivitātes celšana, jo īpaši dzīvojamā fondā. Starp Latvijas lielajām pilsētām ir skaidras pirmrindnieces – Valmiera, Liepāja un Ventspils. Šāds izrāviens skaidrojams gan ar aktīvu iniciatīvu no pašvaldības puses, gan ar motivētiem iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem, kas arī izmanto iespējas ar fondu atbalstu nosiltināt mājas. Diemžēl līdzšinējie tempi nav pietiekami ES nosprausto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai – ja mājas siltināsim pašreizējā ātrumā, tad visas ēkas Latvijā būs nosiltinātas tikai pēc 140 gadiem.

Turklāt uzdevumu vēl izaicinošāku padara tas, ka jācīnās ar aizspriedumiem tajās iedzīvotāju grupās, kas vēl nav lēmušas par labu savu māju siltināšanai. Arī šajā jautājumā iezīmējas pašvaldības kā vidutāja loma. Pašvaldības uzdevums ir būt starpniekam starp valsts uzstādītajiem klimatneitralitātes mērķiem un sabiedrību, un vienlaikus arī ieceru īstenotājam. Vietvarām sadarbībā ar valsti ir jāmeklē veidi, kā motivēt apsaimniekotājus un iedzīvotājus siltināt mājokļus, tostarp graut sabiedrības grupās pastāvošos mītus ēku siltināšanas jomā un skaidrot ieguvumus no šiem energoefektivitātes pasākumiem.

Klimatneitralitātes iniciatīvas jāīsteno, nodrošinot iedzīvotājiem līdzšinējo komforta līmeni, kā arī motivējot veikt zaļās izvēles, jo tā ir ne vien ērtāk, bet arī izdevīgāk. Viens no šo izvēļu stūrakmeņiem ir ērts un pieejams sabiedriskais transports un videi draudzīgas mikromobilitātes iespējas, kas vienlaikus veicina arī veselīgu dzīvesveidu un padara apkārtējo vidi patīkamāku ikvienam. Varu uzteikt Valmieru, kur pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs ar pašvaldības atbalstu atjauno autoparku ar videi draudzīgiem autobusiem. Zaļā transporta iegādei pašvaldībām ir gan motivācija, gan atbalsts, tomēr pašiem jāmeklē finansējuma avoti.

Nedz videi draudzīgāka sabiedriskā transporta pilnveide, nedz apkaimju labiekārtošanas projekti nav iespējami bez pašvaldību finansiālās iesaistes un investīcijām. Reģionu attīstība zaļajā virzienā ir nepieciešama, tomēr brīdī, kad pašvaldībās jāveido budžets, tās nonāk neapskaužamas dilemmas priekšā – finansējuma visam nepietiek, jāizdara grūtas izvēles. Tā kā vietvaras nevar atteikties no pamatfunkciju izpildes, bieži vien nākas taupīt uz attīstības rēķina. Tas var nozīmēt: lai gan iedzīvotāji līdzšinējos pašvaldības pakalpojumus saņem ierastajā apjomā un kvalitātē, tie nevar baudīt jaunas ērtības un uzlabojumus.

Par spīti sarežģītajai situācijai varam lepoties ar vietvarām, kas ir aktīvas zaļo iniciatīvu un projektu īstenošanā. Ilgtermiņā tās ir iespējas ne vien ietaupīt, bet arī nodrošināt patīkamāku vidi saviem iedzīvotājiem. Tomēr kopumā izaicinājumi šo mērķu īstenošanā tikai sabiezē – augot pakalpojumu cenām, arī klimatneitralitātes mērķu un zaļo projektu realizācija pašvaldībām kļūst arvien smagāka. Pastāv draudi, ka zaļā kursa īstenošanā vietējā pašvaldība kļūs par kritiski vājo posmu starp valsti un iedzīvotājiem.